Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Jūnijs, 2004

Turot šo žurnālu rokās, visapkārt jau smaržos jāņuzāles. Mēs dzīvojam tuvās vasaras gaidās, kaļot atvaļinājuma plānus.

Taču šobrīd presē virmo kaislības ap pacientu tiesību aizsardzību Latvijā un iespējām plānoti dzemdēt mājās. Tādēļ iesaku arī jums izlasīt, manuprāt, pretrunīgo rakstu “Humanizēt dzemdības?”.

Specializētajā literatūrā joprojām daudz publikāciju veltīts menopauzei – ļoti svarīgam katras sievietes dzīves posmam. Ieskatu tajā gūsiet, ja izlasīsiet dr. Gunas Āboliņas sagatavoto materiālu, pievēršot uzmanību arī manas kolēģes Inas Paegles komentāriem.

Man kā sievietei un ārstei interesanti bija lasīt par hronisku vēnu mazspēju un tās invazīvās ārstēšanas iespējām. Savukārt raksts par divpadsmit pirkstu zarnas tranzīta traucējumiem veicināja pārdomāt, kādā ekoloģiskā vidē dzīvojam, kādiem stresa un citiem kaitīgiem faktoriem ikdienā esam pakļauti.

Laikā, kad rakstu ievadvārdus žurnāla numuram, Latvija vēl tikai gatavojas turēt īkšķus par futbola izlases veiksmi Portugālē. Noteikti izlasiet par cilvēku, kurš palīdzējis kaldināt mūsu komandas līdzšinējos panākumus – sporta ārstu Dagu Čudu.

Lai sportiski aktīva, iespaidiem bagāta un saulaina vasara!

Maira Jansone
P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas
Perinatālās aprūpes centra vadītāja
MEDIKAMENTI
Leikotriēni – universāli iekaisuma reakcijas mediatori
Leikotriēni ir nepiesātinātas taukskābes, kas rodas 5-lipooksigenāzei mijiedarbojoties ar no šūnu membrānas atšķelto arahidonskābi. Izdala divas leikotriēnu klases: nepeptīdu leikotriēnus (LTA4, LTB4) un cisteinilleikotriēnus (LTC4, LTE4, LTD4), kuru fizioloģiskā iedarbība ir atšķirīga. Cisteinilleikotriēnu fizioloģiskie efekti realizējas, savienojoties ar specifiskiem pirmā tipa receptoriem (Cys-LT1), kas atrodami liesā, perifērās asinīs esošos leikocītos, bronhu gludajos muskuļos, plaušu interstīcija makrofāgos, un otrā tipa receptoriem (Cys-LT2), kuri lokalizējas sirdī, smadzenēs, virsnieru medullā, placentā un leikocītos.... Lasiet vēl
© Māris Bukovskis
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Behčeta sindroms
Behčeta sindroms ir hroniski recidivējoša, septiski alerģiska slimība, kas skar daudzas orgānu sistēmas. Slimība izpaužas ar sāpīgām čūlām mutes dobumā, uz ģenitālijām, ir acu bojājums – visbiežāk – iridociklīts, čūlas gastrointestinālajā traktā, centrālās nervu sistēmas bojājums. Lai gan slimībai ir savi diagnostiski kritēriji, tomēr nonākt pie galīgās diagnozes nav viegli, jo ir plaša diferenciāldiagnoze un laboratoriskie rādītāji ir nespecifiski izmainīti kā iekaisīga rakstura slimību gadījumos.... Lasiet vēl
© Liena Kamarūte, Anita Grietēna, Anda Altberga, Juris Pokrotnieks, Laila Feldmane
PASAULĒ
Āķīgais process – menopauze
Pārejas periods skar gan sievietes labsajūtu gan veselību. Paralēli reproduktīvās funkcijas izsīkumam menopauzes laikā organismā risinās pārmaiņas, kas nosaka strauju veselības problēmu (kardiovaskulārās slimības u.c.) riska un izplatības kāpumu. Šī iemesla dēļ pārejas perioda procesu pētīšana un izpratne ir ļoti svarīga. No otras puses – lai gan reizēm pavadošo fizisko un psihisko izpausmju dēļ menopauze var kļūt sievietei par smagu laiku, tas ir fizioloģisks process, kas prasa psiholoģisku atbalstu un – nepieciešamības gadījumā – simptomātisku terapiju.
... Lasiet vēl
© Guna Āboliņa
APSKATS
Divpadsmit pirkstu zarnas tranzīta traucējumi
Klīniskajā praksē ģimenes ārstiem, gastroenterologiem un ķirurgiem bieži nākas sastapties ar pacientiem, kuru sūdzības kopumā var attiecināt uz kuņģa-zarnu trakta augšēja stāva simptomātiku.
Apzinoties visu kuņģa-zarnu trakta segmentu tranzīta nozīmi, rakstā gribam vērst uzmanību uz divpadsmit pirkstu zarnas (duodena) tranzīta traucējumiem un ar to asociētajiem patoloģiskajiem stāvokļiem. Citējot profesoru Vitebski – kuņģa-zarnu trakts ir kā iela ar vienvirziena kustību, kurā kustība pretējā virzienā nav pieļaujama. Diemžēl jāsecina, ka ir daudz iemeslu, kas var ievērojami kavēt divpadsmit pirkstu zarnas tranzītu, radot priekšnoteikumus žults atvilnim un tālākajām klīniskajām izpausmēm.... Lasiet vēl
© Haralds Plaudis, Juris Andreisons
Aterosklerozes procesa novērtējums ar bioķīmiskām un funkcionālās diagnostikas metodēm
Visā pasaulē pusei vidēja vecuma un trešdaļai gados vecu cilvēku nāves gadījumu iemesls ir kardiovaskulārās slimības, kuru noteicošais faktors savukārt ir aterosklerotiskā procesa attīstība asinsvada sieniņā. Slimības sākumfāzes dažreiz novēro jau jauniem cilvēkiem un pat bērniem. Kā zināms, priekšnosacījums veiksmīgai patoloģijas korekcijai ir tās agrīna un precīza diagnostika.... Lasiet vēl
© Daina Jēgere, Aija Rubīne, Līga Poča
Pēkšņa kardiāla nāve
Pēkšņa kardiāla nāve ir dabiska kardiālas ģenēzes nāve, par kuru vēsta pēkšņs samaņas zudums vienas stundas laikā kopš akūto simptomu sākuma, turklāt var būt zināma iepriekšēja sirds slimība, bet iespējamais nāves iestāšanās laiks un veids nav paredzams. Šāds negaidīts notikums ir gan personīga, gan ģimenes traģēdija un globālā līmenī – nozīmīga sabiedrības veselības problēma. Pēkšņas kardiālas nāves incidencei ir tendence paaugstināties līdz ar vispārēju koronārās sirds slimības un sirds mazspējas prevalences pieaugumu.... Lasiet vēl
© Juris Karpovs, Svetlana Lugovska
PRAKSE
Hroniskas venozas mazspējas invazīvās ārstēšanas iespējas
Hroniska venoza mazspēja ir venozas hipertensijas izraisītu klīnisko simptomu kopums, kas ietver tūsku, sāpes, niezi, varikozas vēnas, neatgriezeniskas ādas pārmaiņas, čūlu. 90% gadījumu mazspēju izraisa venozais atvilnis, kas var skart virspusējo, dziļo un/vai perforatorisko vēnu sistēmu un var būt saistīts ar primāru vārstuļu mazspēju (kā tas parasti ir varikozu vēnu gadījumā) vai pēctrombotisku vārstuļu bojājumu. 10% gadījumu vainojama ir venozā obstrukcija, kas parasti ir pēctrombotiska. [1]... Lasiet vēl
© Ints Ūdris
Ekstrakorporālās triecienviļņu terapijas iespējas ortopēdijā
Ekstrakorporālā triecienviļņu terapija (EKTT) jeb litotripsija tradicionāli tiek izmantota uroloģijā nierakmeņu skaldīšanai, bet jau desmit gadus to pielieto arī ortopēdijā – sākotnēji nesaaugušu un lēni dzīstošu lūzumu ārstēšanai, vēlāk – osteofītu skaldīšanai un sāpju ārstēšanai dažādu ortopēdisku deģeneratīvu slimību gadījumos.
Laikā no 2003.gada marta līdz augustam sabiedrības ARS Traumatoloģijas nodaļā, izmantojot īrētu aparatūru, tika praktizēta šī metode. Šobrīd Latvijā EKTT nav pieejama, taču gūtā pieredze mudina dalīties zināšanās.
... Lasiet vēl
© Sarmīte Dūze
TĒMA
Humanizēt dzemdības?
„Lielākā daļa dzemdību palīdzības sniedzēju šodien nezina, kas ir nemedikalizētas dzemdības, viņi tiecas ticēt, ka tehnoloģija = progress = moderni,” teic Pasaules Veselības organizācijas (PVO) bijušais Sieviešu un bērnu veselības nodaļas direktors, PVO konsultants mātes un bērna veselības jautājumos Marsdens Vagners (Marsden Wagner). Viņš laikā, kad Veselības ministrija ir sagatavojusi grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā par ģimenes tiesībām izvēlēties dzemdību norises vietu – stacionāru vai mājas kvalificētas vecmātes uzraudzībā –, bija ieradies Latvijā, lai diskutētu ar speciālistiem par humanizētu dzemdību nepieciešamību. Vaicājām arī ginekologiem – vai esam gatavi šādām dzemdībām?... Lasiet vēl
© Ilze Šturma
PIEREDZE
No lāzera dzimtās universitātes
Pagājušā gada septembrī man kā dr. Ainas Galējas mācību stipendiju konkursa uzvarētājam radās lieliska izdevība veselu gadu pavadīt Stenforda universitātes slimnīcā Amerikā, Vaskulārās bioloģijas un aterosklerozes laboratorijā, papildinot savas zināšanas klīnisko pētījumu darbā. Par šo iespēju biju ļoti priecīgs, jo vilinošs šķita ne vien Stenforda universitātes prestižs, bet arī Kalifornijas pievilcīgais klimats.
... Lasiet vēl
© Agnis Zvaigzne
DABA UN MEDICĪNA
Divdabis ozons
Ja būsiet izgājis laukā tūlīt pēc negaisa, pabijis pazemes metro stacijās vai telpā, kurā neatlaidīgi rūc kopētājs, noteikti būsiet sajutis asu specifisku smaržu. Tā ir zilā, ūdenī šķīstošā gāze, ko 1840.gadā, pētot ūdens elektrolīzi un elektriskās izlādes procesu gaisā, atklāja vācu ķīmiķis Šonbeins. Viņš jaunatklātajai gāzei deva grieķu cilmes vārdu – ozons, kas tulkojumā nozīmē smarža un ko senie ebreji dēvēja par dievu elpu, apzīmējot svaigo gaisu, kas novērojams negaisā pēc zibens spēriena vai ko var sajust ūdenskritumā.... Lasiet vēl
© Jānis Kleperis
INTERVIJA
Cīnīsimies. Pat ēnā
Latvijā viņš ir viens no varbūt divdesmit. Savas garās darba un dzīves pieredzes ziņā, iespējams, pats bagātākais. DAGS ČUDA ir Latvijas nacionālās futbola izlases un arī sporta kluba Skonto ārsts un viens no SIA Sporta medicīna 1 dibinātājiem, ārsts rehabilitologs. Kopš 1976.gada ir bijis klāt un līdzējis spēlētājiem kļūt par komandu. Protams, šobrīd, kad futbols visiem prātos, Dags Čuda ir Turcijā kopā ar Latvijas futbola izlasi un dara visu, lai mums, mājās palicējiem, būtu par ko uzgavilēt. Mūsu saruna notika vēl visai rāmā gaisotnē, tāpēc vairāk vietas pārdomām, ne zvaigžņu stāvokļa zīlēšanai.... Lasiet vēl
© Benita Brila
VIEDOKLIS
Ārsts vai prokurors?
Likuma burts nosaka, ka pacientam ir tiesības zināt savu diagnozi, pat ja tā ir neārstējama slimība. Zināt visu par savas slimības ārstēšanas gaitu, izvēlētām metodēm, medikamentu blaknēm, prognozi...
Un tomēr saruna ar pacientu nav vienkārša. Vai reizumis pacientiem noklusēt fatālu diagnozi? Kāpēc noklusēt? Un kāpēc stāstīt? Kā modināt pacientā līdzestību? Kā sarunāties gudri – lai izbēgtu no pārpratumiem un nenostātos pretējā nometnē?... Lasiet vēl
© Diāna Ričika, Kristīne Pastore, Karīna Javtušenko, Anita Bula
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Jūnijs, 2004
Arhīvs
Decembris, 2004
Novembris, 2004
Oktobris, 2004
Septembris, 2004
Augusts, 2004
Maijs, 2004
Aprīlis, 2004
Marts, 2004
Februāris, 2004
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: