Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Marts, 2004
Pēc ziemas pelēcības un mitruma (cik tad palicis to sniega dienu) arvien vairāk saules un pozitīvu sajūtu. Gribas ticēt, ka kādreiz arī medicīnā izdosies ko tādu sagaidīt.

Prieks par kolēģiem, kas atrod laiku un enerģiju, lai dalītos ar mums savās zināšanās, novērojumos un atziņās. Domāju, ka visi žurnāla raksti ir izlasīšanas vērti, taču tas jau ir katra paša ziņā.

Ar interesi iepazinos ar uroloģijas literatūras apskatu. Fosfodiesterāzes piektā tipa inhibitori turpina uzvaras gājienu pasaulē – žēl, ka mēs tā velkamies astē. Tie palīdz saglabāt miljoniem ģimeņu. Uzdrošinos prognozēt, ka to autori būs vieni no nākamajiem Nobela prēmijas laureātiem medicīnā.

Lielākās pārdomas manī raisīja Jāņa Turka atmiņas par misiju kara plosītajā Afganistānā. Jautājumi, uz kuriem es nerodu atbildi: vai tas ir pareizi, ka mēs tur esam un kas mēs tur esam?

Pārlapojot šā mēneša Doctus, top skaidrs – medicīna vēl arvien ir ne tikai arods un zinātne, bet arī māksla. Māksla katram pacientam izvēlēties to ārstēšanu, kas viņam nodrošinās labāku turpmākās dzīves kvalitāti.

Rolands Dāle
Gaiļezera slimnīcas Uroloģijas nodaļas vadītājs
MEDIKAMENTI
Angiotensīna konvertējošā, enzīma inhibitori un nieres
Neraugoties uz dažādām nieru slimību ārstēšanas metodēm, šobrīd gan pasaulē, gan Latvijā pieaug terminālas nieru mazspējas slimnieku skaits, kam nepieciešama nieru aizstājterapija. Lai to samazinātu, jāizmanto visas iespējas aizkavēt hroniskas nieru mazspējas progresēšanu. Viena no tādām ir angiotensīna konvertējošā enzīma inhibitori, kas mazina asinsspiedienu, proteinūriju un aizkavē hroniskas nieru mazspējas progresēšanu. Šis raksts veltīts angiotensīna konvertējošā enzīma inhibitoru labvēlīgās ietekmes uz nierēm atkārtotam raksturojumam, kā arī ar nierēm saistīto blakņu izvērtējumam.... Lasiet vēl
© Zane Smeltere, Aivars Pētersons
Angiotensīna II AT1 receptoru antagonistu loma farmakoterapijā
Renīna-angiotensīna sistēmas izpētes vēsture, aizsākusies ar renīna atklāšanu 1898.gadā, jau pārsniegusi gadsimta garumu. Neskaitāmu pētījumu rezultātā ir pierādīta angiotensīna II nelabvēlīgā bioloģiskā ietekme visos kardiovaskulārās slimības etapos – no endotēlija disfunkcijas un arteriālās hipertensijas līdz miokarda infarktam un sastrēguma sirds mazspējai. Līdz ar to sekmīgas minēto izmaiņu aizkavēšanas stratēģijā tiek izvirzīts uzdevums samazināt angiotensīna II izraisītos efektus. Pirmais sekmīgais solis šajā virzienā bija angiotensīna konvertējošā enzīma inhibitoru pielietošana farmakoterapijā, kuras pieredze analizēta pēdējo divdesmit gadu laikā. Tālākās perspektīvas paver jauna medikamentu klase – angiotensīna II pirmā tipa receptoru blokatori.... Lasiet vēl
© Māra Vītola, Santa Viltere
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Resnās zarnas lipoma ar sarežģījumiem
“Demonstrēšu klīnisku gadījumu, kurš jau krietnu laiku man nedod mieru, jo savos ilgajos darba gados gastroenteroloģijā šis tāds ir vienīgais, ko es zinu,” tā dr. G.Geldnere.... Lasiet vēl
© Gunta Geldnere, Juris Pokrotnieks, Aiga Stāka, Laila Feldmane
PASAULĒ
Infekcijas, akmeņi un citas problēmas uroloģijā
Uroloģiskas problēmas ierindojas starp divdesmit biežākajām ģimenes ārsta praksē, aptverot plašu spektru no urīnceļu infekcijām līdz ļaundabīgām slimībām. Sūdzības un ārstam uzdotie jautājumi skar gan urīna nesaturēšanu, gan seksuālu disfunkciju, gan akmeņus urīnceļos; primārā aprūpē būtisks ir uroloģiskās patoloģijas diagnostiskais aspekts. Apskatā – dažas problēmas uroloģijā, kas biežāk aplūkotas pētījumos un pārskatos medicīnas literatūrā.... Lasiet vēl
© Ilva Daugule
APSKATS
Atopiskais dermatīts – faktori, problēmas, risinājumi
Pēdējos gados atopiskā dermatīta prevalence jo īpaši ekonomiski attīstītās valstīs ir pieaugusi. To skaidro ar specifisko alergēnu vai ģenētiski predisponēto cilvēku skaita pieaugumu. Turklāt gan Rietumu, gan Austrumu zemēs lielāka slimības izplatība ir pilsētās. Ziemeļeiropā ar atopisko dermatītu slimo apmēram 20% bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem, no tiem 10% – ar smagu formu. Aptuveni 40-60% pacientu izveseļojas pubertātes laikā, taču arī pieaugušo vidū atopiskā dermatīta prevalence saglabājas augsta – 20-10%.... Lasiet vēl
© Sanita Žīgure
Iniciāli ogļhidrātu vielmaiņas traucējumi: slimība vai riska faktors?
Labi zināms, ka 2.tipa cukura diabēta pacientu biežākais nāves cēlonis ir sirds un asinsvadu slimību straujāka attīstība. Cukura diabēts ir atzīts par neatkarīgu kardiovaskulārās mirstības riska faktoru. Pašlaik uzkrāts pietiekami daudz datu apgalvojumam, ka sirds un asinsvadu slimības saistās ar mazāku hiperglikēmijas līmeni kā raksturīgs diabētam. Raksts vēsta par iniciālu hiperglikēmiju: traucētu glikozes toleranci, traucētu tukšās dūšas glikēmiju un šo ogļhidrātu vielmaiņas traucējumu klīnisko nozīmi.... Lasiet vēl
© Ieva Strēle
Psihosomatisks pacients un viņa raksturs
Psihosomatiskas slimības ir labi zināmas. Pie klasiskajām pieder svētais septītnieks: bronhiālā astma, čūlainais kolīts, esenciāla hipertonija, neirodermīts, reimatoīdais artrīts, divpadsmitpirkstu zarnas čūla un anoreksija. Kā hroniskas un grūti ārstējamas tās bieži kļūst par ārsta un pacienta krustu. Psihei ir milzīga loma minēto patoloģiju (un vēl daudzu citu) etiopatoģenēzē – šo faktu pacientiem (un dažreiz pat ārstiem), redzot tik daudz īstu patoloģiju, ir grūti pieņemt. Minētais arī nenozīmē, ka iedzimtība, apkārtējās pasaules aģenti (vīrusi, baktērijas, dabas piesārņojums, kaitīgie ieradumi utt.) un somas bojājumi kā tādi (per se) nav aktuāli un tos varētu vai vajadzētu atstāt novārtā. Raksts vēsta par potenciālo pacientu psihi un tās ietekmi uz ķermeni.... Lasiet vēl
© Arkādijs Pancs
PRAKSE
Gastroezofageāla atviļņa slimības atipiskās izpausmes
Gastroezofageāla atviļņa slimības diagnostika un ārstēšana ikdienā nesagādā grūtības, ja tās gaita un simptomi ir tipiski. Problēmas rodas, ja slimība noris atipiski, ar dominējošām ekstraezofageālām izpausmēm. Šīs slimības simptomi var traucēt ilgstoši, un nereti to diagnostiskā nozīme savlaicīgi netiek novērtēta. Šādi traucējumi būtiski ietekmē dzīves kvalitāti – 75% pacientu ir nemierīgs miegs, 51% pacientu slimības simptomi sagādā grūtības ikdienas darbā, 40% pacientu ir sāpes aiz krūšu kaula fiziskas slodzes laikā [1;2].... Lasiet vēl
© Aldis Puķītis, Ilze Kreislere
Neirozes un to medikamentoza ārstēšana
Dažādu specialitāšu ārstu un, protams, ģimenes ārsta praksē gadījumos, kad pacients bija nervozs, nosvīdis, trauksmains, ar mainīgu asinsspiedienu un citām veģetatīvām izpausmēm, agrāk noteica visaptverošu un tomēr neko neizsakošu diagnozi – neirocirkulatora distonija. Pašreizējā slimību klasifikatorā (ICD-10) šādas diagnozes vairs nav, bet tiek noteiktas diagnozes tādiem stāvokļiem kā, piemēram, adaptācijas traucējumi, posttraumatiskie stresa traucējumi, somatoforma veģetatīva disfunkcija, neirozes.... Lasiet vēl
© Sandra Pūce
PIEREDZE
Nekādas šopingtūres pa Kabulu vēl nesanāk
2001.gada 11.septembris parādīja, ka līdzšinējie pasaules drošības procesi nespēj pasargāt no terorisma draudiem pat visdrošākās valstis. ASV atbildēja ar uzbrukumu talibu un Al Qaeda teroristiskā grupējuma kaujiniekiem, kas slēpās Afganistānas kalnos. Pēc pusotra gada – 2003.gada 6.februārī – Latvijas Saeima pieņēma lēmumu par mūsu karavīru dalību ANO starptautiskajā miera uzturēšanas misijā Afganistānā. Tā Latvijas militārie mediķi mēroja ceļu uz kara plosīto Afganistānu – lai pusgadu kopā ar Nīderlandes kolēģiem strādātu pārvietojamā militārā hospitālī Kabulas starptautiskajā lidostā. Šo mediķu vienību vadīja ārsts majors JĀNIS TURKS.... Lasiet vēl
© Anija Pelūde
DABA UN MEDICĪNA
Ko elpojam?
Saskaņā ar Pasaules Bankas un Pasaules Veselības organizācijas pētījumiem katru gadu aptuveni 800 000 cilvēku priekšlaicīga nāve ir saistīta ar paaugstinātu gaisa piesārņojumu [1]. Bieži vien nāves cēlonis ir plaušu vēzis, sirds un elpošanas ceļu slimības. Šie fakti ir pietiekami satraucoši, lai radītu interesi par gaisa kvalitāti un ar to saistītajām veselības problēmām, sevišķi jau zinot, ka aptuveni 40 miljoni cilvēku, dzīvojot 115 lielākajās Eiropas pilsētās, ir pakļauti pārāk augsta gaisa piesārņojuma ietekmei.... Lasiet vēl
© Iveta Šteinberga
INFORMĀCIJA
Informācija sekundes desmitdaļā
Gadsimtu mijā tika prognozēts apvērsums – neierobežotas komunikācijas iespējas, globāla konkurence, lēcienveidīgs produktivitātes pieaugums, iedzīvotāju migrācijas palielināšanās un straujš tehniskais progress. Šodien pārmaiņas skar ikvienu – mūsu iespēju spektrs paplašinās. Arī Latvijā, arī medicīnā un farmācijā ienāk jauni piedāvājumi, kas palīdz izsekot mainībai, iegūstot vērtīgāko informāciju. Būtiski, ka to var izdarīt arvien īsākā laikā. 2004.gada sākumā interneta resursus latviešu valodā būtiski ir papildinājis portāls www.medline.lv, kas nu sniedz jaunas iespējas gan medicīnas profesionāļiem, gan pacientiem.... Lasiet vēl
© Ilze Dzintara
INTERVIJA
Vairāk nekā sev
Iztēlotais – reiz būšu skolotāja – ir palicis vien sapnis. Romantiskā jūsma atradusi citu objektu, kļuvusi reāla, piepildīta, mūžgara. Kad svaru kausos liek skolēniem veltīto laiku, enerģiju un pacientiem atdoto veselību un dzīvību, tie ir neitrāli. Vai iespējams rast atbildi – kas vērtīgāks?
Par to arī iztaujāju P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas gastroenteroloģijas 7.nodaļas vadītāju dakteri GUNTU GELDNERI, kura šogad augustā teiks – mani 50 medicīnā izdzīvotie gadi… Kādi tie?... Lasiet vēl
© Benita Brila
JOKI
Man, lūdzu, ārstus ar ierobežotu atbildību
Reizēm pacienta ceļš pie ārsta sākas no informācijas uzziņu dienesta. Dažkārt uz gluži medicīniskiem jautājumiem meklētās atbildes izrādās pilnīgi aplamas. Lūk, dažas pērles no ZL Hotline operatoru ikdienas.... Lasiet vēl
©
SKATĪJUMS
Starp cerībām, izsīkumu un paradoksiem
Pretojoties mašīnu straumei, kas agrajā rītā stundā plūst Rīgas centra virzienā, dodamies prom no pilsētas. Turpinot apceļot Latvijas slimnīcas un lūkojot, kas satrauc un priecē ārstus ārpus galvaspilsētas, kartē atzīmētais punkts mūs ved uz Zemgali, uz šī novada jaunāko stacionāru – Dobeles un apkārtnes slimnīcu. Atceļā esam mērķtiecīgi izvēlējušies apstāties Baldones slimnīcā, lai redzētu, kā praksē strādā mazo slimnīcu pārprofilēšanas reforma.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Marts, 2004
Arhīvs
Decembris, 2004
Novembris, 2004
Oktobris, 2004
Septembris, 2004
Augusts, 2004
Jūnijs, 2004
Maijs, 2004
Aprīlis, 2004
Februāris, 2004
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: