Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Aprīlis, 2003
Klāt sengaidītais pavasaris, kas rosina pārmaiņas ne tikai dabā, bet arī cilvēkos. Jācer, ka līdz ar katru saules pielieto dienu samazināsies pēcdzemdību depresiju skaits, par kurām varam lasīt Birutas Kupčas rakstā. Cerēsim, ka pirmie cīruļa treļļi spēs atmodināt to netverami smalko saikni, kas saista māmiņu ar viņas bērniņu.

Man kā farmaceitei vissvarīgākais, protams, ir tas, ko jaunu šis pavasaris ienesīs farmācijas jomā. Priecājos, ka arī Mazā aptieka ir to 94 aptieku vidū, kas iekļāvušās CINDI projekta Hipertensijas slimnieku aprūpe aptiekā īstenošanā. Sīkāku informāciju par šo projektu un tā realizāciju dzīvē var izlasīt Līgas Ribkinskas rakstā.

Noteikti iesaku izlasīt Vijas Vāveres rakstu Viss labais – kas ar mani noticis par Latvijas farmācijas lepnumu – homeopātijas leģendu Mirdzu Ozoliņu. Ne velti mēdz teikt – dots devējam atdodas! Domāju, ka labestība un mīlestība, ko viņa visu mūžu dāvājusi citiem, atgriezusies pie viņas, ļaujot būt mundrai, vitālai un līdzcilvēku mīlētai.

Šis gadalaiks cilvēkos vieš vēlmi sakārtot arī vidi. Bet, vai, sakopjot kādu vietu, nepiesārņojam citu? Kas notiek ar mums vairs nevajadzīgiem medikamentiem vai nejauši saplīsušu dzīvsudraba termometru, kuru ar vieglu roku izmetam kopā ar sadzīves atkritumiem vai vienkārši aizskalojam kanalizācijā? Vai varam ar šo problēmu tikt galā pašu spēkiem, vai tomēr vajadzīga likumdevēja iejaukšanās? Šādas pārdomas rodas, izlasot Māra Kļaviņa rakstu Vides piesārņojums ārstniecības rezultātā.

Kā loģisks turpinājums jau aizsāktajai tēmai ir Aijas Geriņas un Guntas Purkalnes raksts Onkoloģija 21.gadsimtā.

Šis pavasaris īpaši priecīgs būs Aizkraukles rajona slimnīcas kolektīvam un tās direktoram Ērikam Vizulim. Un ne jau bez iemesla! Ziemā krietni pastrādāts, izremontējot slimnīcas ķirurģijas korpusu. Lai mums visiem izdodas sagādāt sev svētkus, neraugoties uz ikdienas rūpēm!

Silvija Sējāne
Ventspils Mazās aptiekas vadītāja
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Ilgi nediagnosticēts primārs hipoparatireoidisms
Pēc profesora Nikolaja Skujas vārdiem – katrai diagnozei, lai cik droša tā liktos, ir nepieciešama vismaz viena alternatīva diagnoze! Varbūt praksē ieviesusies aplama līdzekļu taupīšana izmeklējumiem – slimniekam ar krampjiem neanalizē kalcija līmeni asinīs, kaut teorētiski tā būtu pirmā analīze, kura šajā gadījumā nepieciešama. Kļūdoties diagnozē, ordinē kļūdainu, neefektīvu, tomēr padārgu ārstēšanu, kuras laikā veidojas neatgriezeniskas komplikācijas. Šī raksta galvenais mērķis ir pievērst kolēģu uzmanību visai dažādām krampju patoģenētiskām un klīniskām variācijām, respektīvi – krampju diferenciāldiagnostikai.... Lasiet vēl
© Agnis Štifts, Sandra Šteina, Kristīne Ducena
PASAULĒ
Helicobacter pylori infekcija
Kopš Helicobacter pylori (H.pylori) atklāšanas 1982.gadā sākotnējā intensitāte H.pylori pētīšanā ir noplakusi, taču vēl arvien ir daudz neatbildētu jautājumu, kas nosaka interesi par baktēriju pašreiz. Tā kā zināms, ka lielai daļai infekcija norit asimtpomātiski (tikai aptuveni 6-20% inficēto attīstās čūlas slimība, bet 1-2% – kuņģa vēzis), tiek meklēti un identificēti arvien jauni baktērijas virulences faktori, piemēram, iceA gene (induced by contact with epithelium), babA (Blood group Antigen-Binding adhesin ) un citi, kā arī mēģināts identificēt saimnieka faktorus, kas varētu ietekmēt slimības veidošanos katram indivīdam. Ir izteikta arī hipotēze par iespējamo baktērijas aizsargājošo lomu gastroezofageālā atviļņa slimības un barības vada vēža gadījumā, jo vienlaicīgi ar čūlas slimības un kuņģa vēža biežuma samazināšanos Rietumu valstīs ir paaugstinājusies saslimšana ar barības vada vēzi. Tomēr vēl arvien nav viennozīmīgas atbildes pamatjautājumam par H.pylori saistību ar gastroezofageālā atviļņa slimību.
Viens no pazīstamākajiem H.pylori pētniekiem M.Blasers (M.Blaser) teicis – tie, kas meklē vienkāršu atbildi jautājumiem par H.pylori infekcijas saistību ar slimību, šķiet, būs vīlušies.... Lasiet vēl
© Ilva Daugule
APSKATS
Onkoloģija 21.gadsimtā
Saslimstība ar onkoloģiskajām slimībām turpina pieaugt visā pasaulē. Kā liecina statistika, tad katrs trešais iedzīvotājs industralizētajās valstīs dzīves laikā saslimst ar ļaundabīgo audzēju. Pasaulē gada laikā tiek primāri diagnosticēti apmēram desmit miljoni vēža slimnieku. Statistika prognozē, ka pēc divdesmit gadiem būšot 20 miljoni primāro ļaundabīgo audzēju pacientu gadā. Skaidrojums tam ir pieaugošais cilvēku daudzums pasaulē un, galvenais, sabiedrības novecošanās. 2020.gadā 30% iedzīvotāju būs 60 gadu veci un vecāki. Mirstība no ļaundabīgiem audzējiem joprojām ieņem trešo vietu un ir tieši atkarīga no efektīgas vēža profilakses un ārstēšanas.... Lasiet vēl
© Aija Geriņa, Gunta Purkalne
PRAKSE
IgA nefropātija
Primāra IgA nefropātija ir imūnkompleksu glomerulonefrīts, kura gadījumā imūnhistoloģiski atrod dominējošus IgA izgulsnējumus nieru kamoliņos asociācijā ar dažādām morfoloģiskām izmaiņām. IgA nefropātijas problēma, pirmkārt, ir tā, ka latenta asimptomātiska norise apgrūtina savlaicīgu diagnozi; otrkārt, šī slimība ir biežākais hroniskas nieru mazspējas iemesls glomerulonefrītu vidū un, treškārt – lai gan nav specifiskas IgA nefropātijas ārstēšanas, pastāv iespēja aizkavēt nieru mazspējas progresēšanu, novēršot riska faktorus.... Lasiet vēl
© Inese Mihailova, Aivars Pētersons
Vai vienmēr jāārstē asimptomātiska bakteriūrija
Asimptomātisku bakteriūriju var diagnosticēt līdz 6% veselo indivīdu, tā ir sastopama 18% ar cukura diabētu slimojošo pacientu, galvenokārt sievietēm, un 20% gados vecāku cilvēku (arī biežāk sievietēm). Pētījumi liecina, ka lielākajai daļai pacientu ārstēšana nav nepieciešama, kaut arī daļai ir paaugstināts risks saslimt ar kādu no akūtām urīnceļu infekcijām. Līdz ar to katrs lēmums par ārstēšanu tomēr ir individuāls.... Lasiet vēl
© Indra Zaharāne, Aivars Pētersons
Depresija pēcdzemdību periodā
Depresijas – visbiežāk sastopamās garīgās slimības – klasifikācija joprojām ir nepilnīga, kā iemesls ir mūsu nepietiekamās zināšanas par depresiju etioloģiju un patoģenēzi. Līdz ar to bieži rodas nozoloģiskās diagnozes un prognozes grūtības. Šie jautājumi skar arī tādu visai bieži pieminētu depresijas variantu kā pēcdzemdību depresija, kas savā būtībā ir pat vairāku depresiju veidi. Šajā rakstā – par diviem no tiem: vieglu pēcdzemdību grūtsirdību (maternity blues) un pēcdzemdību depresiju.... Lasiet vēl
© Biruta Kupča
Antifosfolipīdu sindroms
Nosaukums antifosfolipīdu sindroms formulēts apmēram pirms 20 gadiem, kad daļai sarkanās vilkēdes slimnieku tika konstatēts paaugstināts antivielu līmenis pret fosfolipīdu kardiolipīnu un atklāta šī fenomena saistība ar tādiem simptomiem kā arteriālu vai venozu trombožu epizodes, atkārtoti spontānie aborti un trombocitopēnija, kuri tad arī ir antifosfolipīdu sindroma galvenās klīniskās izpausmes.... Lasiet vēl
© Ivars Siliņš
TĒMA
Ķirurģija antīkajā Grieķijā
Sengrieķu medicīnisko tekstu jeb Hipokratisko rakstu studijas laikmetu gaitā ir piedzīvojušas vairākus attīstības posmus. Līdz pat 19.gadsimta sākumam grieķu ārstam Hipokratam (460. – ~370. p.m.ē.) piedēvētie darbi tika izmantoti ārstu apmācībā un praksē kā teorētisku zināšanu kopums, kura autoritāte bija neapšaubāma. 19.gadsimtā veiktie atklājumi un straujā zinātnes attīstība lika ārstiem hipokratisko medicīnu atzīt par “novecojušu” un atspēkot gan sengrieķu priekšstatus par ķermenī plūstošajiem šķidrumiem, gan viņu teorijas par orgāniem, kuri var mainīt savu atrašanās vietu.

Ārkārtīgi būtisks sengrieķu medicīnas aspekts – praktiski dziedināšanas paņēmieni – ir atvirzījies otrajā plānā un nereti pat ticis aizmirsts. Tomēr sengrieķu ārstu sarakstītie traktāti liecina, ka par spīti ļoti ierobežotajām zināšanām anatomijā un fizioloģijā vairākas praktiskās medicīnas jomas jau 5.gadsimtā pirms mūsu ēras bija sasniegušas augstu attīstības līmeni. Viena no šīm augsti attīstītajām antīkās medicīnas jomām ir ķirurģija, jo sevišķi – ortopēdiskā ķirurģija.... Lasiet vēl
© Agnese Gaile, Aija van Hofa
PIEREDZE
Astoņi gadi vāveres ritenī
Janvāra nogalē tika atklāts rekonstruētais Aizkraukles rajona slimnīcas ķirurģijas korpuss, kurā veikts kapitālais remonts, nomainot logus un grīdas un ierīkojot modernu gaisa un skābekļa apgādes sistēmu. Gan pacientu, gan darbinieku telpas rekonstruētajā korpusā tagad ir ar mūsdienām atbilstošu aprīkojumu. Doctus ciemošanās laikā ievākšanās izremontētajās telpās vēl notiek pilnā sparā un nevar nepamanīt, ar kādu iedvesmu tur satiktie cilvēki iekārto savas jaunās darba vietas.

Slimnīcai šogad tiek svinēta arī četrdesmit gadu jubileja. Tas viss nebūtu iespējams bez slimnīcas direktora līdzdalības. Jau astoņus gadus Aizkraukles rajona slimnīcā tas ir Ēriks Vizulis.... Lasiet vēl
© Agnese Leiburga
DABA UN MEDICĪNA
Vides piesārņojums ārstniecības rezultātā
Kas notiek ar medikamentiem, ko diezgan lielā daudzumā lietojam ārstniecībā? Izrādās, tie nepazūd pilnībā, bet gan nonāk apkārtējā vidē. Līdz ar to rodas jautājums – vai pietiekami nepamatotai medikamentu lietošanai var būt arī citas – vidi ietekmējošas – sekas. Vai medikamenti var radīt kaitējumu videi?... Lasiet vēl
© Māris Kļaviņš
INFORMĀCIJA
Kas vieno 94 aptiekas Latvijā
Reti kurš ģimenes ārsta apmeklējums norit bez asinsspiediena mērīšanas, it īpaši, ja pie daktera ieradies gados vecāks pacients. Un tas ir likumsakarīgi, ja ņem vērā, ka tieši sirds un asinsvadu slimības ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā, un, kā liecina pētījumu dati, vecumā virs sešdesmit gadiem hipertensija ir 75% iedzīvotāju Latvijā. Nozīmīgu artavu hipertensijas profilaksē un jaunu gadījumu atklāšanā devušas Latvijas aptiekas, iesaistoties starpvalstu sadarbības CINDI projektā Hipertensijas slimnieku aprūpe aptiekā. Tā kā projekts, darbojoties kopš 2000.gada, nesis pozitīvus rezultātus, tas ar jaunu intensitāti, piesaistot vēl citas aptiekas, turpinās arī šogad.... Lasiet vēl
© Līga Ribkinska
INTERVIJA
Viss labais – kas ar mani noticis
Bērnībā farmaceite MIRDZA OZOLIŅA sev solīja: “Kad būšu pieaugusi un pati pelnīšu, braukšu pasauli apskatīt. Ja nebūs naudas, neēdīšu, bet krāšu ceļošanai.” Tagad savos astoņdesmit gados viņa aktīvi ceļo. Ir arī otrs vaļasprieks – 55 gadu vecumā viņa sāka gleznot! Un sarīkoja personālo izstādi ar trīsdesmit gleznām.

Mirdzas Ozoliņas vitalitātes atslēga ir homeopātija – tieši pusgadsimtu viņa vadījusi Rīgas homeopātiskās aptiekas darbu, un varētu teikt, ka tagad viņai pieder puse no Latvijas homeopātijas biznesa. Visas savas kaites ārstējusi tikai ar homeopātiskajām zālēm, sirds esot stipra, nervi kā striķi, un arī pēc sejas viņas vecumu nenoteiksi. Kolēģi Ozoliņas kundzi jau nodēvējuši par homeopātijas leģendu.... Lasiet vēl
© Vija Vāvere
PIEDZĪVOJUMS
Gandrīz mājās
Pēdējā speciālreportāžā no jahtas Milda klāja KASPARS SMILGA raksta: “Šķērsojām līniju, ko pirms vairāk kā pusotra gada iezīmējām kartē, ejot no Madeiras uz Zaļā raga salām. Loks ap zemeslodi noslēdzies. Kad lasīsiet šo numuru, mēs jau būsim pavisam tuvu Latvijai. Kāds noskaņojums uz klāja? UZ MĀJĀM!... Lasiet vēl
© Kaspars Smilga
SKATĪJUMS
Bet ārstniecība ir liela māksla
Kas raksturo ārstu, kurš iet laikam pa pēdām? Vai mūsdienīgs dakteris ir cilvēks, kuram ir liela pienākuma apziņa, kurš jūt un saprot pacienta rūpi un mēģina izdarīt visu to labāko? Cilvēks ar vērtīgām zināšanām, augstām ētiskām prasībām – taisnīgs pret sevi un pacientu? Tieši tāds ir Egila ZālČŠa skatījums uz ārstu. Doctus kopā ar pediatru, kura izglītība un lielākā daļa darba pieredzes balstīta uz Amerikā valdošiem principiem, mēģināja dažus soļus iet kopā, izprotot un vaicājot: vai Latvijā ir iespējams būt ārstam – māksliniekam ar smaidu.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Aprīlis, 2003
Arhīvs
Decembris, 2003
Novembris, 2003
Oktobris, 2003
Septembris, 2003
Augusts, 2003
Jūnijs, 2003
Maijs, 2003
Marts, 2003
Februāris, 2003
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: