Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Maijs, 2003
Kad pavasaris jau uz vasaras sliekšņa, arvien vairāk gribas ļauties pārvērtībām dabā. Tomēr, šķiet, ārstiem nav lemts atslābināties ne mirkli. Šis pavasaris atnācis ar jaunu izaicinājumu mediķiem – visas pasaules uzmanība pievērsta slimībai, ko tagad apzīmē ar četriem burtiem – SARS.

Kamēr žurnālisti uzskaita jaunus saslimšanas gadījumus un zinātnieki liek prātus kopā vakcīnas izstrādei, tikmēr Latvijā joprojām aktuālas ir sirds un asinsvadu slimības. Docents Jānis Lācis šoreiz par sirds un asinsvadu remodulāciju, kuras ārstēšanai iesaka kombinēt b blokatorus ar AKE inhibitoriem. Tabulā saskaitīju septiņus. Kuru izvēlēties? Izdarīju savu izvēli, atšķīru Andas Valteres rakstu par farmācijas firmu attiecībām ar ārstu un secināju, ka piederu laimīgo ārstu kategorijai. Esiet laimīgi arī jūs, un jums nebūs problēmu izvēlēties kādu no daudzajiem histamīna receptoru blokatoriem, ko piedāvā alergoloģe Ieva Cīrule. Tomēr ne viss ir ārstējams ar zālēm, un tādos gadījumos talkā nāk ķirurgi. Es, kā internās medicīnas pārstāvis, ar lielu interesi izlasīju docenta Guntara Pupeļa klīniskā gadījuma aprakstu par pseidocistu veidošanos hroniska pankreatīta gadījumā.

Hepatorenālais sindroms – nopietns raksts par nopietnu tēmu. Profesora Anatolija Danilāna raksti vienmēr bijuši izsmeļoši – izlasiet un jūs vēlreiz par to pārliecināsities!

Maijā, iespējams, būs redzami arī mūsu jaunās ministres pirmie darba augļi. Sakārtot veselības aprūpes sistēmu nav viegls uzdevums nevienā valstī. To atspoguļo arī Ingas Priednieces raksts, kurā stāstīts par atšķirīgo šajā jomā. Iesaku izlasīt arī mūsu ministrei, kura drosmīgi ir pieņēmusi šo izaicinājumu.

Citi tikpat drosmīgi dodas plašajā pasaulē. Noteikti jāizlasa par dakteres Zanes Grabes gaitām Etiopijā – šokējošas lietas aprakstītas aizraujošā veidā!

Bet visiem es atgādinu – neatslābstiet! Pat tad, kad šķietami esiet aizbēguši dziļi mežā. Jānis Dreimanis brīdina: Latvijā ir simtiem dažādu ērču! Bet, ja tomēr esiet to nolēmuši darīt, paņemiet līdzi Doctus! Lasot interviju ar profesori Aiju Žileviču, izjutīsiet brīnišķīga cilvēka kompāniju!

Agnis Zvaigzne
P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas
Endokrinoloģijas centra endokrinologs
MEDIKAMENTI
H1 receptoru blokatori bērniem
H1 receptoru blokatori tiek plaši lietoti bērnu vecumā alerģisko iesnu, atopiskā dermatīta, nātrenes ārstēšanā. To izskaidro arī statistika – no katriem četriem bērniem viens ir alerģisks.... Lasiet vēl
© Ieva Cīrule
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Pseidocista un pankreato-pleirāla fistula hroniska pankreatīta gadījumā
Aplūkotās problēmas aktualitāte saistāma ar faktu, ka varam samērā droši prognozēt to slimnieku skaita pieaugumu, kuriem, galvenokārt, alkohola ģenēzes akūta un hroniska aizkuņģa dziedzera iekaisuma klīniskā gaita komplicējas ar pseidocistu formēšanos.... Lasiet vēl
© Guntars Pupelis, Inese Celmiņa
PASAULĒ
Multiplās sklerozes aktuālie jautājumi
Multiplā skleroze ir hroniska iekaisīga, autoimūna, demielinizējoša centrālās nervu sistēmas slimība, kuras etioloģija nav zināma, bet ir skaidri definētas patoģenētiskās attīstības fāzes: iekaisums – mielīna apvalka zudums (demielinizācija) – aksonu zudums.

Slimība klīniski manifestējas ar neiroloģiskiem monosimptomiem (piemēram, pārejošu locekļu vājumu, kustību koordinācijas traucējumiem u.c.), kas remitējoši atkārtojas, bet, slimībai progresējot, rodas paliekoši neiroloģisko funkciju traucējumi, kas pakāpeniski invalidizē pacientu dažu gadu laikā.
Multiplā skleroze ir visbiežāk sastopamā neiroloģiskā slimība jauniem cilvēkiem 20-30 gadu vecumā, bet Latvijā ir reģistrētas bērnu un pusaudžu formas, kā arī vēlīnās formas pēc 50 gadu vecuma. Latvijā, līdzīgi kā citās Austrumeiropas valstīs, ar šo slimību slimo aptuveni 50 cilvēki no 100 000 iedzīvotāju, t.i., apmēram 2 500 slimnieku.

Tā ir arī viena no pasaulē visintensīvāk pētītām neiroloģiskām slimībām.... Lasiet vēl
© Maija Mētra, Jolanta Kalniņa, Anita Paegle, Gunārs Zakenfelds
APSKATS
Hroniskas obstruktīvas plaušu slimības terapijas iespējas un mērķi
Drīzumā gaidāmā Pasaules pretsmēķēšanas diena rosina pārdomas un diskusijas par ar šo paradumu saistītām slimībām un to slogu sabiedrībai kā šodien tā nākotnē. Plaušas ir orgāns, kas tieši un primāri pakļauts kaitīgajai tabakas dūmu ietekmei. Smēķēšana vairumā gadījumu ir arī vienīgais pierādītais hroniskas obstruktīvas plaušu slimības cēlonis.... Lasiet vēl
© Māris Baltiņš
PRAKSE
Hepatorenāls sindroms
Hroniska vai akūta aknu slimība var izraisīt nieru mazspēju. Šādu stāvokli sauc par hepatorenālu sindromu. Slimnieka stāvoklis hepatorenāla sindroma gadījumā ir ļoti smags; var iestāties nāve, kuras cēlonis ir divu orgānu – aknu un nieru – mazspēja.... Lasiet vēl
© Anatolijs Danilāns
Asinsvadu un sirds remodelācija
1991.gadā tika izvirzīta kocepcija (Dzau; Braunvalds) par kardiovaskulārā procesa nepārtrauktību no sākotnējiem riska faktoriem (arteriālās hipertensijas, hiperholesterinēmijas un dislipidēmijas, cukura diabēta, smēķēšanas, palielināta svara, stresa, ģenētiski predisponējošiem faktoriem u.c.) caur sirds un asinsvadu remodelāciju līdz hroniskai sirds mazspējai. Jāatzīmē, ka sirds un asinsvadu remodelācija izpaužas kā miokarda hipertrofija, asinsvadu endotēlija disfunkcija un koronāro artēriju slimība.

Saskaņā ar minēto koncepciju hipertensija, paaugstināta strukturāli izmainītu oksidētu zema blīvuma lipoproteīdu koncentrācija un dzīves veida faktori (piemēram, smēķēšana), tiek uzskatīti par neatkarīgiem riska faktoriem koronārai sirds slimībai.... Lasiet vēl
© Jānis Lācis
A grupas ß hemolītiskais streptokoks un reimatiskais drudzis
Lai gan literatūrā uzsvērts, ka lielākā daļa faringītu ir virālas izcelsmes, kuru ārstēšanā no empīriskas antibiotiku terapijas vajadzētu izvairīties, tomēr vēl arvien antibakteriālu terapijas kursu rekomendē A grupas ß hemolītiskā streptokoka infekcijas gadījumā. Kaut arī eksistē dažādi klīniski algoritmi šīs infekcijas atpazīšanai, bez palīgmetodēm to diagnosticēt ir grūti. Pazīstamākā A grupas b hemolītiskā streptokoka komplikācija ir reimatiskais drudzis.... Lasiet vēl
© Valda Staņēviča, Anita Kokina
TĒMA
Uzpirkts vai laimīgs ārsts
Pacienti runā – ārsti izraksta arvien dārgākus medikamentus, laikam – farmācijas firmu spiediena rezultātā. Televīzija un avīzes apgalvo – ārsti ir uzpirkti. Varas gaiteņos atbalsojas – vajag ārstu un firmu sadarbību vairāk kontrolēt. Taču pašu ārstu viedoklis izpaliek vai aprobežojas ar frāžainiem teikumiem, kas atsaucas uz ārsta ētiku. Nav patiesās garšas sajūtas, kā ārsti paši vērtē farmācijas firmu aktivitātes. Tad rodas iespaids, ka šajā sadarbībā nav nekā laba. Ja tā, tad varbūt pasaule būtu labāka bez farmācijas firmu aktivitātēm?

Pirms lasāt tālāk, piebildīšu psihologu bieži lietotu atziņu: viedoklis nav ne pareizs, ne nepareizs, tas ir tāds, kā ir. Arī tas, ka vairāki ārsti strikti atteicās no sarunas, ir viedoklis, vai ne?... Lasiet vēl
© Anda Valtere
PIEREDZE
Dot dzīvē otru iespēju
Latvijas ārstu praktizēšana ārzemēs jau sen nav nekāds retums. Tomēr Gaiļezera slimnīcas ginekoloģe ZANE GRABE šodienas praktikantu vidū pamanījusies izcelties ar kaut ko īpašu – viņa uz mēnesi bijusi praksē Etiopijas galvaspilsētā Adisabebā un, iespējams, ir pagaidām vienīgā latviešu ārste, kas operējusi tik eksotiskā vidē, turklāt vēl specializējoties vesikovaginālo fistulu ķirurģijā. Latvijas ginekologi tādu zvēru droši vien pat redzējuši nav, kur nu vēl operējuši!

Lielu daļu Zanes vēstījuma no Etiopijas saņēmām pa e-pastu.... Lasiet vēl
© Vija Vāvere
DABA UN MEDICĪNA
Ērces – ne tikai slimību pārnesējas
Virkni krasi atšķirīgu indivīdu (kā morfoloģijas, barošanās un dzīves veida, tā nozīmes cilvēka dzīvē ziņā) apvieno kopīgs nosaukums – ērce.

Pasaulē sastopamo ērču sugu skaits ir aptuveni 45 tūkstoši. Iespaidīgs šis skaitlis ir arī attiecībā uz Latviju – pie mums konstatētas 720 ērču sugas. Par dažām no tām – šajā rakstā.... Lasiet vēl
© Jānis Dreimanis, Guna Āboliņa
INFORMĀCIJA
Vai ārstiem pietiek informācijas par zālēm
Kādas ir medikamentu jaunākās indikācijas? Kādi ir jaunākie brīdinājumi, kontrindikācijas, kāpēc jāpievērš uzmanība kādām zālēm? Kāpēc apturēta kāda medikamenta klīniskā pētījuma gaita? Kādi jauni preparāti iekļauti un kādi izslēgti no zāļu reģistra? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atbildes var meklēt Valsts Zāļu aģentūras informatīvajā izdevumā par zālēm Cito!. Kāpēc tapa šis informatīvais biļetens un par ko tas rakstīs, stāsta Valsts Zāļu aģentūras ģenerāldirektors JĀNIS OZOLIŅŠ.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika
INTERVIJA
Dzīvot ir ļoti interesanti
Mikrobioloģijas profesore AIJA ŽILEVICA strādā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Mikrobioloģijas laboratorijā, lasa lekcijas Latvijas Universitātē un dzīvo ar balti apskaužamu optimismu. Viņa teic: “Man tā bija jāsmejas, kad studenti reiz teica – jums ir vairāk enerģijas nekā mums! Nu, tā tas ir – man ir enerģija un vienmēr zobi vaļā! Ja smaidīdams iesi pa dzīvi, tev pašam būs vieglāk.”... Lasiet vēl
© Ieva Raiskuma
SKATĪJUMS
Ģenēriskie vai oriģinālie medikamenti – kāda ir mūsu nākotne?
Rietumos zāļu tirgus virzās uz ģenērisko medikamentu plašāku lietojumu, jo tie, lielākoties, ir lētāki un ekonomiski izdevīgāki. Latvijā gan plašsaziņas līdzekļos, gan profesionālās sarunās eksperti vienbalsīgi prognozē tādu pašu virzības tendenci. Taču dati liecina pretējo! Vērā ņemams fenomens – Latvijas zāļu tirgū notiek tieši pretēji procesi tiem, kādi ir Rietumu valstīs. Taču mūsu valdība izmisīgi cenšas panākt, lai Latvija arī zāļu politikas jomā sāktu līdzināties Eiropas brāļiem un māsām.

Šī acīmredzamā pretruna motivēja mani iedziļināties oriģinālo un ģenērisko zāļu perspektīvās Baltijas valstīs.... Lasiet vēl
© Jānis Meikšāns
Veselības aprūpes sistēmas pasaulē - Armēnija, Francija, Taivāna
Vai pasaulē pastāv ideāla veselības aprūpes sistēma, ar kuru mierā ir gan ārsts, gan pacients, gan valsts? Lai kā arī gribētos domāt, ka ābolos aiz žoga tārpi nemetas, tā ir vien ilūzija. Ar šo Doctus numuru sākam ieskatu dažādu valstu veselības aprūpes sistēmās. Raksts ir tapis, pateicoties ārvalstu žurnālistu un mediķu atsaucībai, par ko mums liels prieks.... Lasiet vēl
© Inga Priedniece
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Maijs, 2003
Arhīvs
Decembris, 2003
Novembris, 2003
Oktobris, 2003
Septembris, 2003
Augusts, 2003
Jūnijs, 2003
Aprīlis, 2003
Marts, 2003
Februāris, 2003
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: