Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Riskēt un būt aizsargātam
2008. gada 02. jūnijs
Diskusiju vada: žurnāla Doctus galvenā redaktore Diāna Ričika.
Dalībnieki: Ilze Lietuviete, Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja; Māris Rēvalds, Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs; Haralds Adovičs, Latvijas Plastiskās un mikroķirurģijas centra vadītājs; Pēteris Laucis, Latvijas Plastikas ķirurgu asociācijas prezidents; Rinalds Muciņš, Veselības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks; Jeļena Alfejeva, apdrošināšanas kompānijas BTA valdes locekle, viceprezidente.
Mūsdienu medicīna no ārsta pieprasa saprātīgi riskēt, taču ārsts ir tikai cilvēks, un, lai cik labi darītu savu darbu, viņš var kļūdīties. Ja ārsts neriskēs, progresīvā medicīna neturpinās attīstību un zaudētājs būs pacients... Tāpēc, lai ārsts varētu strādāt un arī pacients justos pasargāts un zinātu, ka veselības kaitējuma gadījumā saņems atlīdzību, pastāv ārstu profesionālā riska aizsardzības mehānismi.

Latvijā prakses ārstiem ir obligāti jāapdrošina civiltiesiskā atbildība par formālu atbildības limitu – 1000 latiem. Privātajā sektorā strādājošie ārsti to dara par daudz lielāku atbildības summu – pat par 100 tūkstošiem latu un vairāk. Valsts un pašvaldību sektorā ārstniecības iestādes darbiniekus apdrošina gan kolektīvi, gan individuāli, gan nedara to vispār.

Šogad Veselības ministrija uzsākusi diskutē par trim iespējamiem profesionālā riska aizsardzības modeļiem: iesaistot privātos apdrošinātājus, veidojot kompensācijas fondu un risinot jautājumu kompleksi – apdrošinātāji plus fonds.
Jautājumu secība: 1 - 3   4 - 6   7 - 8    
7. Kāda ir prognoze nākotnei? Vai obligātā mediķu civiltiesiskās atbildības apdrošināšana neradīs vairāk tiesāšanās precedentu, pakalpojuma cenu pieaugumu?

M. Rēvalds: Savā ziņā mēs ar savu rīcību, mēģinot sakārtot apdrošināšanas jautājumu, provocējam pacientus. Tajā brīdī, kad visas ārstniecības personas būs apdrošinātas, juristiem var rasties daudz lielāks kārdinājums aktivizēt tiesu procesus.

P. Laucis: Par Amerikas piemēru, kur uzņemšanas nodaļā stāv persona uzvalkā un pacientiem jautā – varbūt kaut kas neapmierina –, vajadzētu aizmirst.


http://iaptieka.lv/atteli/diskusija_risks/mucins,%20laucis,%20adovivs,%20lietuviete%20(2).jpg

(Ilze Lietuviete, Haralds Adovičs, Pēteris Laucis, Rinalds Muciņš)

M. Rēvalds: Citādi var būt situācija, ka pacienti, pārcenšoties un no ārstiem pieprasot Rietumu ārstu atbildību, rosinot tiesu darbus, panāks, ka arī veselības aprūpes pakalpojums maksās Rietumu līmenī.

R. Muciņš: Negribētu, lai šī diskusija ievirzītos tā, ka tas ir jauns bizness apdrošinātājiem, juristiem. Nevajag pacientiem dot ziņu, ka obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas gadījumā, ja stundas laikā pacients netiks apkalpots, viņš varēs uzrakstīt sūdzību un dabūt kompensāciju. Nē, būs kritēriji, kas parasti saistīti ar darbanespēju vai kaitējumu, kas rada nopietnus sarežģījumus.


http://iaptieka.lv/atteli/diskusija_risks/mucins,%20laucis,%20adovivs,%20lietuviete%20(4).jpg

(Ilze Lietuviete, Māris Rēvalds, Haralds Adovičs, Pēteris Laucis, Rinalds Muciņš, Jeļena Alfejeva)

Apdrošināšana būs arī viens no stimuliem, kā atbrīvoties no nekvalitatīviem darbiniekiem. Ja par kādu ārstu vairākus gadus bijušas sūdzības, kas ir apmierinātas, apdrošinātājs teiks: iemaksājamās prēmijas apjoms ir vienlīdzīgs ar sedzamā riska apjomu!

M. Rēvalds: Pastāv vēl iespēja neapdrošināties vispār. Vairāki kolēģi depozītā ir nolikuši noteiktu naudas summu un, ja reiz būs negadījums, paši samaksās. Varbūt tā arī vajag darīt?

H. Adovičs: Esot 17,5% inflācijai, tas nestrādās...

8. Situācija pasaulē faktos un skaitļos

Pasaulē veiktie pētījumi liecina, ka 2-5% no visiem hospitalizētajiem pacientiem ārstniecības personas darbības rezultātā gūst kaitējumu, no kura bija iespējams izvairīties. Dānijā, Zviedrijā un Īrijā vidēji 0,2% no šiem pacientiem iesniedz nodarītā kaitējuma atlīdzības prasību. Visbiežāk tās ir sievietes darbspējīgā vecumā, un prasības tiek iesniegtas par nodarīto kaitējumu ginekoloģijā/dzemdniecībā, kardioķirurģijā, ortopēdijā. Augstā riska dēļ Īrijā ginekologiem un dzemdību speciālistiem ir pat speciālas apdrošināšanas shēmas.

Gandrīz visās Eiropas valstīs tiek atlīdzināti kaitējumi, kas radušies ārsta nolaidības, nevērības dēļ. Atsevišķās valstīs – Portugālē, Īrijā – tiek kompensēti arī kaitējumi, kas radušies, pacientam saņemot nepilnīgu informāciju par plānoto ārstēšanu, veselības stāvokli.

Atšķirīgi ir izvēlētie aizsardzības mehānismi. Privāto apdrošinātāju rokās mediķu civiltiesiskā atbildība ir Dānijā, Nīderlandē, Luksemburgā, Īrijā, Maltā, Kiprā, Spānijā, Vācijā. Ir valstis, kas izvēlējušās citu aizsardzības instrumentu – fondu. Skotijā 2000. gadā tika izveidots kaitējumu atlīdzības fonds, kurā visām ārstniecības iestādēm katru gadu jāiemaksā konkrēta naudas summa.

Ir valstis, kurās izvēlēts kompleksais risinājums – ārstniecības iestādes apdrošina savu profesionālās darbības civiltiesisko atbildību, izmantojot apdrošināšanas sabiedrības, kuras ir izveidojušas Pacientu apdrošināšanas fondu. Zaudējuma atlīdzība pacientam no šī fonda tiek izmaksāta arī gadījumos, ja ārstniecības persona nav apdrošinājuši savu civiltiesisko atbildību. Šāds fonds darbojas Somijā un Zviedrijā, tā līdzekļus veido pašvaldību un privāti praktizējošu ārstu iemaksas, bet fondu administrē apdrošināšanas sabiedrību izveidots konsorcijs. Pēdējo gadu statistikas dati liecina, ka ik gadu Zviedrijā saņemti vidēji 65 atlīdzības pieprasījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, galvenokārt par kaitējumu, kas gūts sekundārajā veselības aprūpes pakalpojumu sektorā. Kompensācija netiek izmaksāta par kaitējumu, ja darbnespēja ir īsākā par 30 dienām un hospitalizācija nepārsniedz desmit dienas.

Atšķirīgs ir arī apmaksāto zaudējumu atlīdzību skaits un šo atlīdzību griesti. Viena universitātes slimnīca Vācijā vidēji sedz 40-50, bet universitātes slimnīca Zviedrijā – 140 kaitējumu atlīdzības gadā. Zviedrijā maksimālais atlīdzības apmērs nedrīkst pārsniegt 800 tūkstošus eiro, Nīderlandē – 2 500 000 eiro, Somijā nav noteikta maksimālā atbildības summa.


Foto: Inese Austruma


Paldies Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai par sadarbību diskusijas tapšanā!

Jautājumu secība: 1 - 3   4 - 6   7 - 8    
6 komentāri Vērtējums: Skatīts: 41819
Vārds:
Anonīms
Komentārs:
Lasīt komentārus
 

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: