Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Septembris, 2002
Septembris ir īpašs, uz pārmaiņām rosinošs mēnesis gadā, tāpēc vispirms gribu sveikt mācībspēkus, studentus un visus mācīties gribētājus ar šo jauko laiku. Izmantojiet to pilnībā; tas ir tā vērts.
Arī šis žurnāla Doctus numurs ir izdevies gana nopietns.

Interesanti bija lasīt par osteoporozi – šo plaši izplatīto slimību sievietēm menopauzes vecumā –, kuras savlaicīgai profilaksei un ārstēšanai ar efektīvām metodēm ir ievērojama nozīme dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Ielūkojieties arī gastroentereloģiskajās tēmās: makrocitāra mazasinība ir salīdzinoši reti sastopama slimība, taču iemesli tai atrodami vieglāk, ja zina likumsakarības, par kurām raksta profesors A.Danilāns. Savukārt daktere A.Lapiņa ar savu rakstu atgādina, ka endoskopijai bieži ir izšķiroša nozīme barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas pataloģiju diagnostikā.

Iesaku izlasīt arī daktera J.Tāra rakstu – Latvijā ik gadus reģistrē lielu skaitu primāru ļaundabīgu audzēju, tādēļ īpaši svarīga būtu šīs slimības savlaicīga konstatēšana un ārstēšana.

Farmaceitu loma pieaug – par pašārstēšanās pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem, risku un tendencēm lasiet V.Ozoliņas rakstā.

Rudenim tā piestāv mednieku stāsti! Naksnīgs klusums, metot dzirksteles tumšajās debesīs, liesmo ugunskurs, uzmanīgi ostīdams gaisu, zālē atlaidies suns, ap ugunskuru sasēdušies vīri, dziļi iegrimuši sarunā... Es tiku ierauta šo stāstu burvībā.

Arī Tukuma aptiekā nākas dzirdēt līdzīgus jokus tiem, kas lasāmi šajā žurnālā: “Man, lūdzu, erotiskās mitrās salvetes?” “Vai jums ir nokia 5?” “Tarhūns, nu acu pilieni”. Tie ir mūsu jaukie klienti, kas ikdienas darbā ieber sauju varavīksnes. Lai jums netrūkst šīs krāsainības.

Inga Sirmā
Tukuma Tirgus aptiekas vadītāja
MEDICĪNA
Kas notiek ar ādu gremošanas sistēmas patoloģiju gadījumā?
Slimīgas izmaiņas ādā parasti ir ģenētiskās predispozīcijas, eksogēno faktoru un organisma savstarpējās mijiedarbības rezultāts. Šo trīs faktoru īpatsvars katrā gadījumā ir atšķirīgs, bet praktiski nav nevienas dermatozes, kuras gadījumā par vismaz vienu no tiem nebūtu jādomā. Izmaiņas ādā var izpausties kā līdzvērtīgi simptomi dažādu organisma slimību – strukturālu defektu, iedzimtu vai iegūtu vielmaiņas traucējumu, sistēmas slimību, ģeneralizētu infekciju vai audzēju metastazēšanās – gadījumā. Dermatoloģiskā pavadošā patoloģija arī pati par sevi var būt slimība, kā, piemēram, nekrolītiskā migrējošā eritēma, sirgstot ar cinka deficītu. Tomēr pacienti parasti vairāk uztraucas par radītajiem kosmētiskajiem defektiem, nevis par pašu slimību, kā, piemēram, hirsutisma gadījumā.... Lasiet vēl
© Jānis Šīsis, Māra Rone
Nefroloģija
Dr. Aivars Pētersons, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centra vadītājs: “ Nefroloģijā, kā visās modernās medicīnas specialitātēs, nefrologu domas par labāko slimnieka ārstēšanas veidu ir mūžam mainīgā stāvoklī, atkarībā no zinātniski pamatotām atradēm. Lielā informācijas apjoma dēļ pat savā specialitātē ne vienmēr izdodas laikus uzzināt visu jauno, tādēļ jo svarīgāks ir ekspertu padoms. Šai pārskatā akcentētas trīs ļoti svarīgas problēmas. Pirmkārt, hronisku nieru slimnieku savlaicīgas diagnostikas un nosūtīšanas pie nefrologa iespaids uz viņa dzīvildzi, jo laikus sāktai ārstēšanai un uzraudzībai ir svarīga nozīme arī pašlaik spiedīgā finansējuma kontekstā. Otrkārt, pagaidām neatrisinātā glomerulonefrītu ārstēšanas problēma, kur lielākās cerības tieši šobrīd saistāmas ar hepatīta C vīrusa lomu un tā ārstēšanas iespējām tuvākajā laikā (pegilētais interferons, ribavirīns). Visbeidzot, labākas hroniskas nieru mazspējas ārstēšanas nepieciešamība pirms dialīzes sākšanas, tai skaitā – ar eritropoetīnu, kas pilnīgi normalizē hemoglobīnu, bet nav pieejams šai slimnieku grupai organizatorisku un finansiālu apstākļu dēļ. Ceru, ka pārskats veicinās vēlēšanos detalizēti pārlasīt oriģinālrakstus vai arī papildus izjautāt kolēģus nefrologus.”... Lasiet vēl
© Ilva Daugule
Greivsa slimība
P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas rīta sēdē demonstrē pacienti ar Greivsa slimību, ko parasti ārstē medikamentozi. Šis klīniskais gadījums parāda, ka ir arī izņēmuma gadījumi, kad terapeitiskai saslimšanai nepieciešama operatīva ārstēšana.... Lasiet vēl
© Kristīne Āboltiņa, Māra Marga
Makrocitāra mazasinība
Iepriekš Doctus rakstīju par visbiežāk sastopamo mazasinības paveidu – dzelzs deficīta mazasinību –, kuras raksturīgākā pazīme ir maza izmēra (tilpuma) eritrocītu parādīšanās asinīs [1]. Mikrocitāras anēmijas pretpolu, proti, mazasinību, kad asinīs parādās liela izmēra eritrocīti un kuru tāpēc sauc par makrocitāru mazasinību, sastop retāk.... Lasiet vēl
© Anatolijs Danilāns
Osteoporoze, tās profilakses un ārstēšanas iespējas
Osteoporoze nav neizbēgams vecuma pavadonis, to iespējams laikus konstatēt un sekmīgi ārstēt. Par to ir pārliecināti šogad izveidotās Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācijas (LOPIA) dibinātāji. Asociācija apvieno osteoporozes slimniekus un viņu tuviniekus; tā dibināta ar mērķi informēt sabiedrību par osteoporozi. Zinoša speciālista un ieinteresēta pacienta sadarbība noteikti būs sekmīga. Raksta mērķis ir vēlreiz atgādināt ģimenes ārstiem par osteoporozes diagnostikas un ārstēšanas pamatprincipiem.... Lasiet vēl
© Aivars Lejnieks, Ilze Šturma
Gastroezofageālais atvilnis un čūla endoskopista skatījumā
Endoskopija ir viena no informatīvākajām izmeklēšanas metodēm gastroenteroloģijā. Barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas lejupejošās daļas sākuma patoloģijas diagnostikā tā ir izvēles metode. Latvijā pēdējos gados ieviesta augstas kvalitātes endoskopiskā aparatūra – videoendoskopi –, līdz ar to uzlabojot endoskopiskās diagnostikas un terapeitisko endoskopiju kvalitāti. Ar šo rakstu vēlējos vēlreiz pievērst uzmanību plašajām endoskopijas diagnostiskajām iespējām, kas ļauj ne tikai slimību agrīni diagnosticēt, bet arī novērtēt tās smaguma pakāpi. Līdz ar to iespējams izvēlēties optimālu ārstēšanu, kā arī samazināt komplikāciju veidošanās risku. Turklāt, paplašinoties terapijas iespējām, var iegūt arī labu terapeitisko efektu.... Lasiet vēl
© Anita Lapiņa
Glikokortikoīdi terapijā. Vēlreiz par 50 gadu senu tēmu.
Glikokortikoīdi (GK), kā arī šo hormonu sintētiskie analogi, ir vieni no interesantākajiem hormoniem organismā. To farmakoloģiskais efekts nereti izteikti atšķiras no fizioloģiskā efekta. Tāpat GK efekts ir atšķirīgs atkarībā no tā, vai medikaments dots substitūcijas vai farmakoloģiskā devā, īslaicīgi vai ilgstoši, no rīta vai vakarā. Viena farmakoloģiskā deva domāta pretiekaisuma efekta, cita – imūnsupresīva un vēl cita – pretšoka efekta iegūšanai. Arī cilvēka organismā sintezētais GK daudzums ir atšķirīgs agri no rīta, vēlu vakarā un pēc azaida. Ja kaut vienā jomā GK fizioloģiskais efekts būtu negatīvs, viegli ievainojamais cilvēks nebūtu izdzīvojis cauri gadu tūkstošiem – plūdu, mēra, bada laikā, kamēr milzeņi dinozauri un ihtiozauri ir izmiruši.... Lasiet vēl
© Agnis Štifts
Epilepsija un grūtniecība
Attīstītajās valstīs ar epilepsiju slimo 0,4-0,8% no visas populācijas. Latvijā pēc 1995.gada Valsts statistikas datiem epilepsijas slimnieku ir apmēram divas reizes mazāk – 0,3% (7 689, no tiem gandrīz 6 000 pieaugušo, tai skaitā vismaz 3 000 sieviešu). Pakāpeniski izveidojot epilepsijas slimnieku reģistru saistībā ar Valsts Obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras apmaksāto medikamentu sadali, epilepsijas pacientu skaits jau tuvojas 9 000, kas vēl nebūt neliecina, ka visi no tiem ir apzināti. Līdz ar to Latvijā ar epilepsiju slimojošo sieviešu skaits fertilā vecumā varētu būt diezgan liels. Ārstam ir svarīgi būt informētam par šīs bieži vien hroniskās slimības ietekmi dažādos sievietes dzīves periodos, kā arī adekvāti vadīt ārstēšanas procesu.... Lasiet vēl
© Egils Vītols
Galvas un kakla ļaundabīgie audzēji un to agrīnās izpausmes
Pēdējo desmit gadu laikā visā pasaulē ik gadus reģistrē vairāk nekā astoņus miljonus primārus vēža saslimšanas gadījumus. Galvas un kakla rajona audzēji veido 10-20% no kopskaita. Pēc Vēžu reģistra datiem Latvijā katru gadu tiek reģistrēti 8,5-9 tūkstoši primāri ļaundabīgi audzēji, no kuriem desmitā daļa konstatēta galvas un kakla rajonā. Tā kā ārstēšanas rezultāti atkarīgi no audzēja stadijas, svarīgi tos laikus diagnosticēt. Rakstā aplūkoti ļaundabīgus audzējus izraisošie faktori, kā arī to agrīnās izpausmes.... Lasiet vēl
© Juris Tārs
FARMĀCIJA
Pašārstēšanās – izvēle, ieguvumi un risks
Pašārstēšanās – vieglu saslimšanu ārstēšana vai veselības uzturēšana, lietojot bezrecepšu zāles pēc pacienta ierosmes un viņa atbildības robežās – ieņem aizvien svarīgāku vietu primārās veselības aprūpes sistēmā. Pašārstēšanos parasti izvēlas tādu simptomu gadījumos, kurus lietotājs uzskata par pietiekami mokošiem, lai ārstēšana būtu nepieciešama, bet kas neattaisno vizīti pie ārsta. Pasaulē pieaug pašārstēšanās popularitāte, jo tā ir ekonomiski izdevīga un palielina pacienta brīvību un atbildību. Līdz ar to pieaug farmaceitiskās aprūpes nozīme, konsultējot pacientus par pareizu un drošu pašārstēšanās zāļu lietošanu, lai samazinātu tās risku un palielinātu ieguvumus.... Lasiet vēl
© Vita Ozoliņa
TĒMA
Izdzīvosim pat atomkarā
Mazās Vecpiebalgas slimnīcas pārveides process par Veselības un sociālās aprūpes centru ir pavisam karsts. Slimnīca šeit oficiāli pārstāja darboties 20.jūnijā. “Pagaidām ir grūti vispār kaut ko saprast – esam zaudētāji vai ieguvēji,” saka centra vadītāja VELGA KALNIŅA. “Patlaban esam noskaņoti vairāk pesimistiski. Tomēr esam gatavi būt kā žurkas, kas izdzīvo pat atomkarā!”... Lasiet vēl
© Gundega Gauja
Valsts nav tik bagāta, lai uzturētu mazās slimnīcas
Vai lokālās slimnīcās ir vakances mediķiem, kas neatradīs darbavietu veselības un sociālās aprūpes centros? Piemēram, Ventspils slimnīcā ārstu netrūkst, uz virsmāsas amatu ir pat izveidojusies rinda. Bet Kuldīgas, Cēsu un Liepājas pilsētas centrālā slimnīcā ne tikai ārsti, bet arī vidējais personāls būtu ļoti nepieciešams. Aptaujājot Rēzeknes, Dobeles, Jelgavas pilsētas slimnīcu vadītājus, izrādījās, ka trūkst tieši labu speciālistu: kardiologu, neonatologu, radiologu, traumatologu un tā tālāk. Terapeitus gan ar atplestām rokām neviens negaida... Tā kā mazo slimnīcu pārveide par veselības un sociālās aprūpes centriem lielā mērā ir novelta uz pašvaldībām, vēl viens jautājums – cik daudzas pašvaldības ir gatavas atvēlēt veselības un sociālās aprūpes centram 40 000 latu gadā? Tādi ir skaitļi, ko tērē Dundagas Veselības un sociālās aprūpes centrs, kas ir labs piemērs, kā jāfunkcionē pārprofilētai lauku slimnīcai. Doctus uzklausīja arī reformas iniciatora – Labklājības ministrijas – viedokli, ko pārstāv Veselības departamenta vadītāja RENĀTE PUPELE.... Lasiet vēl
© Gundega Gauja
AIZRAUŠANĀS
Nešauj cūku, kura smēķē!
Pieteikums bija ļoti nopietns. Ar sarkano diplomu absolvējis Rīgas Medicīnas institūtu; no Saldus slimnīcas taisnā ceļā devies uz Maskavu rakstīt un aizstāvēt disertāciju par primāri ielaista krūts vēža ārstēšanu; vairāk nekā divdesmit gadi nostrādāti tagadējās Medicīnas akadēmijas Onkoloģijas katedrā. Vispirms asistents, tad docents, katedras vadītājs, mācību prorektors, visbeidzot – Akadēmijas Senāta priekšsēdētājs. Pēc katedras likvidēšanas 1997.gadā – Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns.

Arī ULDA VIKMAŅA vaļasprieki patiesībā neesot nekas cits kā darbu maiņa. Viņa kredo – visu noprovēt pašam. Esot brūvējis alu pēc senču metodēm, kopj savas bites un atņem tām medu (“Redzat manu aizpampušo aci – vakar atkal drusku blēņojos ar bitēm!”). Tagad atkal jauna ideja: Krimuldas lauku īpašumos no vectēva mantoto 300 gadu veco klēti izbūvēt tā, lai nebūtu kauns pat ārzemju tūristiem rādīt. (“Un, kas zina, vecumdienās pie pensijas naudiņu piepelnīt, jo lauksaimniecībai jau Latvijā nav dižas nākotnes.”) Vismaz reizi pa vasaru Uldis aizbrauc arī uz Lielupes lielajiem plaužiem – velkot ārā makšķeri bez plauža, bet ar gluži taisnu āķi galā un uz nebēdu ķengājot āķu ražotājus…

Bet viens no senākajiem un noturīgākajiem Ulda Vikmaņa atpūtas paņēmieniem ir medības.... Lasiet vēl
© Vija Vāvere
INTERVIJA
Šodienai ir jābūt labai
Viņam piemīt ziemeļnieku temperaments, un sevi viņš raksturo kā noslēgtu cilvēku, tas gan mazliet kontrastē ar viņa atpazīstamību – jau sesto gadu JĀNIS OZOLIŅŠ vada Valsts Zāļu aģentūru, kuras galvenā rūpe ir raudzīties, lai līdz pacientam nonāktu labas zāles. Reiz bijis Latvijas badmintonistu elitē, tagad brīvos brīžos labprāt makšķerē, bet viņa baltais sapnis ir apceļot pasauli ar sajūtu, ka nav ierobežots laikā. Viņš gan teic, ka diez vai kādreiz būs tik bagāts, lai pamestu darbu un tikai ceļotu, taču cerēt nav aizliegts. Par darbu viņš runā daudz, plaši – reizē ar rūpēm un lepnumu par izdarīto, bet mūsu sarunas beigās piebilst: “Jūs šausmīgi daudz ko neesat pavaicājusi, bet pirmo reizi man tik daudz ir jautāts par mani pašu, nevis darbu. Nedomāju, ka vēl varu ko īpašu pateikt.”... Lasiet vēl
© Anda Valtere
JOKI
Iedodiet kaut ko pret lidošanu!
Ko cilvēki visbiežāk meklē aptiekā nakts stundās? Prasa aizdot naudu, grib iegādāties prezervatīvus ar gaismas un skaņas efektiem, narkomāni – zāles uz viltotām receptēm. Reizēm naktīs klienti lūdz iesaiņot dāvanas.

Citādi diennakts aptieku dzīve ne ar ko īpašu neizceļas – tāpat savi prieki un bēdas. Bēdas par dzērājiem, narkomāniem un nakts klaidoņiem. Prieki par... – lasiet paši!... Lasiet vēl
© Zita Ābola
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Septembris, 2002
Arhīvs
Decembris, 2002
Novembris, 2002
Oktobris, 2002
Augusts, 2002
Jūnijs, 2002
Maijs, 2002
Aprīlis, 2002
Marts, 2002
Janvāris, 2002
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: