Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Augusts, 2004
Vasarā, atvaļinājumu laikā, par nopietnām lietām tā īsti nemaz negribas domāt... Bet cik tad ilgi tā var – tāpēc labi vien, ka augusta Doctus tā maigi ievada ierastajā darba ritmā.

Vēl kavējoties no darba brīvajās dienās, īsti vietā ir vitālā daktera Valda Rozes recepte – kā saglabāt labu veselību un dzīvesprieku mūsdienu stresa pārpilnajā dzīvē.

Ieraugot profesora Anatolija Danilāna vārdu, nevar neizlasīt vēstījumu par dīvaino orgānu – zarnu normālo mikrofloru. Tas neliek vilties, tik mīļi un tēlaini par nopietnām lietām prot runāt vienīgi cienījamais profesors! Bet par to, kādu ļaunumu dažkārt šim orgānam varam nodarīt, neapdomīgi lietojot antibakteriālo terapiju, raksta profesore Aija Žilēviča.

Izlasiet arī pamācošo, aktīvās diskusijas piesātināto klīnisko gadījumu par miliāro tuberkulozi reimatoloģijas klīnikā!

Neatšķetinātu jautājumu kamolu atradīsiet veselības ministra Rinalda Muciņa intervijā, kurā viņš teic: “Pietiks dzēst ugunsgrēkus!” Ko tad darīsim? Varbūt ļausim, lai, lēni gruzdot, tā arī viss nodeg, daudz jau nav atlicis... Kārtējais ministra kungs kārtējo reizi mēģina uzstādīt veselības aprūpes sistēmas slimības diagnozi, to skaidri neformulējot. Var pabrīnīties par šo ļoti nopietni slimo nozari, kura pārcietusi tik daudz izmeklējumu, izmēģinājusi tik daudzus terapijas variantus un tā arī nav nonākusi pie skaidri formulētas diagnozes. Būsim atklāti – diagnoze ir, nav drosmīgā, kas to ar pilnu atbildību pateiktu.

Lai jums visiem saldi un sulīgi šīs vasaras augļi!

Einārs Ieviņš
ģimenes ārsts no Ogres
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Miliāras tuberkulozes gadījums reimatoloģijas klīnikā
Miliāras tuberkulozes pacienti visbiežāk ierodas pie ārsta ar sūdzībām par ilgstoši paaugstinātu temperatūru un vispārējiem slimības simptomiem. Diagnostika ir grūta, sevišķi slimības sākumā. Demonstrācija rāda, ka, lai gan rūpīgi meklēts, slimības patiesais cēlonis var ilgi, pat pārāk ilgi, palikt neatklāts, liekot līkumot citu medicīnas nozaru diagnostiskajos labirintos.... Lasiet vēl
© Inita Buliņa, Daina Andersone, Anna Raibarte, Inta Jaunalksne, Aiga Stāka
PASAULĒ
Kardiovaskulāro slimību prognoze un uzraudzība
Koronāru slimību profilaksei tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, tādēļ pieaug to pētījumu īpatsvars, kas sniedz informāciju par agrīnu patoloģiju diagnosticēšanu, riska faktoru identificēšanu un novēršanu, kā arī sekundāru profilaksi.... Lasiet vēl
© Ilva Daugule
APSKATS
Ādas pigmenta sistēmas un dispigmentācijas
“Viņai augums bija slaids un krūtis apaļas kā pilnas granātas, piere vizoša kā mēness; acis viņai bija kā gazelei, vaigi kā kalnu tulpes, lūpas kā koraļļi, zobi kā mirdzošas pērles un mute kā Zālamana gredzens” – tūkstoš un vienas nakts Šeherezādas stāstījums asociatīvi uzbur krāšņu, nokrāsām bagātu tēlu, taču dabas zīmētajam ir sava krāsu palete. Cilvēka ādas toņus – sarkanu, dzeltenu, brūnu, rudu un zilu – nosaka pigments.... Lasiet vēl
© Jānis Šīsis, Raimonds Karls
Baktēriju rezistence un nozokomiāla infekcija
Latvijas medicīnas izdevumos vairākkārt ir atspoguļotas vadlīnijas antibakteriālo medikamentu lietošanai dažādu infekciju gadījumos. Paralēli šīm publikācijām arvien biežāk tiek aktualizēts jautājumus par nozokomiālu infekciju un antibiotiku rezistenci. Lai labāk izprastu problēmas būtību, nepieciešama izpratne par antibakteriālo rezistenci, tās attīstības mehānismiem, antibiotiku lietošanu un pašu svarīgāko – preventīviem pasākumiem. Rakstā atspoguļoti stratēģiski svarīgākie punkti, atsevišķos gadījumos uzrādot iespējamos piemērus. Informācija par problēmām gūta no dažādām publikācijām, vadlīnijām un epidemioloģiskiem pētījumiem.... Lasiet vēl
© Ivars Geldners
Liderīgs, bet patiess stāstījums par organismu un orgāniem
Cilvēka, dzīvnieku, rāpuļu un citu radībiņu organismi sastāv no orgāniem. Ja radība nav apģērbta, tad vairākus no tiem var pamanīt pa gabalu, jo tie ir piekārti no ārpuses un tāpēc tos sauc par ārējiem orgāniem. Daudzi orgāni no ārpuses nav ieraugāmi, jo ir novietojušies organisma dzīlēs – vēderā, krūšu kurvī, galvas smadzeņu podā, vai trakoti saspiestā telpā, ko veido skriemeļi (dažus iekšējo un ārējo orgānu piemērus lasītājs laipni aicināts aplūkot attēlu galerijā 44.lappusē). Viens orgāns ir šķidrs! Tās ir asinis, kuru mūžs ir nepārtraukts amoka skrējiens pa asinsvadiem un sirds dobumiem. Bet šoreiz sīkāk gribu runāt par vienu īpašu iekšējo orgānu.... Lasiet vēl
© Anatolijs Danilāns
PRAKSE
Kuņģa-zarnu trakta mikroflora un Clostridium difficile infekcija
Nekad neesam vieni – vienmēr un visur mūs pavada mūsu neatņemamais pavadonis – normālā mikroflora, kam ir liela loma organisma aizsardzībā. Antibakteriālās terapijas laikā tās sastāvā var notikt dramatiskas izmaiņas, jo daļa no jutīgajiem mikroorganismiem aiziet bojā. No endogēnajām infekcijām, kuru izcelsme ir saistīta ar antibakteriālo preparātu lietošanu, visvairāk izplatītas ir divas – kandidoze, ko ierosina Candida ģints sēnes, kā arī Clostridium difficile ierosināta patoloģija. Tā kā par kandidozēm ir rakstīts ļoti daudz, vairāk pievērsīšos C.difficile infekcijai.... Lasiet vēl
© Aija Žileviča
Urinācijas traucējumi bērniem
Problēmas aktualitālitāti labi raksturo statistikas dati, kas liecina, ka dienas urīna nesaturēšanas epizodes atzīmē 7% meiteņu un 3% zēnu piecu līdz deviņu gadu vecumā. Pēc citiem literatūras datiem dienas urīna nenoturēšanu vismaz reizi divās nedēļās novēro 10% bērnu piecu sešu gadu vecumā, 5% bērnu sešu līdz divpadsmit un 4% bērnu divpadsmit līdz astoņpadsmit gadu vecumā. Zviedrijas zinātnieku dati liecina, ka septiņu gadu vecumā 21% meiteņu un 18% zēnu ir uzbudināta urīnpūšļa simptomi. Neatkarīgi no medicīniskajiem aspektiem urinācijas traucējumi daudziem bērniem rada nopietnas psiholoģiskas problēmas.... Lasiet vēl
© Ilona Alova
Paraartikulāro audu bojājumi
Vasara aizrit ar sportiskām aktivitātēm, atpūtu dabā un darbiem piemājas dārziņā. Jūnija-augusta mēneši ir gada bagātākais laiks ne vien brīvā laika un fiziskās slodzes, bet (diemžēl un loģiski) arī traumu ziņā. Traumas ir neprognozējamas un var gadīties gluži neiedomājamās situācijās. Tā kā ar plašo traumu diapazonu saskarties nākas ne tikai speciālistiem – traumatologiem un ortopēdiem –, bet arī ģimenes ārstiem, svarīgi izvērtēt, ko ārstēt pašam un ko sūtīt pie speciālista. Raksts veltīts ekstremitāšu paraartikulāro audu traumatisku bojājumu diagnostikas un ārstēšanas pamatprincipiem.... Lasiet vēl
© Sarmīte Dūze
Angiogēno erektilo disfunkciju ultrasonogrāfiskā diagnostika
Erektila disfunkcija ir stabila nespēja sasniegt un noturēt dzimumakta veikšanai adekvātu erekciju. Tās biežums pēc dažādu autoru datiem ir atšķirīgs. ASV no tās cieš vairāk nekā 20 miljoni vīriešu. Datu par plašākiem šīs problēmas pētījumiem Latvijā nav, tomēr jādomā, ka tā ir sastopama biežāk nekā to varētu domāt. Ultrasonogrāfiskās izmeklēšanas mērķis ir diferencēt angiogēnās erektilās disfunkcijas no citiem to veidiem un noteikt to formas.... Lasiet vēl
© Pēteris Priedītis
TĒMA
Pēc kādiem noteikumiem spēlē ministrs
Spēles (politiskās), komanda, iepriekšējos gados uzkrātais mantojums, izdilušais naudas maks, ministra mugurkauls... – tas viss ietekmē procesus veselības aprūpē. Šoreiz vairāk par veselības ministra RINALDA MUCIŅA mugurkaulu un redzējumu. Saruna varbūt nesniedz atbildes uz konkrētiem jautājumiem, bet noteikti raksturo ministra domāšanas veidu. Cik tas katram pieņemams – spriediet paši.... Lasiet vēl
© Anija Pelūde
Veselības aprūpes pavēlnieki
Mēdz teikt – nevajag izdomāt velosipēdu no jauna, un šķiet, veselības aprūpē nekas revolucionāri jauns arī nav radīts. Taču Latvijas velosipēda detaļas ir mainītas neskaitāmas reizes, kopš atmodas ir bijis ducis dažādu stūrmaņu, un katrs nākamais ministrs velosipēdu ja ne gluži izdomā no jauna, tad piebremzē vai maina braukšanas virzienu gan. Visi braucēji teikuši, ka nepietiek naudas, lai brauciens būtu gludāks un nečīkstētu. Tomēr netrūkst daudz citu iemeslu, kāpēc braucamais visai grūti kust uz priekšu. Kā ceļu padarīt gludāku, lai velosipēds tuvākajā laikā neizjuktu pavisam, un kāda ir bijusi iepriekšējo stūrmaņu pieredze – par to trīs eksministri savā redzējumā.... Lasiet vēl
© Anda Valtere, Karīna Javtušenko
AIZRAUŠANĀS
Ar ieroci zem ūdens
Kad vasarās saule nenogurdama līp klāt miesai un ir neiespējami pretoties svelmei, kas rāpjas gluži kā no krāsns mutes, dakterim VALDIM ROZEM par to bēda maza. Viņš sava sarkanā folksvagena bagāžas nodalījumā iesviež pleznas, sejas masku, caurulīti elpošanai un prom – pie ūdeņiem.... Lasiet vēl
© Kristīne Pastore
DABA UN MEDICĪNA
Cilmes šūnu pētījumi un to pielietošanas perspektīvas medicīnā
Pēdējā desmitgadē praktiskajā medicīnā ienāk divas principiāli jaunas molekulārās bioloģijas izaudzētas terapeitiskās manipulācijas – gēnu terapija [1;2] un terapija ar cilmes šūnām. Tradicionāli gan eksistē uzskats, ka viss, kas saistīts ar šūnām, ir histologu un citologu pētījumu objekts, tomēr nepieciešamība izprast un regulēt cilmes šūnu iespējamo diferenciāciju ir saistīta ar gēnu ekspresijas pētījumiem molekulārā līmenī. Tādēļ šodien šūnu bioloģija ir gan citologu, gan molekulārbiologu darbības sfēra. Tā tikko notikušajā (2004.gada jūnijs-jūlijs) Eiropas Bioķīmiķu biedrību federāciju (FEBS) kongresā speciāla sekcija bija veltīta cilmes šūnām. Piebildīsim, ka FEBS ir vislielākā dzīvības zinātņu (life sciences) pētnieku asociācija, kas tieši piedalās Eiropas Savienības zinātnisko pētījumu stratēģijas izstrādē.... Lasiet vēl
© Viesturs Baumanis
INTERVIJA
Recepte dzīvei
Kādās devās jājauc likteņa noliktais ar paša izvēli, dabas dotais ar gudro pārbaudītāju apstiprināto, mirkļa iegribu vajātais – ar izglītības klātlikto? To jautāju farmakologam, Medicīnas akadēmijas profesoram ANTONAM SKUTELIM. Pat izliekoties neko nedzirdējušai par vitamīniem un citiem dzīvības uzturēšanai būtiskiem elementiem, viens ir skaidrs – obligāta piedeva ir smiekli!... Lasiet vēl
© Benita Brila
VIEDOKLIS
Tabletes ceļš
Mūsdienās cilvēki noteikti vairs negrib samierināties ar problēmām, ko viņiem uzveļ smagas slimības. Mēs visi arvien vairāk gribam izvairīties no simptomiem un slimībām, kas traucē pilnvērtīgi baudīt dzīvi. Kā piepildīt cilvēku vēlēšanos dzīvot kvalitatīvāk – šis jautājums urda daudzus pasaules zinātniekus. Un tieši ar šo domu sākas mūsdienīgas farmācijas ceļš.... Lasiet vēl
© Anda Jansone
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Augusts, 2004
Arhīvs
Decembris, 2004
Novembris, 2004
Oktobris, 2004
Septembris, 2004
Jūnijs, 2004
Maijs, 2004
Aprīlis, 2004
Marts, 2004
Februāris, 2004
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: