Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Oktobris, 2003
Krēslainos rudens vakaros biežāk rokās iegulst kāda vērtīga lasāmviela... Viena no labām izvēlēm ir Doctus.

Šajā gadalaikā mūsu pacienti kļūst grūtsirdīgāki un nomāktāki. Kā zināt, vai aiz tā neslēpjas viena no 21.gadsimta slimībām – depresija? Iesaku ieskatīties daktera Elmāra Tērauda rakstā par depresiju un tās diagnosticēšanu.

Pacienta līdzestība, veselības veicināšana un profilakse, šķiet, ir mūžam aktuāli jautājumi gan mūsu, gan citu valstu veselības aprūpes sistēmās. Piemēram, čehu mediķi atzīst – sociālisma sistēma nav iemācījusi pacientiem uzņemties atbildību par savu veselību. Bet angļi domā, ka, neskatoties uz valsts pūliņiem profilakses jomā, ārsti nereti jūtas tikai un vienīgi kā neatliekamās palīdzības sniedzēji. Šīs sajūtas ir tik pazīstamas arī ārstiem Latvijā.

Ģimenes ārstu uzmanību īpaši gribu pievērst rakstiem par elektrokardiogrammas izmaiņu diferenciāldiagnostiku, cukura diabētu un onkoloģiju.

Katrā žurnālā ar interesi meklēju intervijas. Man prieks par interesantajiem, dzīves gudrajiem cilvēkiem mums līdzās – šoreiz Valmieras slimnīcas Neiroloģijas nodaļas vadītāju Gunti Cēsnieku, kurš nesaudzīgi sevi atdevis pacientiem.

Lai garo rudens vakaru lietus nenomāc domas un darba degsmi! Saule jau ir tepat, tikai paslēpusies aiz kāda mākoņa!

Ilze Krīgale
Barkavas aptiekas vadītāja
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Ceļš līdz diagnozei
Mēdz būt tā, ka pat nopietna patoloģija norit bez klīniskiem simptomiem un savlaicīgi noteikta diagnoze un uzsākta terapija pacientu pasargā no slimības pazīmju parādīšanās. Piedāvājam ģimenes ārsta pieredzi šādā gadījumā. Vairākus mēnešus ilgais ceļš līdz diagnozei sākas ar ierindas profilaktiskā apskatē konstatētu novirzi asins klīniskajā analīzē.... Lasiet vēl
© Gunta Tīcmane
PASAULĒ
Onkoloģija
Onkoloģija ir joma, kur cēloņu-seku sakarības tiek meklētas sevišķi intensīvi. Medicīnas literatūrā par šo tēmu pieejams tūkstošiem publikāciju. To faktoru skaits, kas tiek aplūkoti kā potenciāli audzēju, sevišķi – ļaundabīgu, attīstību ietekmējoši, arvien palielinās. Lai gan viennozīmīgu rezultātu – tātad pierādītu faktoru – šobrīd ir ārkārtīgi maz, līdztekus pētījumu apjomam pieaug arī pamatota cerība iegūt neapstrīdamas atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem.... Lasiet vēl
© Guna Āboliņa
APSKATS
Priekšdziedzera vēzis – kas notiek šodien?
Kopš 1940.gada, kad Huggins ieviesa hormonālas ārstēšanas principu (androgēnu blokādi) disseminēta priekšdziedzera vēža ārstēšanā, uzskatos par šīs slimības diagnostiku un ārstēšanu ir notikusi zināma evolūcija. Šīs pārmaiņas nosaka tas, ka priekšdziedzera vēzis ir viena no biežākajām ļaundabīgajām slimībām vīriešiem mūsu gadsimtā, kā arī tas, ka kļuvis iespējams veikt agrīnu diagnostiku un, veicot ārstēšanu slimības agrīnajās stadijās, ir iespējami sekmīgi rezultāti.... Lasiet vēl
© Vilnis Lietuvietis, Simona Doniņa
Cukura diabēts – diagnostika un kontroles iespējas
Saslimstība ar cukura diabētu (īpaši ar 2.tipa cukura diabētu) katru gadu pieaug. 2.tipa cukura diabēta sākums parasti ir četri līdz septiņi gadi, pirms to diagnosticē, un tādēļ nereti jau diagnozes noteikšanas brīdī var konstatēt diabēta vēlīnās komplikācijas. Cukura diabēta savlaicīgā diagnostikā galvenā loma ir primārās aprūpes ārstam. Rakstā sniegtas norādes par cukura diabēta diagnostikas un kontroles principiem un par to, kā ārstam orientēties cukura diabēta pacienta aprīkojumā. Raksta mērķis ir iepazīstināt primārās aprūpes ārstus ar cukura diabēta kontroles un diagnostikas iespējām.... Lasiet vēl
© Una Gailiša, Ingvars Rasa
PRAKSE
Depresija un somatiski traucējumi
Jau vairākkārt ir izskanējusi Pasaules Veselības organizācijas prognoze par to, ka 2020.gadā depresija var ieņemt otro vietu darba nespējas izraisīšanas ziņā tūlīt aiz koronārās sirds slimības [1]. Pateicoties tam, ka pēdējos piecos – desmit gados Latvijā (gan literatūrā un lekcijās ārstiem, gan presē) bieži un plaši ir atspoguļota depresijas problēma, tā vairs nav izteikti stigmatizējoša slimība un pacienti arvien biežāk meklē palīdzību pie ārsta ar sūdzībām par depresiju. Depresijas dēļ pacientam ir grūtības strādāt, uzturēt attiecības ģimenē un sabiedrībā. Gadījumā, kad depresīvie traucējumi kombinējas ar trauksmi, minētās problēmas saasinās vēl izteiktāk, vēl vairāk cieš pacienta sociālā adaptācija un dzīves kvalitāte. Bieži vien depresīvie traucējumi aktualizējas uz somatisku slimību fona – depresijas biežums pacientiem ar hronisku somatisku patoloģiju ir 20-60%... Lasiet vēl
© Elmārs Tērauds
Par psoriāzi un tās nagu formu
Veseli nagi var būt ļoti pievilcīgi. Aplūkojot nagus, par cilvēku varam uzzināt diezgan daudz – kādi ir viņa ieradumi, kāds veselības stāvoklis. Sievietes patērē salīdzinoši daudz laika un naudas, lai uzturētu tos lieliskā formā. Taču nagiem bez kosmētiskās ir arī citas daudz nopietnākas funkcijas.... Lasiet vēl
© Kristīne Azarjana
Sievietes āda novecošanās procesā – kā to ietekmēt
Ādu ietekmē četri galvenie faktori – hormonālais statuss, uzturs, ādas kopšana un dzīvesveids. Pirmā pazīme, kas liecina par ādas novecošanās sākumu, ir grumbas – saistaudu izmaiņu rezultāts, ko nosaka virkne iekšēju un ārēju faktoru. Nav unikālas receptes, kas ļautu saglabāt mūžīgo jaunību, bet joprojām tiek veikti pētījumi un atklātas jaunas metodes, kā cīnīties pret dabīgo novecošanos. Mūsdienās ir dažādas iespējas aizkavēt šo procesu, taču māksla ir izvēlēties pareizo metodi īstajā brīdī, lai nesasteigtu vai nenokavētu.... Lasiet vēl
© Anita Ābelīte
Ko vēsta elektrokardiogramma
Lai gan elektrokardiogrāfijas metode ir ļoti sena, tās loma sirds slimību diagnostikā un pacienta stāvokļa izvērtēšanā laika gaitā nav mazinājusies. Elektrokardiogramma (EKG) sniedz svarīgu informāciju par iespējamām akūtas išēmijas pazīmēm pacientiem ar sāpēm krūtīs, nopietniem sirds ritma un vadīšanas traucējumiem, atsevišķu sirds daļu palielināšanos un citiem traucējumiem. EKG interpretāciju bieži apgrūtina tas, ka Latvijā joprojām nav izstrādāta vienota terminoloģija EKG analīzei. Taču, neraugoties uz to, daudziem EKG elementiem ir zināmi noteikti parametri, kuru izmaiņas liecina par kādu iespējamu sirds slimību. Jāatceras, ka diagnozes precizēšanā bez EKG datiem svarīga nozīme ir arī pacienta sūdzībām un klīniskajai ainai.... Lasiet vēl
© Ginta Kamzola, Uldis Kalniņš
PIEREDZE
Ko mācīties no valsts, kas apturēja SARS
Ballīte Gaiļezera mikroķirurgu draudzīgajam kolektīvam vēl tikai briest – MĀRTIŅŠ KAPICKIS pēc atgriešanās no gadu ilgajām mācībām Singapūras Universitātes slimnīcā savus kolēģus grib pārsteigt ar ko īpašu. Tā teikt, lai līdz kaula smadzenēm izjūt, kas tā tāda – Āzija! Bet vispār – pārsteigt Mārtiņam tāpat ir izdevies – kā nekā viņš trīsdesmit viena gada vecumā kļuvis par ārstu, kurš bez īpašas eksāmenu likšanas drīkst strādāt par rokas ķirurgu jebkurā (!) valsts klīnikā Āzijā. Turklāt sertifikāts nav vienīgais ieguvums, ko Mārtiņš no Singapūras pārvedis.... Lasiet vēl
© Anija Pelūde
DABA UN MEDICĪNA
Troksnis nav draugs
Pēkšņa, skaļa skaņa ir visbiežākais iemesls, kas pārtrauc miegu un izraisa stresa reakciju – bioloģisku trauksmi, kas spēcīgi ietekmē smadzeņu darbību. Piepeša skaņa bieži vien ir sliktu ziņu vēstnesis, tāpēc cilvēkos un dzīvniekos laika gaitā ir attīstījusies zibenīga reakcija uz spēcīgu dzirdes orgānu kairinājumu: plēsoņas rēcienu, lūstoša koka brīkšķēšanu, bērna kliegšanu. Arī no jaunāku laiku daudzu valstu iedzīvotāju ikdienas: šāvieniem, bumbu sprādzieniem, palīdzības dienestu sirēnām, automašīnu riepu kaukšanas.... Lasiet vēl
© Jānis Vēvers
DISKUSIJA
Veselības profilakses cena
To, ka valsts ir atbildīga par savu iedzīvotāju veselības stāvokli, saprata jau sengrieķu un romiešu domātāji. Tomēr bija jāpaiet krietnam laikam, lai kāda valsts ar likumu definētu centrālās varas atbildību par savu iedzīvotāju veselības apstākļu nodrošināšanu. To pirmo reizi cilvēces vēsturē 1848.gadā paveica Lielbritānijas parlaments.
Kas notiek Latvijā veselības profilakses jomā: cik daudz no vizītes laika ārsts var atlicināt sarunai par veselības veicināšanu; cik daudz ir tādu pacientu, kuri domā par veselību kā ilgtermiņa investīciju, un vai ārsti reizi no reizes nejūtas kā nesaprasti donkihoti, kas cīnās ar vējdzirnavām? Doctus rīkotajā diskusijā veselības profesionāļiem uz šiem jautājumiem bija viena atbilde: bez noteiktas, ar likumu nostiprinātas sabiedrības veselības politikas nevar cerēt uz veselu sabiedrību.

Diskusijā piedalās:

INGRĪDA CIRCENE, Veselības ministre
MĀRIS BALTIŅŠ, profesors, LU Medicīnas fakultātes Sabiedrības veselības katedras vadītājs
ANDRIS BAUMANIS, ģimenes ārsts no Rīgas
IMANTS LANKA, pediatrs un ģimenes ārsts no Aizputes
ILONA RĖŠE, Limbažu aptiekas vadītāja
INETA PIRKTIŅA, Veselības Veicināšanas centra direktore... Lasiet vēl
© Baiba Auzāne
INTERVIJA
Valmieras Cēsnieks
Mūsu saruna rit bez gariem skaidrojumiem, plašiem žestiem vai daiļrunīgām atmiņām par skaisto jaunību. Vairākās kopā pavadītās stundās krietni klusināti smiekli atskan tikai vienu reizi, smaids – arī reti. Dusmas vai aizvainojums stāstījumā nepavīd ne reizi. Taču, piedzīvots tik daudz! Valmieras slimnīcas Neiroloģijas nodaļas vadītājs Guntis CĒsnieks rimti un koncentrēti atbild uz jautājumiem. Nosvērtas un neizpaustas paliek daktera emocijas. Ne ar vārdu neslavē sevi, taču izjautāts smalkāk, atzīst, ka zināmi panākumi ir bijuši. Tieši tā arī ir viņa dzīves būtība –, netiecoties pēc amatiem, titula, īpašas cieņas vai pozitīva tēla, palīdzēt valmieriešiem. Tam kontrastē kolēģu stāstītais – dakterim Cēsniekam nekad netrūkstot svaigu, aktīvu ideju, allaž prātā jauni projekti, pie kā strādāt. Pēdējā iecere – Valmierā būtu jāizveido insulta vienība, kas nodrošinātu iespēju 24 stundas diennaktī saņemt tik ļoti svarīgo agrīno palīdzību.... Lasiet vēl
© Anda Valtere
SKATĪJUMS
Veselības aprūpes sistēmas pasaulē: Čehija, Turcija, Anglija
Turpinām ieskatu (sākums Doctus aprīļa numurā), citu valstu veselības aprūpes sistēmās, vaicājot tur dzīvojošiem mediķiem un žurnālistiem, cik apmierināti ar veselības aprūpi ir ārsti un cik – pacienti. Šķēpi tiek lauzti aizvien – ne tikai postpadomju valstīs, kurās veselība ir vērtību skalas lejasdaļā, bet arī augsti attīstītās Eiropas valstīs, kuru veselības aprūpes modeļi tiek vērtēti kā gana veiksmīgi.... Lasiet vēl
© Inga Priedniece
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Oktobris, 2003
Arhīvs
Decembris, 2003
Novembris, 2003
Septembris, 2003
Augusts, 2003
Jūnijs, 2003
Maijs, 2003
Aprīlis, 2003
Marts, 2003
Februāris, 2003
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: