Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Novembris, 2002
Kad turēsiet rokās šo žurnāla numuru, dienas joprojām kļūs īsākas. Tumšajos rudens vakaros būs laiks pārdomāt pagājušo, ļoti silto vasaru, atcerēties, ka rudens šogad mūs atstāja bez sēnēm. Dabā viss ir savstarpēji saistīts.

Arī politiskajā dzīvē iepriekšējais posms ir bijis karsts. Cerēsim, ka jaunais ministrs savā darbā atcerēsies – ārsts pats ir vislabākās zāles, bet, lai ārsts būtu darba spējīgs, viņam jāsaņem atalgojums, kas viņu nenoved pie spēku izsīkuma.

Ceru, ka novembra tumšos vakarus gaišākus padarīs balts sniedziņš zemītei un patīkama lasāmviela mums pašiem. Kā vienmēr ne vienam vien vakaram labākajā nozīmē tāda rodama žurnālā Doctus. Tajā atradīsiet gan medicīnas tematikai, gan aktuālām problēmām veltītus rakstus, gan ceļojuma aprakstus, gan rakstus, kas liks pasmaidīt, kā arī ieraudzīsiet savu kolēģu sadzīviskās bildes.
Visiem ģimenes ārstiem un pediatriem es ieteiktu izlasīt Aijas Griškevicas, Irinas Lucenko un Sibillas Pālēnas rakstu Drošākā aizsardzība pret infekcijas slimībām, kurā īsi, skaidri aplūkota vakcinācija pēdējo zinātnisko pētījumu aspektā. Interesants ir profesores Aijas Žilēvicas raksts Cilvēka normālā mikroflora un antibiotikas. Bet labi padomi prakses ārstiem, kā ārstēt ādas slimības – Anitas Ābelītes rakstā Nedaudz par ādas lokālo terapiju. Pārdomas rosinošs ir arī klīniskā gadījuma apraksts.
Ar lielu interesi izlasīju Vitas Ozoliņas un Ilvas Klāsupas rakstu Aptieka internetā. Ticu, ka ikviens novembra Doctus numurā atradīs sev kādu saistošu rakstu.

Vēlot visiem labu veselību un veiksmi!

Viesturs Sprūde
doktorāta Nensa
ģimenes ārsts
MEDICĪNA
Krona slimība – 21.gadsimta mīkla
Bez lielām ovācijām iespējams paziņot, ka pēc vairāku gadu relatīvas stagnācijas ir vērojams progress Krona slimības patofizioloģijas un epidemioloģijas izpētē. Ir zināms, ka pamatā četras hromosomu daļas ir “atbildīgas” par iekaisīgām zarnu slimībām: IBD1 (inflammatory bowel disease), kas atrodas 16. hromosomā, IBD2 12q13 hromosomā, IBD3 6q23 hromosomā un IBD4 – 14q11-12 hromosomā; kā arī atsevišķas daļas citās hromosomās [1-3]. Kā viens no pēdējo gadu lielākajiem atklājumiem Krona slimības izpētē minama saistība starp NOD2 (nucleotide oligomerisation domain) gēna mutācijām un slimības izplatību. Novērots, ka NOD2 gēns saistās ar baktēriju lipopolisaharīdiem un tādējādi tiek aktivēts kodola faktors kB, kurš ir viens no iekaisuma mediatoriem. Bez tam ir novērota Krona slimības korelācija ar 24 HLA gēnu polimorfismu. Taču vēl ir pāragri priecāties, jo padziļinātu pētījumu dati precizējuši, ka NOD2 mutācijas ir saistītas tikai ar Krona slimības tievo zarnu formu. Turpinās arī pētījumi ar mērķi izzināt etniskās un fenotipu atšķirības.... Lasiet vēl
© Aldis Puķītis
Plaušu un zarnu tuberkuloze
Katram ārstam būtu laba sajūta, ja, tikai ieskatoties vien kāda slimnieka izmeklējumu rezultātos, varētu izvilkt diagnozi kā burvju mākslinieks zaķīti no cepures. Šoreiz aplūkotais gadījums no morfoloģiskā viedokļa ir no tiem, kad zaķis gan rāda ausis, bet no cepures ārā nekāpj.... Lasiet vēl
© Aiga Vēvere, Ēvalds Ostrovskis, Juris Pokrotnieks, Ilze Štrumfa
Jauni medikamenti akūta koronāra sindroma ārstēšanā?
Akūts koronārs sindroms (AKS) ir plaši izplatīta slimība ar augstu mirstības līmeni. ASV katru gadu to novēro 830 000 cilvēku, turklāt vairāk nekā 40% neārstēto slimnieku attīstās nopietni kardiāli išēmiski notikumi, kas nereti beidzas letāli. Pēc Latvijas Kardioloģijas centra datiem Latvijā 2001.gadā akūts koronārais sindroms bija 4 690 cilvēkiem. Līdzīga saslimstība, mirstība un prognoze ir arī citās zemēs. Tas mudina zinātniekus meklēt arvien jaunas AKS ārstēšanas stratēģijas.

Vesela rinda medikamentu izmaina trombocītu adhēziju un agregāciju, iespaidojot dažādus šī procesa posmus – aspirīns neatgriezeniski inhibē trombocītu ciklo-oksigenāzi, savukārt tiklopidīns un klopidogrēls bloķē adenozīna difosfāta receptorus. Pēdējo desmit gadu laikā AKS ārstēšanā ienākusi jauna efektīva medikamentu grupa – trombocītu GPIIb/IIIa receptoru antagonisti, kas kavē trombocītu agregāciju neatkarīgi no tā, kāds process izraisījis trombocītu aktivāciju. Latvijā pieejami medikamenti abciximab un tirofibāns, kurus izmanto Latvijas Kardioloģijas centrā akūta koronāra sindroma ārstēšanā slimniekiem, kuriem veic angioplastiju. Raksts sniedz pārskatu par pašreizējiem rezultātiem medikamentu darbības un efekta izpētē.... Lasiet vēl
© Jānis Lācis, Uldis Kalniņš
Infektoloģija
Dr. Velga Šūse, Latvijas Infektoloģijas centra direktores vietniece: “Vienas no izplatītākajām pasaulē ir infekcijas slimības. Tās skar jebkuru orgānu sistēmu un spēj izmainīt ne tikai konkrēta indivīda dzīvi un dzīves kvalitāti, bet ietekmēt veselas valstis un kontinentus. Patīkami, ka žurnāls sniedz ieskatu pasaules medicīniskajā presē. Tas rosina saskatīt problēmas ikdienas darbā, ieraudzīt risinājumus, kā arī izvērtēt pareizas un mērķtiecīgas diagnostikas nozīmi un piemērot optimālu terapiju katram pacientam. Svarīga loma infekcijas slimību izskaušanā ir specifiskai profilaksei – vakcinācijai. Tomēr, neskatoties uz pieejamiem augsti kvalitatīviem imūnbioloģiskiem preparātiem, vakcīnatkarīgās slimības, piemēram, difterija, B hepatīts un citas, izplatās. Narkomānija, alkoholisms, sliktie sadzīves apstākļi daļai iedzīvotāju veicina tādu slimību kā HIV/AIDS, seksuāli transmisīvās slimības, tuberkuloze izplatīšanos. Mūsdienu medicīnas sasniegumi daudzas patoloģijas ļauj atpazīt jau pirmsākumā, ir pieejami kvalitatīvi medikamenti un imūnbioloģiskie preparāti slimību ārstēšanai un profilaksei. Tomēr paralēli vērojam arī negatīvas iezīmes – rezistences attīstību pret medikamentiem, kā arī vīrusu un bakteriālo aģentu mutantu veidošanos.”... Lasiet vēl
© Ilva Daugule
Drošākā aizsardzība pret infekcijas slimībām
Imunizācija ir visefektīvākais infekcijas slimību profilakses līdzeklis. Tās mērķis ir cilvēka organisma neuzņēmības izveidošana pret infekcijas slimībām, imitējot dabīgas infekcijas procesu ar labvēlīgu iznākumu. Epidemioloģiskās analīzes dati liecina, ka, pateicoties bērnu vakcinācijai, katru gadu Latvijā tiek novērsts ap 40 000 ar vakcināciju regulējamo slimību gadījumu un ap 200 nāves gadījumu to rezultātā.

Atbilstoši vakcinācijas kalendāram Latvijas bērni par valsts līdzekļiem tiek vakcinēti pret desmit infekcijas slimībām (kā arī pieaugušie – pret difteriju). Bez tam pastāv vēl vairākas vakcīnas, kuras ir rekomendētas dažādām iedzīvotāju grupām, ņemot vērā iespējamo risku, proti – veselības stāvokli, kontaktu ar inficētām personām, arodslimību risku, dzīves vietu endēmiskajās teritorijās vai ceļojumus uz endēmiskajām valstīm u.c. Rakstā tiks aplūkotas vakcīnas pret gripu un ērču encefalītu, kā arī pret Haemophilus influenzae infekciju, kas obligātajā vakcinācijas programmā iekļauta salīdzinoši nesen. Par vakcināciju pret B hepatītu stāstīsim kādā no nākamajiem Doctus numuriem.... Lasiet vēl
© Aija Griškevica, Irina Lucenko, Sibilla Pālēna
Netradicionāla virsnieres feohromocitomas manifestācija
1912.gadā patologs Piks ieviesa praksē terminu feohromocitoma – no grieķu vārdiem phaeios (tumšs, melnīgsnējs) un chroma (krāsa). Kāds kolēģis Mayo klīnikā Ročestrā dēvē feohromocitomu par visviltīgāko slimību – “Pheochromocytoma: how to catch a moonbeam in your hand!”. Slimības incidence Zviedrijā ir divi līdz astoņi gadījumi uz vienu miljonu iedzīvotāju gadā; mūsu valstī šis rādītājs ir nedaudz zemāks. Neārstēta feohromotocitoma var būt par iemeslu nieru, sirds vai smadzeņu bojājumiem un pat radīt draudus pacienta dzīvībai. Feohromocitomas klīniskā aina var būt ļoti dažāda. Šo gadījumu aprakstām, lai atgādinātu par ļoti plašo feohromocitomas klīnisko simptomu spektru, šajā gadījumā – arteriālu hipotensiju.... Lasiet vēl
© Agnis Štifts, Astrīda Vāvere
Cilvēka normālā mikroflora un antibiotikas
Mikroorganismu pasaule ir plaša un visuresoša. Mikrobi ir jebkurā ārējās vides objektā – gaisā, ūdenī, augsnē, kā arī cilvēku un dzīvnieku organismā. Cilvēka organismā mikrobu nav vienīgi embrionālās attīstības periodā. Tūlīt pēc piedzimšanas ar pirmo ieelpu un pirmo barības uzņemšanu notiek inficēšanās un organismā pakāpeniski nostiprinās mikroorganismu populācija.... Lasiet vēl
© Aija Žilevica
FARMĀCIJA
Nedaudz par ādas lokālo terapiju
Āda – mūsu plānā bruņa – sasilda un atvēsina, pasargā no traumām, no mikrobu un baktēriju ietekmes, palīdz regulēt sāļu un ūdens līdzsvaru organismā, kā arī izvada no organisma lielu daļu vielmaiņas galaproduktu. Lai tai nenodarītu pāri, tā pareizi jākopj un slimību gadījumos, uzstādot precīzu diagnozi, jāizvēlas pareizais ārstēšanas ceļš. Svarīgi nenokavēt to brīdi, kad ādas slimību ārstēšana jāuztic dermatologam. Gadījumos, kad slimnieks ir nepareizi ārstēts, dermatologa turpmākais darbs ir apgrūtināts. Šis raksts tapa, lai nedaudz atsvaidzinātu jau sen zināmas patiesības un iepazīstinātu ar jaunākajiem dermatoloģijā lietojamiem medikamentiem.... Lasiet vēl
© Anita Ābelīte
Aptieka internetā
Daudzi no mums droši ne reizi vien ir domājuši par to, cik jauki būtu, neizejot no mājām, konsultēties ar aptiekas farmaceitu internetā un turpat arī pasūtīt medikamentus. Amerikas Savienotajās Valstīs un Austrālijā šāds medikamentu pasūtīšanas veids ir izplatīts un populārs jau vairāk nekā desmit gadus.... Lasiet vēl
© Vita Ozoliņa, Ilva Klāsupa
TĒMA
Ja pacients atsakās no ārstēšanas
Ne viena vien ārsta praksē var gadīties situācija, kad pacients paziņo: “Neārstēšos!” Lai arī pacientam ir tiesības atteikties no ārstēšanas, tomēr nav skaidrs, kā rīkoties ārstam, ja grūti prognozēt iznākumu: ir apdraudēta pacienta dzīvība, vecāki atsakās no bērna ārstēšanas un kādos gadījumos tomēr jārespektē garīgi slima pacienta atteikums? Un kāda ir ārsta atbildība? Atbildes uz šiem un līdzīgiem jautājumiem var meklēt profesionālās ētikas jomā, taču tikpat būtisks ir arī pacienta tiesību aspekts, kas, salīdzinot Latvijas un pasaules praksi, tiks aplūkots šajā rakstā.... Lasiet vēl
© Aija Spriņģe
PIEREDZE
Ārsti var atteikties, ātrie ierodas vienmēr
Gan mediķiem, gan viņu tuviniekiem un draugiem, gan pacientiem dzīvē var gadīties situācijas, kad viņus nespētu glābt ne pašu zināšanas, ne biezs naudas maks, pat ne pazīšanās pašās augstākajās mediķu aprindās. Viss būtu atkarīgs tikai un vienīgi no parastas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes – cik drīz viņi ieradīsies, kāds būs viņu aprīkojums un cik spējīgi mediķi strādās šajā brigādē. Vai varam būt mierīgi, ka ātrie spēs mums palīdzēt? Nolēmām atbildi uz šo jautājumu šoreiz saņemt Valmierā.... Lasiet vēl
© Vija Vāvere
INTERVIJA
Anatomija nav filozofija
Tā par šo zinātni saka anatomijas pasniedzējs MIERVALDIS KAMINSKIS, smejot, ka mūsdienu teoriju – ik pa septiņiem gadiem mainīt nodarbošanos – esot pārkāpis savas septiņas reizes.
Sarunā ar astoņdesmitgadīgo vīru, kurš joprojām lasa lekcijas topošajiem mediķiem, vairākkārt uzdodu jautājumus par īpašajām, asprātīgajām mācīšanas un bargajām soda metodēm, ar kurām pasniedzējs Kaminskis palicis kādreizējo studentu atmiņā, tomēr viņš par to runāt izvairās, vien ar gudru smīnu nosaka – arvien jau studentam jābūt modram! Un ar baltu skaudību izstāsta par kādu profesoru, kuram dzīvē laimējies sastapt cilvēku, kam iekšējie orgāni bijuši izvietoti kā spoguļattēlā. Liekot studentiem šo pacientu izmeklēt, lieliski varējis pārliecināties, kurš mācību vielu iekalis, bet kurš domā un spriež patstāvīgi un dienās būs kārtīgs ārsts.... Lasiet vēl
© Baiba Auzāne
PIEDZĪVOJUMS
Emociju aromāts Alpos
Šīs vasaras augusta tveicē kopā ar vairākiem kolēģiem devāmies uz Šveici. Uz valsti, kur ir pasaulē stabilākās bankas, sakārtotākā tieslietu sistēma, zemi, kas slavena ar saviem juvelieriem, pulksteņiem un Alpu pļavu ainavām, un kur, šķindinot kaklā pakārtos zvaniņus, ganās govis un kazas. Alpu kalniem, Grinvaldei mums bija rezervēta viena pilna diena! Smaržoja vasara, un smaržoju arī es – pēc piedzīvojumiem.... Lasiet vēl
© Ilga Lācīte
TĒMIŅA
Stāstiņi par... kaķiem
Kādēļ kaķis par savu mājvietu nolemj izvēlēties ārstniecības iestādi? Vai tas ir īpašs kaķis? Kādus uzdevumus veic kaķi slimnīcā? Ne uz vienu no šiem jautājumiem neapšaubāmu atbildi iegūt neizdevās, tomēr nozīmīgums, kādu ap sevi rada šis dzīvnieks, un upuri, kādus dakteri ir gatavi uzņemties viņu dēļ, ir apbrīnas vērti.... Lasiet vēl
© Aija Kažoka
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Novembris, 2002
Arhīvs
Decembris, 2002
Oktobris, 2002
Septembris, 2002
Augusts, 2002
Jūnijs, 2002
Maijs, 2002
Aprīlis, 2002
Marts, 2002
Janvāris, 2002
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: