Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Aprīlis, 2002
Ja kolēģis jums jautā: “Vai tu jau lasīji? Vai tu jau redzēji?” – tātad iznācis kārtējais Doctus numurs. Problēmas medicīnā, ieskats aktualitātēs kādā no medicīnas nozarēm, palūkošanās uz kolēģiem sadzīvē un, iespējams, pat vēsturisku pieņēmumu gāšana – tas viss rosina pārdomas par izlasīto un galvenais – neatstāj vienaldzīgu nevienu.

Varbūt Hipokrāta zvērests nemaz nav Hipokrāta rakstīts? Atbildi var rast rakstā “Ārstēšanas māksla senajā Grieķijā”.

Viss plūst, viss mainās... Šķiet, tas skars arī vēsturiski tradicionālo recepšu izrakstīšanu. Iepazīstoties ar recepšu izrakstīšanas modernizācijas priekšlikumiem, nebūsim kūtri izteikt savas domas!
Kā izvēlēties labāko medikamentu, kur gūt objektīvu informāciju par zālēm? Bieži vien gan ārsts, gan farmaceits aizdomājas, nonācis farmācijas firmu reklāmas kampaņu krustugunīs. Aiva Kanepone kārtējo reizi ievilkusi vēl vienu mīnusiņu Latvijas medicīnas aprūpē.

Kaut arī šis ir Doctus, domāju, daudzi nav atmetuši ieradumu žurnālu sākt lasīt no beigām. Šoreiz gan to nedariet gulētejot, jo Lindas un Viļņa Sosāru piedzīvotais Austrālijā ir īsti piemērots sižets scenārijam Hičkoka filmu garā!

Lai priecīgs, saulains un darbīgs pavasaris!

Elita Adijane
Veselības centra 4 ģimenes ārste
MEDICĪNA
Akūta vidusauss iekaisuma hipodiagnostika
Ne vienmēr ASV medicīnas ārstēšanas vadlīnijās norādītais ir absolūts un citu valstu ārstiem pieņemams vai pat piemēroti atdarināms. Pasaules infekcionisti arvien biežāk pārvērtē un kritizē tieši antibiotiku lietošanas metodes. Mikrobu rezistence pasaulē pieaug, un ar neierobežotu antibiotiku lietošanu mediķiem draud jaunas ierobežotas ārstēšanas briesmas. To liecina ASV pieredze, un mums Latvijā tas jāņem vērā, lai neveicinātu supermikrobu izplatīšanos visā pasaulē. Antibiotikas nedrīkst lietot bez stingriem kritērijiem. Ņemot vērā šo pieredzi un principus, nedrīkstam atļauties arī pārmērīgi ieslīgt otrā galējībā, iestrēgt pašapmierinātības ilūzijās vai izvairīties no ārsta profesionālā pienākuma diagnosticēt un attiecīgi ārstēt akūtu vidusauss iekaisumu.... Lasiet vēl
© Egils Zālītis
Imūnās transfūziju reakcijas
1667.gadā filozofijas doktors J.Denī (J.Denis) nosūtīja vēstuli Francijas karalim, kurā aprakstīja savus eksperimentus asins pārliešanā. Tas ir pirmais zināmais rakstiskais ziņojums par simptomu kopumu, ko šodien atpazīst kā hemolītisku transfūziju reakciju. J.Denī rakstīja: “Pirmā asins infūzija norit bez simptomiem, taču nākamajā pacienta rokas kļūst aukstas, pulss paātrinās, sviedri izsprāgst uz viņa sejas, viņš sūdzas par sāpēm nierēs un aiz krūšu kaula. Urīns kļūst ļoti tumšs, faktiski melns. Pēc trešās transfūzijas pacients mirst.” Šī izsmeļošā apraksta rezultātā J.Denī tika apvainots slepkavībā. Vēlāk viņu attaisnoja, bet Francijas tiesa kopā ar Britu parlamentu aizliedza asins pārliešanu. Šis aizliegums pastāvēja apmēram 150 gadu. Pārsteidzoši, bet līdzīgas paralēles šim senajam gadījumam var saskatīt mūsdienu Latvijā. Jautājot kolēģiem par transfūziju reakcijām, atbilde parasti skan noraidoši: “Transfūziju reakcijas? Tādu nav!” Kaut realitāte ir pavisam cita. Šī kolēģu noliedzošā attieksme lielākoties veidojusies padomju laiku represiju rezultātā, kad transfūziju reakcijām nebija atklāti iemesli, tādēļ tās tika uzskatītas par mediķu kļūdu un vainīgie tika saukti uz skarbām pārrunām ministrijā. Ārstiem ir nepietiekamas zināšanas transfuzioloģijā, jo vēl arvien Latvijas Medicīnas akadēmijā studentiem nav atsevišķa mācību cikla transfuzioloģijā. Taču ikvienam klīnicistam ir svarīgi pārzināt un izprast transfūziju reakciju būtību, rašanās iemeslus, atpazīt pazīmes un izvērtēt simptomus, lai varētu profesionāli veikt preventīvus pasākumus, līdz minimumam samazinot transfūziju reakciju rašanās iespēju recipientam.... Lasiet vēl
© Ingrīda Sisene
Antidepresantu attīstības 50 gadi
Pēdējo gadu laikā Latvijā, pateicoties profesionālo asociāciju darbam, farmaceitisko kompāniju aktivitātēm un publikācijām profesionālajos un populāri zinātniskajos žurnālos, ievērojami aktualizēta depresijas problēma. Pakāpeniski pieaug ģimenes ārstu zināšanu un pieredzes līmenis depresijas diagnostikā un ārstēšanā. Antidepresanti arvien plašāk tiek parakstīti primārajā aprūpē gan ārzemēs, gan arī Latvijā, taču ārstēšana ar tiem bieži nav pietiekami adekvāta [1-3]. Dažādās depresijas klīniskās izpausmes un diagnostiskās problēmas detalizēti ir aprakstītas iepriekšējā publikācijā žurnālā Doctus [4]. Šī raksta mērķis ir atgādināt vispārējās prakses ārstiem depresijas ārstēšanas pamatprincipus un palīdzēt orientēties plašajā pašlaik Latvijā pieejamo antidepresantu klāstā.... Lasiet vēl
© Elmārs Rancāns
Sarkoidoze
Klīniskā gadījuma demonstrācija P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Internās medicīnas klīnikas rīta sēdē. Pacients, 26 gadus vecs, iestājies slimnīcas 14.nodaļā 2001.gada 11.novembrī diagnozes precizēšanai (aizdomas par pneimocistu izraisītu intersticiālu pneimoniju). Iestājoties sūdzību nav, taču reizēm bijusi svīšana.... Lasiet vēl
© Aiga Vēvere, Sarmīte Mežule, Rasma Heniņa, Ilze Štrumfa
Alergoloģija
Dr. med. VIESTURS ŠILIŅŠ, Latvijas Universitātes Medicīniskās pēcdiploma izglītības institūta direktors: „Medicīnas rezidentu raksti žurnālā Doctus rada patiesu prieku. Spēja apkopot un sniegt literatūras apskatu, izteikt un pamatot viedokli, radīt diskusiju liek domāt, ka jaunie kolēģi ir gana erudīti un uzticīgi medicīnai. Jauna, laikā un vietā aktuāla informācija ir tā, kas tiek pārskatīta pirmā. Šim apskatam izvēlētas jaunākās atziņas par alerģisko slimību ārstēšanu un problēmām, kas īpaši aktuālas kļūst pavasarī, sākoties augu un koku ziedēšanas laikam. Uzmanība pievērsta dažādu medikamentu grupu priekšrocībām konkrētu simptomu gadījumā, jaunākajām medikamentu grupām, dažām pat tādām, kuru lietošana Latvijā ir retums. Čpaši nozīmīga ir sadaļa par medikamentu kombinācijām.”... Lasiet vēl
© Līga Kārkliņa
Otrā tipa cukura diabēta perorālā antidiabētiskā terapija
Klīniskās slimnīcas Gaiļezers Endokrinoloģijas nodaļā bieži nonāk diabēta pacienti ar savlaicīgi nediagnosticētu otrā tipa cukura diabētu (CD) un jau izteiktām vēlīnajām CD mikrovaskulārajām komplikācijām (diabētisko retinopātiju, nefropātiju un neiropātiju) un makrovaskulārajām komplikācijām (galvenokārt koronāro sirds slimību). Diemžēl ļoti bieži nodaļā nonāk arī diabēta pacienti ar lielu 2.tipa CD slimības ilgumu un ārkārtīgi sliktu diabēta metabolo kompensāciju.

2.tipa CD ārstēšanā pēdējā laikā izstrādāti jauni farmakoloģiskie līdzekļi, pateicoties kuriem uzlabojušās pacientu ārstēšanas iespējas. Mainījusies antidiabētiskās terapijas stratēģija kopumā, kā arī izpratne par CD kā slimību un tās attīstību.

Lai ārsti vieglāk izprastu jaunas aktīvākas jeb intensīvākas 2.tipa CD antidiabētiskās terapijas un slimības gaitas kontroles stratēģiju, piedāvāju jaunu filozofiju diabēta ārstēšanā – tā dēvēto bloku (soļu jeb moduļu) principu, lai labāk izmantotu daudzos perorālos antidiabētiskos preparātus, kā arī insulīna terapiju dažādos slimības attīstības posmos vai situācijās.... Lasiet vēl
© Ingvars Rasa
FARMĀCIJA
Recepšu izrakstīšanas modernizācija
Par recepšu izrakstīšanu ir grāmatas latviešu un krievu valodā, kā arī plaši pazīstamas farmakoloģijas rokasgrāmatas angļu valodā [1-5]. Diemžēl mūsdienu un viduslaiku recepšu izrakstīšanas noteikumi maz atšķiras un tiem ir daudz trūkumu. Piemēram, receptes satur pārmērīgu un nevajadzīgu informāciju, recepšu izrakstīšanas noteikumos ir pārāk daudz izņēmumu, un ar datora palīdzību var apstrādāt tikai receptes formālo daļu. Ne vienmēr konsekventi ir iespējams izmantot latīņu valodu, pie tam daudzās valstīs no latīņu valodas ir atteikušies un izmanto nacionālo valodu. Lai atvieglotu un vienkāršotu ārstu un farmaceitu darbu, kā arī studentu izglītošanu modernās receptūras jomā un lai radītu recepšu analīzei datoru izmantošanas iespējas, piedāvājam nedaudz izmainīt recepšu izrakstīšanas veidu, kas pie mums nav būtiski mainījies jau daudzus gadu desmitus. Aicinām kolēģus – ārstus un farmaceitus – uz diskusiju par šo tēmu. Konstruktīvu kritiku mūsu ierosinājumiem, kā arī savus priekšlikumus lūdzam sūtīt uz žurnāla Doctus redakciju vai arī raksta autoriem uz e-pasta adresi: teich@e-apollo.lv.... Lasiet vēl
© Vladimirs Fatejevs, Jānis Baltkājs, Indulis Purviņš
TĒMA
Ārstēšanas māksla Senajā Grieķijā
Par hipokrātiskajiem rakstiem – Corpus Hippocraticum – dēvē vairāk nekā 60 medicīniskus traktātus, kas sarakstīti sengrieķu valodā V un IV gadsimtā pirms mūsu ēras un, visdrīzāk nejaušības pēc, apkopoti vienā krājumā. Par šī krājuma autoru tradicionāli tiek uzskatīts Hipokrāts – izcils ārsts, kas dzīvoja 460.~370.g. pirms mūsu ēras un kura autoritāte gan dziedniecības, gan ārstu ētikas jautājumos grieķiem bija tik liela, ka viņam piedēvēja gandrīz visus krājumā iekļautos darbus. Patiesībā nepavisam nav skaidrs, kuru traktātu autors ir pats Hipokrāts, taču droši ir zināms, ka ārstu zvērests, ko vēl šodien, saņemot diplomu, nodod mediķi, nav viņa formulēts. Vēl vairāk – nav īstas skaidrības, kādi bija paša Hipokrāta aizstāvētie ārstēšanas paņēmieni un izpratne par cilvēka uzbūvi, jo traktātos, kas nepārprotami pārstāv dažādas ārstu skolas, nereti pausti pilnīgi pretrunīgi uzskati. Šis sarežģītais jautājums un tulkotu darbu trūkums novedis pie Hipokrāta autoritātes piesaukšanas (“jau senie grieķi uzskatīja …”) ne tikai nevietā, bet bieži pat kļūdaini, aizstāvot tādu vai citādu nostāju deontoloģijas jautājumos. Vairums no retoriskajiem apgalvojumiem, kuros iepīts Hipokrāta vārds, ir zinātniski nepamatoti. Piemēram, tiesa, ka jau minētajā Zvērestā izteikts aizliegums ārstam izdarīt abortu. Tomēr šo aizliegumu nedrīkst vispārināt un padarīt par visu seno ārstu principiālu nostāju, jo ginekoloģiskajos traktātos, kas arī ietilpst hipokrātiskajos rakstos, ir aprakstītas augļa nodzīšanas metodes. Lai latviešu lasītājiem zināšanas par antīko medicīnu būtu vieglāk pieejamas, šobrīd tiek gatavots hipokrātisko rakstu izlases krājums, no sengrieķu valodas tulkojot un komentējot nozīmīgākos un interesantākos tekstus. Ieskatam piedāvājam dažus fragmentus no atsevišķiem traktātiem (kopumā grāmatā paredzēts iekļaut 13 darbus), kas ilustrētu ne tikai tajos risināto problēmu dažādību, bet arī stilistiskās un literārā žanra atšķirības.... Lasiet vēl
© Agnese Gaile, Aija van Hofa
PIEREDZE
Neesmu kļuvusi par klasiskās medicīnas noliedzēju
Kad NATĀLIJA JUDINA, slimnīcas Bikur Holim Rehabilitācijas nodaļas vadītāja, pirms astoņiem gadiem pievērsās homeopātijai, apmēram deviņdesmit procentu kolēģu attieksme bijusi kā draudzīgs, bet vārdos neizteikts pārmetums: “Ko nu niekojies!” Tagad skeptiķu un atbalstītāju skaits esot mainījies apgriezti proporcionāli. Pa šo laiku Natālija Grieķijā beigusi Starptautisko Klasiskās homeopātijas akadēmiju, kuras dibinātājs un galvenais mācību spēks ir 1996.gada Nobela prēmijas laureāts Georgs Vithulkas.... Lasiet vēl
© Vija Vāvere
Sportisti medaļas prasa mums!
Soltleiksitijas Ziemas Olimpiskajās spēlēs Latvijas olimpiešiem līdzi bija seši mediķi – četri ārsti un divi fizioterapeiti. Par spīti Prūša dopinga skandālam un akmeņu krusai, ko žurnālisti šajā sakarā metuši ārstu virzienā, šķita, mediķu komanda joprojām ir saliedēta un draudzīga. Uz sarunu ar Doctus vienkopus izdevās sapulcēties četriem no viņiem. Latvijas Olimpiskās vienības galvenajai ārstei LČGAI CČRULEI tās bija pirmās olimpiskās spēles. Līdz tam viņa nodarbojusies ar funkcionālo diagnostiku Murjāņu sporta ģimnāzijā un palīdzējusi galvenokārt vieglatlētiem, piemēram, Fadejevam, Dukurei. Pati spēlējusi basketbolu. Savukārt MARUTAS NOVEIČUKAS olimpiskais stāžs ir pārliecinošs. Viņa bijusi Latvijas Olimpiskās vienības galvenā ārste kopš tās dibināšanas 1994.gadā līdz pat pagājušā gada beigām, kad pati atteikusies no vadošā pienākuma. Studiju laikā nodarbojusies ar vieglatlētiku. Arī Sporta pedagoģijas akadēmijas Sporta medicīnas katedras docents un fizioterapeits EDVČNS LEŠENKOVS Olimpiskajā vienībā strādā kopš dibināšanas dienas. Soltleiksitijā bija viņa piektās olimpiskās spēles. Pats bijis autosportists un nodarbojies ar sambo cīņu. Sporta ārste ZANE KRĖZE piedalījusies četrās olimpiskajās spēlēs, galvenokārt kopā ar kamaniņu braucējiem. Pati spēlējusi basketbolu.... Lasiet vēl
© Vija Vāvere
Liels tirgus – kā pie Bābeles
Saruna ar Latvijas lielā sporta ārstiem nebūtu pilnīga, ja savu vārdu nebūtu bildis Latvijas Hokeja federācijas ārsts JĀNIS KVĒPS – varētu teikt – sporta medicīnas dzīva leģenda. Pēc Sotleiksitijas viņš bija paguvis ar savu komandu doties uz sporta nometni Kiprā un nākamajā dienā pēc iebraukšanas Latvijā jau atkal lidoja uz sacensībām Slovēnijā. Tāpēc mūsu saruna notika, tā teikt, ar vienu kāju stāvot uz ledus, ar otru – jau lidmašīnā.... Lasiet vēl
© Vija Vāvere
INTERVIJA
Neatkarība starp zemūdens akmeņiem
Zāļu informācijas plūsma Latvijā ir kā neredzamiem farmaceitisko firmu slazdiem nosprostota taka. “Ir daudz farmaceitisko firmu, kas strādā ļoti korekti, taču citu agresīvās mārketinga metodes met ēnu arī uz pārējām,” saka Latvijas Farmaceitu biedrības Goda biedre INĀRA RUBENE. Viņas vadītais Medikamentu informācijas centrs (MIC) farmaceitiem un ārstiem cenšas izlikt drošas un neatkarīgas ceļazīmes. MIC ir iestāde, kas profesionāļiem sniedz neatkarīgu informāciju par zālēm. Par jaunumiem, par atklātajām blakusparādībām, par aktualitātēm zāļu tirgū un ar medikamentu izplatīšanu saistītajā likumdošanā, par Valsts Zāļu reģistru. Tiesa, valsts finansējumu centrs nesaņem, tādēļ spiests papildus veikt arī peļņas darbus – ar farmāciju saistītos tulkojumus, maksas informācijas izplatīšanu. Pilnīgi neko gan nav domāts pelnīt ar Cito! – Latvijā vienīgo neatkarīgo laikrakstu par zālēm, kurā nav nevienas firmu reklāmas.... Lasiet vēl
© Aiva Kanepone
PIEDZĪVOJUMS
Šausmu stāstiņi no Austrālijas džungļiem
LINDA un VILNIS SOSĀRI pusi jūlija pavadīja atvaļinājumā, kādā diez vai Latvijas latvieši līdz šim ir bijuši – radinieki uzaicināja viņus kopīgā trīs gadus gatavotā braucienā pa gandrīz neapdzīvotiem Austrālijas džungļiem. Skatoties ceļojuma foto albumus, sajūsmina dabas krāšņums, bet nemaz nav redzams, kāpēc šim piedzīvojumam bija jānobriest tik ilgi. Par to stāsta Linda, firmas Schering pārstāve, un Vilnis, Latvijas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs.... Lasiet vēl
© Anita Bula
VIEDOKLIS
Vientuļo vilku gals
Viens no potenciālo darbinieku atlases kritērijiem ir spēja strādāt komandā. Sevišķi pēdējos gados – līdz ar mārketinga atziņu ieviešanu – darba intervijās jautājumi par kandidāta spējām strādāt grupā ir kļuvuši obligāti. Arī pretendenti ir perfekti apguvuši šo modes lietu un bez prasīšanas deklarē: „Esmu komandas spēlētājs un labi protu saskaņot personīgās un korporatīvās intereses.” Turpinot sarunu par ārstu karjeras attīstību gan medicīnā, gan farmācijas nozarē, šoreiz pieskaršos tieši šim atlases kritērijam – spējai strādāt komandā. Lai arī cik tā neliktos vienkārša, man personīgi šī tēma nešķiet ne pašsaprotama, ne viennozīmīga.... Lasiet vēl
© Jānis Meikšāns
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Aprīlis, 2002
Arhīvs
Decembris, 2002
Novembris, 2002
Oktobris, 2002
Septembris, 2002
Augusts, 2002
Jūnijs, 2002
Maijs, 2002
Marts, 2002
Janvāris, 2002
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: