Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Jūnijs, 2002
Patiesus cieņas apliecinājumus pelnījis žurnāla Doctus kolektīvs, kuram izdevies radīt dzīvu žurnālu.
Lasot šī numura rakstus, iepazinos ar dažādu specialitāšu ārstu pamatīgajiem pētījumiem un atziņām, kuras ir saistošas ikvienam mediķim.

Vēlreiz nākas aizdomāties par cilvēka fizisko un garīgo veselību kopumā, par to, cik nozīmīga ir bērna attīstība pirms un pēc dzimšanas, kā tā nosaka turpmāko dzīves kvalitāti un ka mūsu visu pienākums būtu nodrošināt saskanīgu vidi.

Bērni, kuri dzimuši HIV inficētām mātēm, jau ir ikdiena, kas jāpieņem kā realitāte, un ir labi, ka ārstēšanā iespējams izmantot medicīnas alternatīvās metodes, par kurām var lasīt Diānas Ričikas apkopotajos Taizemes konferences materiālos.

Darba un sadzīves spriedze pieaug, tādēļ Tatjanas Farbtuhas, Sigitas Šeires un Intas Venžikas raksts par bulingu darba vietā ir kā punkts uz “i” – ja pastāv lielāka vai mazāka agresija pret darbinieku, tad tā ir laikus jāpamana un nav ar to jāsadzīvo, bet jāmeklē izeja.

Slimību psihosomatisko raksturu apstiprina jaunākās atziņas par depresiju patoģenēzi, kuras apkopojis Elmārs Tērauds, Raisa Andrēziņa un Marina Batiščeva.

Informatīvs un pamācošs ir klīniskais gadījums Vegenera granulomatoze, kur ārsti atklājas kā īsti pēddziņi.

Jauka Andas Austrumas intervija ar asociēto profesoru Egilu Vēverbrantu, kurā jūtama Amerikas elpa.
Lai nu kā, bet klāt jūnijs – īstais laiks atpūtai. Kolēģiem gribētu vēlēt ieraudzīt saullēktus, ne tikai lūkojoties pa slimnīcas logu, bet kopā ar savām ģimenēm un draugiem izbaudīt vasaras plaukumu, auglības skrējienu, reibumu un mieru, atrast savu dziesmu un ugunskuru, pie kura sildīties Jāņu naktī.
Jūnijs ir laiks, kad ceļš vēl ved uz priekšu, uz sauli…

Irēna Zahare
Rīgas pilsētas Dzemdību nama
Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas ārste-neonatoloģe
MEDICĪNA
Diastoliskā sirds mazspēja
Hroniskas sirds mazspējas slimniekiem var būt gan sistoliska, gan diastoliska disfunkcija, gan arī tās abas, un visos gadījumos prognoze ir ļoti nopietna. Bet veco ļaužu populācijā diastoliskās sirds mazspējas slimnieku skaits nemitīgi pieaug. Lai arī diastoliskās sirds mazspējas riska faktori ir labi zināmi, īstas izpratnes par šo sindromu joprojām nav, taču tā ārstēšana ir specifiska, tādēļ svarīgi ir apzināt diagnosticēšanas kritērijus.... Lasiet vēl
© Jānis Lācis
Vaginīti
Vaginīts ir visizplatītākā ginekoloģiskā slimība, ar ko nākas sastapties primārās aprūpes ārstiem un ginekologiem. Visbiežāk sieviete lūdz speciālista palīdzību pastiprināto izdalījumu dēļ. Taču maksts iekaisums, laikus diagnosticēts, ir sekmīgi ārstējams, tādēļ ir vērts atgādināt, kā cīnīties ar šī iekaisuma dažādajiem ierosinātājiem.... Lasiet vēl
© Dace Matule, Ilze Šturma
Bioloģisko faktoru nozīme depresijas patoģenēzē
Depresija ir viens no afektīvo traucējumu veidiem, un tai ir daudz atšķirīgu klīnisko formu. Depresija var būt gan patstāvīga slimība (rekurrentie jeb atkārtotie depresīvie traucējumi), gan sindroms kādas somatiskas vai psihiskas patoloģijas gadījumā. Tikpat daudz ir arī dažādu teoriju par depresijas patoģenēzi. Tomēr joprojām nav īstas skaidrības, kāpēc smaga psihotraumējoša situācija vai somatiska slimība vienam cilvēkam izraisa depresiju, bet citam nē. Lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par depresijas attīstību, būtu jāaplūko kā psihodinamiskie, tā psihosociālie, kā arī bioloģiskie cēloņi. Šoreiz pievērsīsimies bioloģisko faktoru nozīmei depresijas patoģenēzē.... Lasiet vēl
© Elmārs Tērauds, Raisa Andrēziņa, Marina Batiščeva
Vegenera granulomatoze
P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centra demonstrācija Internās medicīnas klīnikas rīta sēdē. ... Lasiet vēl
© Aivars Pētersons, Viktorija Mihailova, Ilze Daņiļēviča, Ilze Štrumfa, Laila Feldmane, Kristīne Āboltiņa
Reimatoloģija
Profesore DAINA ANDERSONE, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Reimatoloģijas centra vadītāja, Latvijas Reimatologu asociācijas prezidente: ”Žurnāls Animals of the Rheumatic Diseases ir Eiropas pretreimatisma līgas (EULAR) izdevums. Tajā tiek publicēti raksti par jaunākajiem pētījumiem un atklājumiem reimatoloģijā, par pamācošiem klīniskiem gadījumiem un par reimatoloģijas vēsturi, kā arī lasītāju komentāri un vēstules. Žurnāls informē reimatologus visā pasaulē par Eiropas reimatologu problēmām un sasniegumiem. Rezidente Ieva Ziediņa ir apkopojusi dažus interesantus materiālus, kas atrodami Animals of the Rheumatic Diseases pagājušā gada numuros. Tādējādi arī Doctus lasītāji var iepazīties ar šajā žurnālā publicēto informāciju.”... Lasiet vēl
© Ieva Ziediņa
Miega traucējumi un to ārstēšanas iespējas
Katram cilvēkam ir atšķirīga nepieciešamība pēc miega, tāpēc ne vienmēr būtisks ir nogulēto stundu skaits vai iemigšanas ilgums. Taču bezmiegs naktī var radīt problēmas dienas laikā, proti, rodas nogurums, enerģijas trūkums, grūtības koncentrēties, nervozitāte un miegainība, kas nopietni var traucēt veikt ikdienas aktivitātes.... Lasiet vēl
© Ainārs Vecvagars
Hronisks pankreatīts
Pavasara sākumā notika hroniska pankreatīta problēmai veltīta apvienota Latvijas Gastroenterologu un Širurgu asicoiācijas konference. Tās dalībnieki saņēma Latvijas Gastroenterologu atbalsta fonda izdevumu Hronisks pankreatīts. Diagnozes un ārstēšanas standarts, ko veidojis autoru kolektīvs: Anatolijs Danilāns, Jānis Gardovskis, Juris Pokrotnieks, Māris Pavārs, Aldis Puķītis, Guntars Pupelis, Jeļena Derova, Arvis Eisaks. Tagad ar pārstrādātu un papildinātu šī izdevuma variantu var iepazīties arī žurnāla Doctus lasītāji.... Lasiet vēl
© Anatolijs Danilāns
TĒMA
Bulings darbavietā
Par aktuālu problēmu daudzos valsts un privātos uzņēmumos kļūst kolektīva darbinieku savstarpējās attiecības, kas izpaužas kā viena vai vairāku kolēģu pastāvīga kritizēšana, apvainošana, noniecināšana, pazemošana, draudēšana un pat fiziska aizskaršana. Šādas attiecības pētnieki sauc par bulingu (angļu val. – bully – iebiedēt, terorizēt). Šo terminu plaši lieto situācijās, kad atkārtota agresīva vai pat vardarbīga uzvedība pret kolēģi tiek vērsta ilgākā laika periodā. Lielākā daļa pētnieku bulingu apskata kā unificētu fenomenu, kā galveno profesionālo stresa faktoru, kurš bulinga upuriem izraisa nopietnas psiholoģiskas problēmas, bet uzņēmumam rada juridiskus un finansiālus sarežģījumus. Pēdējo desmit gadu laikā strauji pieaug pētījumu skaits šajā jomā.... Lasiet vēl
© Tatjana Farbtuha, Sigita Šeire, Inta Venžika
Farmakoterapijas korektori
Aptiekāra zināšanas, personīgā pieredze, pacienta pazīšana, sadarbība ar ārstu, farmācijas firmu draudzīgie apciemojumi, pacienta naudasmaka biezums – šie ir faktori, kas visbiežāk ievieš korekcijas ārstu noteiktajā farmakoterapijā. Labirints nav no vieglajiem, un reizēm farmaceitam gadās apmaldīties starp drīkst un nedrīkst, iejaukties ārsta kompetencē, atdurties pret strupceļiem – sirdsapziņa pret labumu pelnīšanu, pārdodot vairāk X firmas medikamentu, vai pacienta sociālais stāvoklis. Lai meklētu pareizo izeju no šī labirinta, Doctus uz sarunu aicināja privāti praktizējošu ģimenes ārsti no Jelgavas ILGU LĀCČTI, Valgundes pagasta doktorāta ģimenes ārsti ANNU ŠUZI, Paula Stradiņa aptiekas vadītāju ARTU VČŠI, Jelgavas Pils Baltās aptiekas vadītāju VINETU SOMU un Bulduru Aili aptiekas vadītāju LIDIJU BĒRZIŅU.... Lasiet vēl
© Baiba Jēkabsone
AIZRAUŠANĀS
Skvošs – tas ir sprādziens !
Skvoša spēles popularitāte Latvijā augusi pēdējo trīs gadu laikā. Kā izrādās, nedaudzo spēlētāju rindās krietna daļa – gandrīz trīsdesmit – ir tieši ārsti. Starp viņiem dominē traumatologi, stomatologi, kā arī ārsti no farmācijas biznesa. Par Madonas slimnīcas direktora vietnieces medicīnas jautājumos Astrīdas Svilānes un viņas dzīvesbiedra – masāžas un ārstnieciskās vingrošanas speciālista Voldemāra Svilāna savās mājās ierīkoto skvoša zāli Doctus rakstīja pirms diviem gadiem. Šā spēle lieliski attīstīta spēku, ātrumu, izturību un reakciju. Turklāt drīzā nākotnē Latvijā ārsti pareģo īstu skvoša popularitātes bumu, kāds jau sagaidīts daudzviet Austrumeiropā. Lai ielūkotos šā sporta veida aizkulisēs, aicinājām uz sarunu divus skvošu iecienījušus ārstus – Rīgas 1.slimnīcas ārstu, trešā gada iekšķīgo slimību rezidentu GUNĀRU PRIŽEVOITU un traumatologu – ortopēdu VALDI ANDERSONU.... Lasiet vēl
© Gundega Ozoliņa
INTERVIJA
Nekad neesmu pats savas bungas sitis
“Ja tev ir laba slava, ja sniedz labus pakalpojumus, ja aprunājies ar slimniekiem, paglaudi galvu, ieknieb kājas lielajā īkšķī, – tas pacientam daudz nozīmē. Bet, ja tev ir vēss prāts, tas ies no mutes mutē, un tu kā ārsts vairs nebūsi cienījams,” teic asociētais profesors nefrologs EGILS VĒVERBRANTS, kurš Amerikā Ročesteras slimnīcā pavadījis daudzus savas profesionālās dzīves gadus.... Lasiet vēl
© Anda Austruma
JOKI
Alga par mazu un valdība stulba
Paciente jautā:
– Vai ARS ir ārsts, kas atbild par
atsevišķu ķermeņa daļu notievēšanu?... Lasiet vēl
©
VIEDOKLIS
HIV inficēta pacienta piezīmes
“Biju sakravājis visas savas mantiņas, aizgājis uz staciju, uzgājis uz perona, bet... nekas nenotika. Vilciens nepienāca. Bija vien jāņem koferis, jāstiepj atpakaļ uz mājām un jāsāk atkal dzīvot. Tas bija pat nežēlīgi. Un tā es dzīvoju joprojām. Jau vismaz 10 gadus – bez AIDS pazīmēm un zāļu lietošanas...” Tā par sevi raksta Konrāds Atbalsta grupas inficētajiem ar HIV un AIDS slimniekiem (AGIHAS) mājaslapā. Līdz 2002.gada aprīļa vidum Latvijā bija reģistrēti 1 969 ar HIV inficēti cilvēki, 204 no tiem ir reģistrēti šogad. Kā jūtas HIV inficēts cilvēks mūsdienu sabiedrībā, ko domā par medicīnisko aprūpi, par apkārtējo attieksmi? Par to AGIHAS dalībnieka ZINTA (vārds mainīts – aut.) piezīmes, kā arī viņa atmiņu skices no V Starptautiskās mājas un sabiedriskās HIV inficēto aprūpes konferences Taizemē 2001.gada pašā nogalē un XIII Pasaules AIDS konferences.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Jūnijs, 2002
Arhīvs
Decembris, 2002
Novembris, 2002
Oktobris, 2002
Septembris, 2002
Augusts, 2002
Maijs, 2002
Aprīlis, 2002
Marts, 2002
Janvāris, 2002
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: