Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Jūnijs, 2003
Strauji tuvojas viens no gada skaistākajiem un gaidītākajiem brīžiem – vasaras saulgrieži. Ir sajūta, ka gribas tvert un paturēt saulainās dienas pēc iespējas ilgāk. Šajā laikā gan mēs, ārsti, gan arī mūsu pacienti vēlamies būt īpaši labā formā un noskaņojumā, tādēļ ļoti noderīgas atziņas atradīsiet pasaules literatūras apskatā par liekā svara problēmām, kur īpaša vērība veltīta aktīvam un veselīgam dzīvesveidam. Tā ka – visas iespējas teoriju saistīt ar praksi!

Pirms vasaras priekiem noderīgi padomi gūstami arī rakstā par ultravioletā starojuma ietekmi uz ādu. Vai vienmēr sauļošanās ir lietderīga un kāda būs tās ietekme uz ādas novecošanos? Bet kā cīnīties ar muguras sāpēm pēc pavasara un vasaras darbiem dārzā – par to lasiet sāpju speciālista Gunta Iļķēna rakstā par muguras sāpēm.

Ģimenes ārstus un pediatrus noteikti ieinteresēs profesores Ingrīdas Rumbas raksts par kardiomiopātijām. Bet, rūpējoties par sievietes veselību, – pievērsiet uzmanību hormonu aizvietojošajai terapijai saistībā ar dažādu slimību risku un profilaktiskā darba nozīmi dzemdes kakla vēža profilaksē.
Pārdomu vērts ir farmaceita Jura Cilinska skatījums uz farmācijas industrijas attīstību gandrīz pusgadsimta garumā. Savu viedokli raisa jauno mediķu diskusija par ārstu attīstības un karjeras iespējām Latvijā. Paldies jaunajiem kolēģiem par domu asumu un atklātību, analizējot pašreizējo situāciju Latvijas medicīnā.

Lai mums visiem jauka, saulaina, aktīva, pozitīvām emocijām un jaukiem pārsteigumiem bagāta vasara!

Gunta Tīcmane
ģimenes ārste no Jumpravas doktorāta
MEDIKAMENTI
Aktualitātes muguras sāpju terapijā
Muguras sāpes ir viena no izplatītākajām sāpju problēmām ikdienā. Ar tām sastopamības biežuma ziņā var konkurēt vienīgi galvas sāpes. Muguras sāpju mūža prevalence ir 80%, punkta prevalence – 30% (šobrīd no muguras sāpēm cieš 30% populācijas), turklāt 10-15% no tiem ir stipras hroniskas sāpes. Statistikas dati liek secināt, ka gandrīz katrs no mums dzīves laikā sastopas ar muguras sāpēm. Diemžēl sekmes tik izplatītu sāpju ārstēšanā ir ļoti viduvējas. Galvenais iemesls tam ir somatiska pieeja problēmai un pielietotā terapijas stratēģija. Apmēram puse muguras sāpju pacientu tiek ārstēti tikai medikamentozi, 46% gadījumu nozīmētas masāžas, tikai 22% – ārstnieciskā fizkultūra. Lai mainītu šo pieeju, rakstā aplūkošu arī muguras sāpju veidošanās mehānismus un terapijas iespējas mūsdienu sāpju terapijas skatījumā.... Lasiet vēl
© Guntis Iļķēns
Angiotensīnkonvertējošā enzīma inhibitoru antihipertensīvā darbība
Plašie pēdējos gados veiktie pētījumi par angiotensīnkonvertējošā enzīma inhibitoriem atklājuši vairākus jaunus faktorus, kas terapijas rezultātā veicina asinsspiediena samazināšanu, kā arī nelabvēlīgo kardiovaskulāro efektu novēršanu. Raksts apkopo jau zināmo un jaunāko informāciju par galvenajiem preparātu darbības mehānismiem un ierobežojošiem faktoriem, kā arī to radītajiem efektiem.... Lasiet vēl
© Juris Karpovs, Ainis Dzalbs
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Diabētiskā pēda
Demonstrācijas mērķis ir vēlreiz uzsvērt, ka cukura diabēta slimnieki ar perifēro asinsvadu slimību un izteiktu neiropātiju ir augsta riska grupa diabēta pēdas attīstībai. Šiem pacientiem vismaz reizi triju mēnešu laikā ir jāpārbauda pēdu stāvoklis. Ņoti būtiska ir cieša sadarbība ar asinsvadu ķirurgiem, jo gadījumos, kad nav izpalpējams pulss uz perifērām artērijām, ir nepieciešama savlaicīga asinsvadu izmeklēšana, lai lemtu par iespējamu asinsvadu revaskularizāciju. Šajā gadījumā, lai arī operācijas rezultāts bija apšaubāms, tā tomēr bija veiksmīga.... Lasiet vēl
© Kristīne Āboltiņa, Kristīne Ducena, Sandra Šteina, Valdis Pīrāgs
PASAULĒ
Aptaukošanās
Pēdējā laikā aizvien pieaug cilvēku ar aptaukošanos skaits. Tā laikā no 1986. līdz 1998.gadam bērnu ar aptaukošanos īpatsvars pieaudzis no <10% līdz 12-22% dažādās populācijās. Savukārt pieaugušo ar aptaukošanos skaits (ķermeņa masas indekss ŠMI >30) pieaudzis no 23% 1988.-1994.gadā līdz 30% 1999.-2000.gadā. Tai skaitā cilvēki ar palielinātu ķermeņa masu (ŠMI 25-30) – no 56% līdz 64%, bet ar izteiktu aptaukošanos (ŠMI >40) – no 3-5%.

Arvien pieaug arī ar aptaukošanos saistīto slimību izplatība. Tas liek meklēt jaunus risinājumus aptaukošanās ārstēšanā, kā arī pētīt ar to saistītos riska faktorus.... Lasiet vēl
© Ilva Daugule
APSKATS
Dzemdes kakla vēzis un cilvēka papillomas vīruss
Raksta tapšanu rosinājušas jau ilgāku laiku populāras teorijas un zinātnieku interese par atsevišķu mikroorganismu patoģenētisko lomu dzemdes kakla vēža attīstībā. Lai arī interese pēdējos gados galvenokārt koncentrējusies uz cilvēka papillomas vīrusu, daudzi pētījumi aizvien cenšas rast atbildi uz jautājumu – kādi vēl kofaktori un, iespējams, citas seksuāli transmisīvas infekcijas veicina saslimstību ar dzemdes kakla vēzi. Sekmīga vēža ierosinātāju profilakse un izskaušana varētu būt reāla iespēja samazināt saslimstību ar šo samērā bieži sastopamo ļaundabīgo audzēju.... Lasiet vēl
© Ilvars Siliņš
PRAKSE
Hormonaizstājterapija un dažādu slimību risks
Menopauze nav slimība, bet dabīgu pārmaiņu laiks sievietes dzīvē, kas izmaina gan viņas fizioloģisko, gan fizisko un garīgo dzīvi. Latvijā ir 36% sieviešu menopauzes un postmenopauzes vecumā, un tikai neliela daļa no viņām izmanto hormonaizstājterapiju. Vienlaikus nav pietiekamas informācijas, kad hormonaizstājterapija var un kad nevar palīdzēt, kā arī par to, kādas ir tās blaknes.
Kā menopauzes izraisītas izmaiņas sievietes organismā biežāk tiek minētas tādas problēmas kā depresija, garastāvokļa un pašsajūtas pārmaiņas. Salīdzinoši plaša informācija pieejama arī par osteoporozi. Tādēļ šajā rakstā akcentēsim sirds un asinsvadu sistēmas, uroģenitālās sistēmas slimību, Alcheimera slimības, kā arī audzēju attīstības risku.... Lasiet vēl
© Anita Andrejeva
Kardiomiopātijas pediatrijas praksē
Priekšstati par kardiomiopātijām pediatrijā pēdējo gadu desmitu laikā ir ievērojami evolucionējuši un paplašinājuši mūsu zināšanas ne tikai par miokarda bojājumiem, bet arī par pediatriskajām patoloģijām, kuru gadījumā tie ir sastopami, iekļaujot šajā uzskaitījumā nozīmīgas slimību grupas. Vienlaicīgi tiek revidēta arī izpratne par kardiomiopātiju rašanās un attīstības mehānismiem.... Lasiet vēl
© Ingrīda Rumba
TĒMA
Emocijas aiz SARS maskas
“Daudzi ārsti, apzinādamies SARS bīstamību, atsakās ārstēt slimniekus, trūkst medicīnas personāla, ko sūtīt uz citiem vīrusa pakļautajiem reģioniem Šīnā. Daudzi ārsti un māsiņas nav bijuši mājās jau vairāk nekā mēnesi, jo viņiem nav atļauts pamest slimnīcas, kurās ārstē SARS slimniekus,” tā mums raksta no Šīnas. “Mēs bijām briesmu epicentrā,” teic ārsts no Toronto. Un šī ir tikai ļoti sīka daļiņa no tiem miljoniem vēstījumu, kas, sākoties SARS izplatībai, ik dienu pārlidoja pasauli. Ņoti daudzšķautņains ir arī emociju spektrs, kas, atrodoties šādā neizsargātā vidē, pārņem līdz šim tik pārliecināto un moderno 21.gadsimta cilvēku.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika
PIEREDZE
Zeme ir apaļa
Pirmoreiz ar KASPARU SMILGU, Traumatoloģijas slimnīcas Reanimācijas nodaļas anesteziologu, tikos neilgi pirms tam, kad 2001.gada 9.jūlijā jahta Milda Šīpsalā pacēla enkuru, lai dotos pasaules apbraucienā. Toreiz Kaspars man nešķita sevišķi runīgs, bet, kad atvērās – varen jautrs cilvēks ar īpatnēju humoru. Vēlreiz par to pārliecinājos, lasot viņa ceļojuma piezīmes. Nu tiekamies otrreiz – pēc ceļojuma apkārt pasaulei. Ko Kasparam Smilgam būs iemācījuši gandrīz divi gadi uz Mildas?... Lasiet vēl
© Anija Pelūde
DABA UN MEDICĪNA
Ultravioletais starojums un āda
Ultravioletais starojums tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajām apkārtējās vides indēm attiecībā pret ādu. Tā iedarbība uz ādu ir daudzveidīga, kompleksa un – pretstatā plaši izplatītam viedoklim – pilnīgi nelabvēlīga (vienīgais apstiprinātais labvēlīgais efekts ir 7-dehidroholesterīna fotoķīmiska konversija vitamīnā D3 epidermā).... Lasiet vēl
© Māra Rone
DISKUSIJA
Par pulkvedi, zinātnieku vai vienkārši labu ārstu
Viņos nav ilūziju, ka par ārstu kļūst tikai, lai glābtu cilvēkus. Viņi zina, ka laiks prasa būt elastīgiem: blakus izvēlētajām studijām medicīnā varbūt nāksies apgūt kādu citu specialitāti, kas ir pieprasītāka, bet varbūt iegūtās zināšanas noderēs, veidojot karjeru gluži citā sfērā nekā cerēts deviņos vai pat vairāk studiju gados. Viņi ironizē par to, kādu pensiju saņems, un tomēr nezaudē apskaužamu optimismu un vēlmi būt labiem profesionāļiem.

Kāds ir jauna ārsta starta kapitāls un kā viņš redz savas karjeras iespējas medicīnā – par to diskutējām ar ārstiem, kuri tikko beiguši vai pavisam drīz pieliks punktu medicīnas studijām.

Diskusijā piedalās: GITA un SANDIS STEPIŅI, kas beiguši rezidentūru kā ģimenes ārsti pagājušajā gadā, bet par tādiem nestrādā. Gitai ir divas darbavietas – Vakcinācijas dienestā un kā dežūrārstei Ādažu slimnīcā, savukārt Sandis ir NBS Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības diviziona medicīnas vada galvenais ārsts.

PĒTERIS VAGANOVS – otrā gada rezidents uroloģijā,
INTA MACĀNE – šogad gatavojas beigt rezidentūru neiroloģijas specialitātē,
ROBERTS KLOTIŅŠ – pirmā gada rezidents psihoterapijas specialitātē,
ANDRIS ČAČKA – trešā kursa students.... Lasiet vēl
© Agnese Leiburga
INTERVIJA
Gandrīz amerikāņa sapnis
JURIS CILINSKIS savulaik apkarojis iztrūkumus aptiekās, ražojis acu pilienus, šķirojis humpalu zāles un braucis uz Maskavu pēc Sarkanajiem karogiem. No malas raugoties, viņa karjera līdzinās amerikāņu sapnim – no mazas lauku aptiekas līdz prezidenta krēslam starptautiskā firmā, kas apgroza miljonus. Lai gan prezidenta posteni un lieltirgotavu viņš pametis jau pirms pusgada, profesionāļi vēl tikai cenšas iemācīties Cilinska vārdu vairs nesaistīt ar Tamro.... Lasiet vēl
© Aiva Kanepone
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Jūnijs, 2003
Arhīvs
Decembris, 2003
Novembris, 2003
Oktobris, 2003
Septembris, 2003
Augusts, 2003
Maijs, 2003
Aprīlis, 2003
Marts, 2003
Februāris, 2003
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: