Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Novembris, 2005
Gaismas rotaļas met atblāzmu uz aizrasojušo loga rūti un uz neizdibināmo, pelēkajā miglā slīgstošo pasauli aiz tās, saldajā ēdienā atstājot tīkamās vasaras atmiņas un, piemēram, Doctus lasīšanu!

Novembra numurā ir nopietna ekspertu prakse, klīniskie gadījumi, smagas un drūmas diagnozes. Par jaunām transplantācijas iespējām. Par Latvijas zinātnieces Ainas Mucenieces sasniegumiem Rigivir izstrādē. Varbūt enterovīrusu vakcīna var būt noderīga putnu gripas pandēmijas laikā? Mani kā aptiekāri pārsteidz pētījums, ka svecītes kuņģa zarnu trakta bojājumus izraisa biežāk nekā tabletes un ka ciprofloksacīns nedarbojas komplicētas nieru infekcijas gadījumos.

Un, protams, par aptiekām! Būt vai nebūt 2007.gadā? Kā politiskajā reklāmā: šodien – jautājums, rīt – likums. Aptiekas dzīvo neziņā par Aptieku likumu, jo tuvojas Saeimas vēlēšanas. Lasām par tirgus liberalizāciju, bet dzirdēts, ka ierobežojumi mazumā neies, piemēram, tiks noteikts attālums starp aptiekām. Vēl nāks arī 2010.gads... Redzot šodienu, nez vai mainīsies reālie aptieku īpašnieki.

Profesors Juris Pokrotnieks saka: var kritizēt un var izdarīt pats – cilvēks smeļas un mācās no visiem, kas apkārt. Zināšanas – tas ir logs uz pasauli. Tieši mierpilnajā novembrī ir laiks šo logu plaši atvērt, ļaujot jaunām vēsmām ikdienu padarīt neparastāku.

Svetlana Laizāne
Rēzeknes Lanas aptiekas vadītāja
MEDIKAMENTI
Gastroprotektoru un pretiekaisuma līdzekļu farmakoloģiskie aspekti kuņģa-zarnu traktā
Aptuveni 90 minūšu laikā pēc acetilsalicilskābes 300-600 mg devas lietošanas gandrīz ikvienam pacientam attīstās akūta gļotādas petēhija vai erozija. Lai gan citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi izraisa mazāk izteiktus bojājumus, tomēr, balstoties uz endoskopiskiem izmeklējumiem, pētījumu analīze liecina, ka 20% gadījumu no to pacientu kopskaita, kuri iekaisuma mazināšanai ilgstoši lieto acetilsalicilskābi vai citu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli, konstatējama kuņģa vai duodena čūla. Turklāt gada laikā 1-2% no šiem pacientiem iespējamas čūlu komplikācijas. Liela daļa pacientu uzsākto terapiju vispār nav spējīgi turpināt medikamentu izraisītas dispepsijas dēļ.... Lasiet vēl
© Mārcis Zeibārts
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Komplicētas nieru infekcijas klīniskie gadījumi
Docents Harijs Čerņevskis: Ne vienmēr urīna analīze, pat ļoti smaga pielonefrīta gadījumos, uzrāda klasisku urīna infekcijas ainu ar leikocitūriju un bakteriūriju. Ļoti svarīga loma diagnozes verificēšanā šajos klīniskajos gadījumos ir augsti kvalificētiem ārstiem, un, protams, kvalitatīvai ultrasonoskopiskai izmeklēšanai. Ārstēšana šādās situācijās ir stacionāra.... Lasiet vēl
© Harijs Čerņevskis, Ieva Ziediņa, Aivars Pētersons, Ivars Smiltēns, Aiga Stāka
PASAULĒ
Transplantoloģijas aktualitātes
Transplantoloģija kā zinātne mūsdienās attīstās ļoti strauji un veiksmīgi, dodot cerības uz jaunu dzīvi kādreiz neglābjami slimajiem pacientiem. Šobrīd daudzie pētījumi apliecina transplantoloģijas aktualitāti praktiski visās medicīnas jomās, turklāt nepārprotami un daudzsološi aktualizējas cilmes šūnas transplantācijas tehnoloģijas. Taču nereti jauno, perspektīvo tehnoloģiju ieviešana klīnikā atduras pret ētiska un medicīniska rakstura problēmām.... Lasiet vēl
© Aina Kratovska
APSKATS
Adipozitāte un 2.tipa cukura diabēts – hroniska iekaisīga slimība?!
Pēdējās desmitgades laikā uzkrāts daudz faktu, kas liecina par ciešu saikni starp metabolismu un imunitāti. Ir samērā skaidrs, ka adipozitāte saistīta ar stāvokli, ko var apzīmēt par hronisku zemas aktivitātes iekaisumu. Rakstā aplūkoti adipozitātes izraisītā iekaisuma iemesli, tā attīstības molekulārie un celulārie mehānismi un loma metabolo traucējumu ģenēzē. ... Lasiet vēl
© Vitolds Mackēvičs
PRAKSE
Sirds-asinsrites sistēmas patoloģija un grūtniecība
Grūtniecība ir fizioloģisks process, kas normā noslēdzas ar vesela bērna piedzimšanu. Visa sievietes organisma darbība grūtniecības attīstības laikā, sākot no brīža, kad apaugļotā olšūna implantējas dzemdes gļotādā, līdz grūtniecības noslēgumam – dzemdībām – vērsta uz to, lai nodrošinātu optimālus apstākļus augļa attīstībai. Šis periods prasa vispārēju vielu maiņas procesu intensifikāciju un sarežģītus adaptīvi-kompensatorus mehānismus. Viena no galvenajām funkcionālajām sistēmām, kas pakļauta pārmaiņām ir sirds-asinsvadu sistēma – sakarā ar placentārās asinsrites loka parādīšanos un izteiktu dzemdes asinsvadu tīkla palielināšanos grūtniecības periodā kardiovaskulāras sistēmas noslodze krasi pieaug. ... Lasiet vēl
© Dace Nītiņa
Subakūtais de Quervain’a tireoidīts
Ārsta praksē de Quervain’a tireoidīts ir samērā reta slimība, tomēr no klīniski manifestiem tireoidītu variantiem tā ir visbiežāk sastopamā forma. Dažkārt ir grūtības diagnostikā – klīniskā aina individuāli ļoti atšķirīga, slimības gaita bieži oligosimptomātiska; slimība mēdz recidivtēt un reizumis ierosina nevajadzīgu operatīvo terapiju. Tādēļ vēlos dalīties ar mūsu ilggadīgo pieredzi šajā jomā. ... Lasiet vēl
© Agnis Štifts
Rozācijas diferenciāldiagnostika
Rozācija (rosacea) ir sejas ādas multifāzisks patoloģisks stāvoklis ar neskaidru etioloģiju un multiplām manifestācijas formām – rozācijas klīniskās izpausmes ir ļoti dažādas un pat pieredzējušu dermatologu var pārsteigt ar savu daudzveidību. Tādēļ arī patoloģijas, kuras jādiferencē no šīs dermatozes, savu variāciju (un klīniskās nozīmes) dēļ ir tik atšķirīgas. ... Lasiet vēl
© Anita Ābelīte
DABA UN ZINĀTNE
Viroterapija . I daļa – retrospekcija un pamatojums
Viroterapija ir ļaundabīgo audzēju bioterapijas visagrākais veids, kam ir jau simts gadu ilga vēsture. Viroterapijas metodes pamatā ir vīrusa selektīva iedarbe uz audzēja šūnu, izraisot tās bojā eju (onkolīzi), nebojājot veselās šūnas un vienlaikus stimulējot normālu imunogenēzi kas uztur pret audzēju vērstās imūnreakcijas. Vēža viroterapijas daudzajām problēmām ir lemts atrisināties turpmākajos 10-25 gados; tai būtu jākļūst par vēža ārstniecības piekto preparātu (runājot par secību, kādā terapijas veidi viens pēc otra ienāca vēža klīnikā: operācija, staru terapija, ķīmijterapija, hormonterapija) – par 21. gadsimta realitāti.
Divos turpinājumos – metodes zinātniski-teorētiskā bāze un praktisko novērojumu rezultāti.
© Aina Muceniece
PERSONĪBA
Harmoniskais skauģis
“Viņš – kolēģis. Katru tā nenosauksi. Mediķu vidē uzrunai kolēģis piemīt īpaša nozīme,” saka nodaļas vadītāja daktere Gunta Geldnere, kad cenšos izdibināt ko vairāk par viņas šefu – Gastroenteroloģijas centra vadītāju profesoru JURI POKROTNIEKU, kuru viņa atceras vēl kā jaunu cilvēku, kurš 1977.gadā atnāca uz Stradiņiem. Tagad viņš ir gudrs endoskopists, talantīgs organizators un vēlas, lai katrs, strādājot gastroenteroloģijas jomā, dzīvo līdzi laikam un lai nozare virzās uz priekšu. Pārsteidz skanīgie smiekli, jo allaž, cik nācies redzēt, viņš izskatās pagalam norūpējies un nopietns.... Lasiet vēl
© Ilze Dzintara
TĒMA
Aptiekas. Kā būs?
Vēl tikai līdz 2006.gada nogalei Latvijā būs spēkā ierobežojumi jaunu aptieku atvēršanai. Pēc tam gaidāma farmācijas tirgus liberalizācija. Vai arī turpmāk valstij aptieku skaits jāregulē, vai tomēr tirgus pats visu noliks savās vietās un valstiska iejaukšanās nav nepieciešama? Tuvojas arī 2010.gads, kad būtu jāstājas spēkā normai – vienam farmaceitam viena aptieka. Vai būs iespējams to izpildīt? Par nākotnes perspektīvām – nozares speciālistu domas.... Lasiet vēl
© Airisa Ādamsone
PIEREDZE
Ko spēj ārsts politikā
Dakteriem cilvēki uzticas ne tikai veselības jautājumos, bet arī, atdodot savu balsi – ievēlot Saeimā, pilsētu un pagastu pašvaldībās. Varētu domāt, ka ārsti, būdami Saeimā, spēj izbīdīt labākos risinājumus visai veselības aprūpes sistēmai, taču dzirdamas arī kolēģu piezīmes: ieejot lielajā politikā, ātri vien mediķa domāšana kļūst valstiska un ārstu interešu pārstāvniecība izplēn. Savukārt, ārstam darbojoties pilsētas domē, veiksmīgāk izšķiras vietējās slimnīcas jautājumi, bet pašvaldībā mediķis gūst papildu iespējas, lai labāk risinātu sociālās problēmas.... Lasiet vēl
© Marta Liepa
AIZRAUŠANĀS
Izaicinājumu kolekcionārs
„Pēc dabas vienmēr esmu bijis kustīgs. Skolas laikā sportoju, pēc tam divdesmit gadus tikpat kā nedarīju neko. Šad un tad uzspēlēju basketbolu, futbolu un tenisu, bet arvien grūtāk bija sapulcināt spēlētājus. Lai darbošanās būtu mērķtiecīgāka, disciplinētāka un veselīgāka, es sāku skriet. Šogad atzīmēju jau desmit gadus,” tā sākas Kuldīgas slimnīcas galvenā ārsta IVARA EGLĪŠA stāstījums par aizraušanos ar maratonu. Ar to jāsaprot nevis lielu attālumu veikšana, bet 42 kilometru distance, jo tieši tik garš ir maratons sportā. Dakteris pēdējos gados uzvarētāja laurus plūcis ne vienā vien Latvijas mēroga garajā skrējienā un augstas vietas guvis arī starptautiskā mērogā.... Lasiet vēl
© Valda Madalāne
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Novembris, 2005
Arhīvs
Decembris, 2005
Oktobris, 2005
Septembris, 2005
Augusts, 2005
Jūnijs, 2005
Maijs, 2005
Aprīlis, 2005
Marts, 2005
Februāris, 2005
Janvāris, 2005
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: