Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Oktobris, 2005
... ir tādas stabulītes, pēc kurām visi milži – lutauši – danco. Jā, tieši tāda stabulīte ārstiem ir nepieciešama. Tā mums palīdzēs celt valsts novārtā pamesto medicīnas un ārstu prestižu, popularizēs visiem tik vajadzīgo miesas un gara veselību. Bez šīm vērtībām nebūs nedz banku, nedz apģērbu veikalu, nedz skaistu savrupmāju. Viens no labklājības stūrakmeņiem ir izglītots, zinošs un pārticis ārsts.

Žurnālā Doctus oktobrī lasīsiet par hronisku sāpju un depresijas terapiju. Širurgiem, anesteziologiem un ģimenes ārstiem, manuprāt, lietderīgi iepazīties ar kardiovaskulāro medikamentu lietošanas shēmām pirms plānveida operācijām. Diemžēl Latvijā šobrīd zinātne ir tikai sirdslieta, nevis iztikas avots – par to intervijā ar profesori Ivetu Ozolantu. Jauka lasāmviela ir Diānas Lapsas stāsts par sevi – vēstnieka kundzi.

Svarīgi ir atcerēties un godāt savus mūžībā aizgājušos kolēģus, skolotājus un draugus – šoreiz par izcilu bērnu ķirurgu Uģi Ligeru, pedagogu, ģimenes cilvēku un četru dēlu tēvu. Viņu raksturo patiesās un nezūdošās cilvēciskās vērtības: nesavtība un iejūtība, iedzimta inteliģence un tuvāko mīlestība, to Uģis dzīves laikā centās dāvināt visiem: ģimenei, pacientiem, draugiem un kolēģiem.

Doctus ir elegants un inteliģents, papildināts ar skaistām fotogrāfijām. Ārstiem ir prieks to saņemt. Prieks lasīt par mūsu darbu un panākumiem. Žurnāls piesaista ne tikai ar noformējumu, bet arī ar vieglo valodu un patīkamo saturu. Tas veldzē. Tā ir kā viegla vēsma, kas mazliet saviļņo tik gludo un mierīgo Latvijas medicīnas ezera ūdeni.

Rudens ir laiks, kad dienas kļūst īsākas un mūsu skrējiens nedaudz lēnāks. Lasītājiem novēlu, lai oktobra krāsainais lapkritis katram sirdīs ielej kādu no savām daudzajām zelta krāsām!

Olafs Volrāts
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 2.nodaļas ķirurgs
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Neiroendokrīns tumors ar netipisku manifestāciju
Aizkuņģa dziedzera neiroendokrīno audzēju incidence ir apmēram 7-14 gadījumi uz vienu miljonu iedzīvotāju, bet autopsijas datos no visiem aizkuņģa dziedzera audzējiem apmēram 1% gadījumu konstatē neiroendokrīnu audzēju. Ķī klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis ir, pirmkārt, parādīt vēlīnu netipisku neiroendokrīna audzēja manifestāciju – audzējs manifestējās nevis ar hipoglikēmiju, bet ar sāpēm un mehānisko dzelti, otrkārt, pievērst uzmanību rezistencei pret tradicionālo terapiju.... Lasiet vēl
© Natālija Fokina, Inga Balcere, Sandra Šteina, Valdis Pīrāgs
PASAULĒ
Hroniskas sāpes
Šoreiz iedziļināsimies hronisku sāpju (izņemot sāpes, kas rodas saistībā ar audzēja attīstību un augšanu) problēmā. Hronisku sāpju (HS) sindroms ir pasaulē izplatīta problēma, kas sakarā ar līdz galam neskaidro etioloģiju un bieži vien nepietiekamo terapijas efektu rada nopietnu izaicinājumu ārstējošajam ārstam, jo pieprasa ne vien medikamentozas un instrumentālas terapijas pārdomātu plānošanu, bet arī psihoemocionālu aspektu izvērtēšanu.... Lasiet vēl
© Aina Kratovska
PRAKSE
Zīdaiņu ēdināšanas aktualitātes
Dzīves pirmie divi trīs gadi ir ļoti nozīmīgi bērna normālai fiziskai un psihosociālai attīstībai. Viņu jūtami ietekmē nepilnvērtīga uztura sekas, jo šajā vecumā bērns aug ļoti intensīvi. Agrīnajā vecumā imūnā sistēma vēl nav pilnīgi nobriedusi, un tas var radīt smagu infekciju risku. Bērna izzināšanas spējas un emocionālais potenciāls sāk attīstīties agri, tātad šajā vecumā veidojas viņa intelektuālo, sociālo un emocionālo spēju pamati. Tādēļ nepareiza bērna ēdināšana agrīnajā vecumā, bet jo īpaši zīdaiņa periodā, rada nopietnas problēmas un defektus: biežu slimošanu, kustību un izziņas spēju attīstības aizturi, uzvedības traucējumus, traucētu sociālo iemaņu attīstību, samazinātu uzmanības koncentrēšanas spēju, grūtības mācībās un sliktas sekmes skolā.... Lasiet vēl
© Jevgēnija Livdāne
Atkarību izraisošas vielas un depresija
Atkarību izraisošās vielas parasti tiek lietotas, lai cilvēks izmainītu savu psihisko un fizisko stāvokli, iegūtu jaunas patīkamas izjūtas. Galvenā sajūta, ko lietotājs vēlas panākt un kādēļ arī turpina lietošanu, ir eiforija (tūlītējs efekts pēc vielas uzņemšanas). Eiforizējošais efekts pēc atkarību izraisošo vielu lietošanas, kā arī tieksme pēc tām saistīta ar centrālo serotonīnerģisko procesu aktivāciju centrālajā nervu sistēmā. Atkārtotas un ilgstošas šo vielu lietošanas rezultātā rodas psihiski traucējumi un kā vienu no vēlīniem lietošanas efektiem vai sekām var minēt depresiju.... Lasiet vēl
© Sarmīte Skaida
Kardiovaskulāro medikamentu lietošana pirms plānveida operācijām
Kardiovaskulāru slimnieku sagatavošana plānveida operācijām ir nepateicīgs uzdevums, ar kuru praksē sastopas dažādu specialitāšu ārsti. Novecojot iedzīvotāju populācijai un paplašinoties ķirurģiskās ārstēšanas iespējām, arvien vairāk nākas gatavot operācijām pacientus, kuri dažādu slimību ārstēšanai lieto plašu medikamentu klāstu. Pirmsoperācijas periodā jāizvērtē indikācijas un kontrindikācijas operācijai, pacienta blakusslimību (koronārās sirds slimības, hipertensijas, diabēta, nieru patoloģijas u.c.) smagums, lietoto medikamentu savstarpējā mijiedarbība un to hemodinamiskie efekti anestēzijas laikā.... Lasiet vēl
© Dace Klincāre
Bērnības periodiskie sindromi
Termins bērnības periodiskie sindromi izveidojies migrēnas klasifikācijas procesā, apzīmējot stāvokļus bērna vecumā, ko varētu uzskatīt par migrēnas priekšvēstnešiem vai ekvivalentiem bērnībā. 2003.gadā pieņemtajā Starptautiskās Galvassāpju biedrības galvas sāpju klasifikācijas migrēnas sadaļā augstākminētie bērnības periodiskie sindromi ir trīs: cikliskā vemšana (šifrs G43.82), abdominālā migrēna (G43.820) un bērnības benignais paroksizmālais vertigo (G43.821).... Lasiet vēl
© Egils Vītols
Serotonīna sindroms!
Serotonīns ir piesaistījis gan ārstu un pētnieku, gan ražotāju uzmanību, jo tā ir viela, kas spēj ietekmēt garastāvokli, depresijas un trauksmes attīstību, kā arī apetīti. Savukārt serotonīna sindroms ir medikamentu izraisīts simptomu komplekss, kas rodas, izmainoties serotonīna receptoru sistēmas jutībai, ko izraisa paaugstināta serotonīna sinaptiskā koncentrācija. Smagas pakāpes simptomi galvenokārt attīstās, vienlaicīgi lietojot divus serotonerģiskus medikamentus, no kuriem viens ir selektīvais serotonīna atpakaļsaistīšanās vai monamīna oksidāzes inhibitors, bet vieglā pakāpē sindroms var būt arī pēc dažu bezrecepšu medikamentu vai pārtikas piedevu lietošanas, kā arī lietojot vairāku medikamentu kombinācijas.... Lasiet vēl
© Ilva Daugule
Vai 21. gadsimtā Homo metabolicus mirs no kardiovaskulārajām slimībām?
Pasauli pārņem pandēmija, ko neizraisa agresīvs mikroorganisms vai nabadzība. Gluži pretēji, šī slimība – metabolais sindroms – straujāk izplatās līdz ar valstu ekonomisko attīstību un labklājības uzlabošanos. Slimība, kas tikai nesen ir atzīta kā atsevišķa klīniska nozoloģija starptautiskajā slimību klasifikatorā (ICD kods 277.7) un Latvijā joprojām ļoti reti tiek atzīmēta kā diagnoze pacientu ambulatorajās kartiņās vai izrakstos no stacionāra, tiek prognozēta kā viens no galvenajiem kardiovaskulāro slimību un 2. tipa cukura diabēta iemesliem pasaulē. [1] Raksta mērķis ir konspektīvā formā iepazīstināt kolēģus ar problēmas aktualitāti, jaunākajiem diagnostikas kritērijiem un jaunumiem sindroma terapijas jomā.... Lasiet vēl
© Gustavs Latkovskis
DABA UN ZINĀTNE
Diennakts fizioloģiskie ritmi
Pēdējā desmitgadē, pateicoties fiziologu, molekulāro biologu un ģenētiķu intensīviem pētījumiem, būtiski bagātinājušies mūsu priekšstati par diennakts (cirkadiānā) ritma izcelsmi un lomu organisma dzīvības norisēs. Visupirms ir iegūta pārliecība, ka spēja pakļaut savas fizioloģiskās funkcijas noteiktam ritmam, turklāt tādam, kura periods ilgst aptuveni diennakti, ir viena no praktiski jebkura dzīva organisma pamatīpašībām.... Lasiet vēl
© Juris Imants Aivars
PERSONĪBA
Kad zinātne ir sirdslieta
Daudzi ir pārliecināti, ka zinātne ir vīriešu privilēģija. Ņoti nopietna un sarežģīta nodarbošanās. Vai gan tāpēc zinātniece nevarētu būt apburoša, vitāla un dzīvi mīloša sieviete? Tieši tā var raksturot IVETU OZOLANTU, Rīgas Stradiņa universitātes zinātņu prorektori, profesori, habilitēto medicīnas doktori. Viņas sirdslieta ir asinsvadu pētniecība un vēl nepiepildīts sapnis – asinsvadu aizvietotāju ražošanas uzsākšana Latvijā.... Lasiet vēl
© Dace Ezera
Pianists operāciju zālē
1947.gada 24.novembrī ārsta ģimenē pasaulē nāca UĢIS LIGERS. Skolas gaitas sāka Salaspilī, vēlāk turpināja Rīgas 2.vidusskolā un visbeidzot – Rīgas Medicīnas institūtā. U.Ligers kļuva par augstas klases bērnu ķirurgu un strādāja Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Viņa negaidītā nāve šā gada 9.aprīlī bija liels trieciens visiem kolēģiem. Ne mazāk sāpīgu triecienu sirdī saņēma arī bērnu ķirurģija, zaudējot lielisku speciālistu.... Lasiet vēl
© Valda Madalāne
PIEREDZE
Vēstnieka kundze
Savā elektroniskajā vēstulē viņa atrakstīja: “Šodien bija draņķīgs laiks, apsēdos pie datora, un tā tapa šis stāsts.” Uzmundrinošs stāsts, kas dāvā neparasto sajūtu, ka uz brīdi tev iedoti spārni! DIĀNAS LAPSAS stāsts par sevi, pašapzinīgu vēstnieka kundzi, Portugālē iemīlējušos sievieti, par ļaušanos, par māku dzīvot ar atvērtām acīm un sirdi.
... Lasiet vēl
© Diāna Ričika
IZZIŅA
Nepatiesības – drauds zāļu drošībai
Manam pacientam zāļu dēļ ir neparedzētas blakusparādības – šāda intuitīva nojauta pilnīgi droši ir bijusi vai katram ārstam. Pasaulē speciālisti lēš, ka par tādām aizdomām ārsti ziņo tikai 10-20 gadījumos no simta. Taēu Latvijā – krietni retāk! Kāpēc mēs tik maz ziņojam par neparedzētām zāļu blakusparādībām? Izrādās, ir daudz mītu, kas dzīvo ārstu vidū kā patiesības un kalpo par neziņošanas iemeslu. Savukārt Latvijas speciālistiem ir padomā vairāki soļi, kā situāciju uzlabot.... Lasiet vēl
© Anda Valtere
KRUSTPUNKTS
Ar sapni par ārstu
Kāds ir jaunais medicīnas students, kas, spītējot humanitāro zinātņu popularitātei, šogad ir izvēlējies ilgo un, skaidrs, ne vieglo ceļu uz ārsta profesijas virsotnēm? Ar spožu ideālisma dzirksti, milzu apņēmību un sapni pievienoties mediķu saimei. Kas viņu motivējis šim ceļam?... Lasiet vēl
© Anda Valtere, Valda Madalāne
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Oktobris, 2005
Arhīvs
Decembris, 2005
Novembris, 2005
Septembris, 2005
Augusts, 2005
Jūnijs, 2005
Maijs, 2005
Aprīlis, 2005
Marts, 2005
Februāris, 2005
Janvāris, 2005
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: