Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Februāris, 2004
Katrs pārziemo savādāk. Viens siltumā burkšķot par aukstumu un gaidot pavasara jaukumus, cits, pilnībā ļaujoties ziemas burvībai, azartiski slēpo, slido un pikojas.

Arī ziemu katrs no mums mīl savādāk. Par to, ka mīl, esmu pārliecināta! Kad uzsnieg sniegs, pat tie, kuri sakās esam pilnīgi ziemas nīdēji, kļūst gaišāki un piemīlīgāki. Varbūt tieši sniegs ir mums par brīvu dots līdzeklis cīņai ar aptaukošanos, depresiju un vēl veselu kaudzi nepatikšanu. Tas jāizmanto!

Taču nedrīkstam gan paļauties tikai uz citu rūpēm par sevi. Arī pašiem jāseko līdzi tam, ko darām un ko ēdam. Tādēļ vietā ir atgādinājums izvērtēt, vai mūsu pārtika nesastāv tikai no dažādu burtu un ciparu kombinācijām – pārtikas piedevām. Vēl jāpagūst izlasīt Doctus saistošie atgādinājumi par dispepsijām, artrītiem, hemolītiski-urēmisko sindromu un citām problēmām. Jāpriecājas līdzi kolēģu panākumiem profesionālajā jomā un mūsu ārstu uzvarām tenisā.

Lai priecājamies par to, kas mums ir, un nežēlojamies par neesošo!

Inga Narbute
Latvijas Kardioloģijas centrs
MEDIKAMENTI
Antivirusālie preparāti elpceļu vīrusu infekciju ārstēšanai
Pēdējā pusgadsimta laikā iegūtā zinātniskā un praktiskā pieredze ļauj sagrupēt antivirusālos preparātus četrās grupās: ķīmijpreparāti (ietekmē vīrusa genoma transkripciju, vīrusa DNS, RNS sintēzi un vīrusa virsmas struktūras), interferoni (universāli līdzekļi, jo aptur vīrusus reprodukcijas stadijā, kas ir obligāta visiem vīrusiem), interferonu induktori (šo grupu veido dabiskas izcelsmes preparāti, piemēram, kopolimēri, sintētiskie polinukleotīdi u.c., un tai ir tālejošas perspektīvas) un imūnmodulatori (ietver imūnprofilaksi, izmantojot specifiskas metodes ar vakcīnām un nespecifiskiem imūnmodulatoriem).... Lasiet vēl
© Mārcis Zeibārts
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Hemolītiski-urēmiskais sindroms
Varbūt gadījums nav īpaši sarežģīts, tomēr ne visi ar to saistītie jautājumi ir līdz galam atbildēti. Var uzskatīt, ka ārsti spējuši veikt nelielu brīnumu, lai gan tiešais slimības iemesls paliek neskaidrs. Universitātes klīnikā šim gadījumam jākalpo par piemēru, lai nākamo reizi prastu paveikt ko savādāk.... Lasiet vēl
© Ieva Ziediņa, Aivars Pētersons
PASAULĒ
Atskats uz Eiropas Kardiologu kongresu Vīnē
Ik gadu rudens pirmajās dienās notiek Eiropas Kardiologu kongress. Laikā no 2003.gada 30.augusta līdz 3.septembrim kārtējais Eiropas kardiologu diskusiju centrs bija Vīne, kur pulcējās vairāk nekā divdesmit tūkstoši dalībnieku, tai skaitā apmēram simts Latvijas kardiologi. Ja analizē kongresa dalībnieku skaitu pēdējo trīs gadu laikā – Stokholmā, Berlīnē un Vīnē –, tas palielinājies vismaz par 20%, kas liecina par speciālistu profesionālo ieinteresētību izvēlētajā nozarē. Šobrīd – jau esot nākamo kongresu gaidās – piedāvājam nelielu atskatu uz aizgājušo.... Lasiet vēl
© Dace Krievāne
Vēdersāpes un funkcionāla dispepsija
Hronisku vēdersāpju cēlonis var būt dažādi patofizioloģiski procesi. Vienmēr jāpatur prātā dzīvībai bīstamas patoloģijas esamība, tomēr nereti ārstēšanas problēmas sagādā pacienti ar hroniskām vēdersāpēm bez konstatētas organiskas patoloģijas, kā arī pacienti ar relatīvi labdabīgām hroniskām vēdersāpēm, kas nereaģē uz terapiju. Funkcionāla dispepsija – stāvoklis, kam sniegti dažādi skaidrojumi un ārstēšanas taktika.... Lasiet vēl
© Ilva Daugule
APSKATS
Probiotiku pretinfekciozā darbība
Viens no nozīmīgiem organisma pretinfekcioziem faktoriem ir normālās mikrofloras pārstāvju skaitlisks pārsvars pār patogēniem mikrobiem. Faktiski normālā mikroflora ir pirmā barjera patogēno un nosacīti patogēno infekciju attīstībai – tā ir organisma nespecifiskās imunitātes faktors. Taču skaitliskais pārsvars gļotādās nav vienīgais normālās mikrofloras pretinfekciozās darbības mehānisms – lielākā šo mehānismu daļa saistīta ar imunitātes stimulāciju. Probiotikām jeb bioterapeitiskajiem līdzekļiem piemīt normālai mikroflorai līdzīgi labvēlīgie efekti un to realizācija ir daudzveidīga.... Lasiet vēl
© Inese Mihailova
Insulīnam līdzīgo augšanas faktoru nozīme augšanas traucējumos
Augšanas fizioloģijas endokrīnā virzītājass katrā atsevišķā dzīves periodā – embrionālajā un jaundzimušā posmā, zīdaiņa un mazbērna, pusaudža un jaunieša vecumā, līdz sasniegts pieauguša cilvēka statuss – ir visai komplicēta. To veido vesela hormonu buķete. Starp tiem nozīmīgu vietu ieņem insulīnam līdzīgie augšanas faktori.... Lasiet vēl
© Agnis Štifts
Aptaukošanās problēma bērniem
Kādā rudenīgā svētdienas rītā devos pastaigā pa vienu no ielām, uz kuras atrodas kāds ātrās apkalpošanas restorāns. Ielūkojoties pa tā logu, redzu smaidošas bērnu sejas, turot rokās hamburgeru un gāzētas limonādes glāzi. Tie ir viņu svētki un liels notikums. Šajā dzīves piemērā arī vislabāk var noprast aptaukošanās problēmas sarežģīto izcelsmi, kā arī tikpat sarežģītās sekas: apkārtējā vide, kultūra, bērnu un vecāku attiecības, valsts ekonomiskais stāvoklis un mediju ietekme mijas roku rokā. Par to arī ir šis raksts – par aptaukošanos un tās daudzpusību.... Lasiet vēl
© Dana Misiņa
PRAKSE
Vadlīnijas diagnostikā pacientiem ar poliartikulāru sāpju sindromu
Reimatologa praksē daudz slimību sākas ar vispārēju simptomātiku – drudzi, sāpēm locītavās, muskuļos, novājēšanu, tāpēc reizēm ir ārkārtīgi grūti orientēties, ar ko sākt izmeklējumus un uz kuru ostu. Tādēļ praktiskajam ārstam varbūt noderēs šīs vadlīnijas pacientiem ar poliartikulāru sāpju sindromu, kas faktiski ir slimnieku ar sāpēm locītavās izmeklēšanas algoritms.... Lasiet vēl
© Helēna Mikažāne
Depresija bērnu un pusaudžu vecumā
Pirms 20-25 gadiem speciālisti uzskatīja, ka bērni līdz 12-14 gadu vecumam ar depresīviem traucējumiem slimo ļoti reti vai neslimo nemaz. Atzina tikai psiholoģiski saprotamas bēdu vai sēru reakcijas, kuras izraisa smaga psihiska trauma – vecāku zaudējums, bērna ievietošana aprūpes iestādē ar aplamu, traumējošu darba režīmu vai fiziska, seksuāla, morāla vardarbība. Šodien bērnu un pusaudžu saslimstība ar dažādas nozoloģijas depresijām ir dramatiski pieaugusi.... Lasiet vēl
© Raisa Andrēziņa
Gripa un tās komplikācijas
Gripas vīruss inficē elpošanas ceļu epitēliju, radot šo šūnu līzi un tūlītēju bojāeju. Cilvēka elpošanas sistēmas kopējais laukums ir vairāk nekā 100 kvadrātmetri, tāpēc var attīstīties ļoti smaga slimības klīniskā aina. Nekomplicētu gripas norisi nosaka cilvēka organisma dažādu aizsardzības mehānismu kombinēta darbība. Pacientiem, kuriem ir šo mehānismu defekti, var attīstīties gripa ar smagām komplikācijām.... Lasiet vēl
© Armanda Broduža, Gunita Ulme
TĒMA
Psihologs slimnīcā
Pasaulē jau vairākus gadu desmitus slimnīcās ierasta prakse ir klīniskie psihologi, kas palīdz ārstiem darbā ar jūtīgajiem pacientiem. Ar bērniem – kuri cieš no hroniskām slimībām un līdz ar to no dažādiem uzvedības traucējumiem; ar onkoloģiskajiem pacientiem – kuru ārstēšanu apgrūtina līdzestības trūkums, labilais pašvērtējums un depresija; ar priekšlaicīgi dzimušu bērnu vecākiem – kuri pārdzīvo neiepazītu emociju amplitūdu, un arī ar veciem cilvēkiem – kuri sirgst ar dažādām mentālām problēmām.... Lasiet vēl
© Ina Strazdiņa
DABA UN MEDICĪNA
Pārtikas piedevas – risks un ieguvumi
Pēdējās desmitgadēs pārtikas ražošanā notikušas fantastiskas pārmaiņas. Konkurences dēļ ražotāji arvien lielāku uzmanību velta pārtikas produktu kvalitātei un sortimenta paplašināšanai, vienlaikus nodrošinot ekonomiski izdevīgu ražošanu. Mūsdienu prasībām atbilstošiem pārtikas produktiem jābūt ne vien veselīgiem, bet arī pietiekami ilgi uzglabājamiem, ērti lietojamiem un ātri pagatavojamiem. Viena no iespējām – pārtikas piedevu lietošana. Starptautiskais pārtikas piedevu tirgus strauji attīstās, palielinās piedāvājums, arvien vairāk nonākot arī līdz patērētājam.... Lasiet vēl
© Lilita Ozola
INTERVIJA
Mecenāte ar mātes sirdi
Medicīnas doktorei, patoloģei AINAI GALĒJAI-DRAVNIECEI ir uzrunājošas daudz pieredzējuša cilvēka acis. Un balss – zema, lēnīga, apdomīga. Iegulstot dziļam aizkustinājumam, tā pierimst, kad viņa atceras divdesmitgadīgo meiteni, kura nokļuva sabumbotajā Vācijā un Baltijas universitātē uzsāka savu izglītības ceļu. Emocijas vēl joprojām ir ļoti spēcīgas... Šobrīd viņu pazīst kā Amerikā dzīvojošu mecenāti, kas latviešiem piešķīrusi 66 stipendijas, no tām 43 – ārstiem.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika
PIEDZĪVOJUMS
Tāpēc jābrauc tik tālu!
Līdz šim biju pārliecināta, ka pierādījumus prasa tikai ģeometrija un taisnā tiesa. Tagad zinu, ka tos gatavi sniegt arī trīs spoži dakteri tenisisti ikvienam, kurš iedrošinās neveikli pajokot: ”Vai tāpēc bija jābrauc tik tālu?” Vēl aizvadītā gada nogalē notika saruna par iespaidiem pasaules ārstu tenisistu čempionātā Bali salā, Indonēzijā, kurā piedalījās neiroķirurgs EGILS VALEINIS, traumatologs un plastikas ķirurgs KASPARS FELDMANIS un kardiologs ANDREJS ĒRGLIS.... Lasiet vēl
© Benita Brila
SKATĪJUMS
Rūpju, neziņas un sasniegumu kokteilis. Slimnīcas Latvijā: Cēsis, Valmiera, Smiltene
Ir agrs rīts, vēl tumšs – kā jau decembra vidū. Sniega nav. Laiks ir silts, un gaiss mitrs. Pielejam pilnu benzīna bāku, bagāžniekā saliekam Doctus žurnālus – tas būs ciemkukulis. Kam? Mūsu Latvijas slimnīcu ārstiem. Šī ir pirmā no četrām dienām, ko Ziemassvētku gaidīšanas laikā pavadīsim, lai apciemotu dažādu novadu slimnīcas, lai aprunātos ar dakteriem, sajustu, kā klājas medicīnai ārpus galvaspilsētas. Šodien dodamies Vidzemes virzienā. Mūs gaida trīs slimnīcas, kuru sejas vaibsti ir absolūti atšķirīgi, taču tām netrūkst vidzemnieciska lepnuma un latviskas apņēmības, arī cīņas sīkstuma.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Februāris, 2004
Arhīvs
Decembris, 2004
Novembris, 2004
Oktobris, 2004
Septembris, 2004
Augusts, 2004
Jūnijs, 2004
Maijs, 2004
Aprīlis, 2004
Marts, 2004
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: