Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Decembris, 2005
Metu malā īgnumu par pelēko rudeni, sēžos baltās kamanās un ļaujos arvien straujāk ritošajam laikam vest mani pretim Ziemassvētku brīnumam un Jaungada nakts burvībai. Jau attālas sajūtas tver sapni par pavasari un siltu un saulainu vasaru. Bet līdz tam vēl tik daudz tumšu vakaru! Šovakar piebremzēju savas kamanas, uzleju ingversaknes tēju un lasu jauno Doctus. No A līdz Z.

Vispirms par sirdi. Par cilvēku, kam liktenis ielicis delnā cita cilvēka sirdi – par dr. Andreju Ērgli. Sirsniņa ietrīsas, lasot viņa stāstījumu par sevi: tik daudz darba, tik daudz zināšanu, tik daudz emociju par dažiem simtiem gramu muskuļa!

Lasot multidisciplināru speciālistu diskusiju par klīnisku gadījumu, ne pirmo reizi nonāku pie secinājuma, ka svarīgi ir pārkāpt pāri savai iedomībai – es visu zinu, es visu varu. Nezinu un nevaru visu. Bet varu konsultēties, diskutēt, uzzināt un risināt.

Trāpīgs no pacienta skata punkta veidots ir ārsta portrets Ābrama Kleckina izpildījumā. Nav dūmu bez uguns. Ir mūsu spēkos dūmus slāpēt un uguni dzēst.

Bija interesanti iepazīties ar kolēģu – ģimenes ārstu – prakšu organizāciju Lietuvā un Igaunijā. Ideāls nav sasniegts nekur. Vai vienmēr vislabāk ir tur, kur mūsu nav? Domāju, ka nē. Ir citādāk.

Raksti par epilepsiju, psihotropajiem līdzekļiem, vīrusu infekciju neiroloģiskām komplikācijām, sirds ritma traucējumiem, ginekoloģiskām slimībām, viroterapiju – sarežģītas lietas, kas sistemātiski sakārtotas, uzliktas uz paplātes un ar karoti ieliktas mutē. Atgādinājums par vienu otru tālākā atmiņu plauktiņā noliktu informāciju. Jāvelk ārā! Noteikti noderēs.

Jolanta Adītāja, ģimenes ārste
MEDIKAMENTI
Psihotropie līdzekļi mūsdienu skatījumā
Aktīvu psihotropu līdzekļu atklāšana un ieviešana medicīnas praksē ir viens no vislielākajiem farmakoloģijas sasniegumiem. Tas principiāli izmainīja situāciju psihisko slimību ārstēšanā, jo līdz šo preparātu ieviešanai iespējas ārstēt psihiskos slimniekus bija ļoti ierobežotas – lielākoties ar elektrošoka un insulīna inducētas komas palīdzību vai pat klizmojot, nolaižot asinis un uzvelkot trako kreklu. Turklāt psihotropie līdzekļi ne tikai ļāva patukšot tā sauktās trakomājas, bet arī būtiski papildināja medikamentu arsenālu, ko lieto citās medicīnas nozarēs – internajā medicīnā, ķirurģijā, anestezioloģijā, neiroloģijā un citur. ... Lasiet vēl
© Santa Purviņa, Indulis Purviņš
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Pacients ar nekrotisku kaulu smadzeņu bojājumu
Pacients saslimis akūti, šī gada 27.jūlijā. Dienā lasījis ogas, bet vakarā sākušās stipras sāpes jostas-krustu rajonā, mugurpusē ar izstarojumu uz vēderu un abām kājām, izteikts elpas trūkums fiziskas slodzes laikā, nespēks, bijusi arī paaugstināta ķermeņa temperatūra līdz 380, galvas reiboņi, slikta dūša. 49 gadus vecais vīrietis stacionēts akūti P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Uzņemšanas nodaļa. Turpmākais klīniskās mīklas risinājums demonstrē teicamu komandas darbu sarežģītas diagnozes precizēšanā.... Lasiet vēl
© Aiga Stāka, Gunta Geldnere, Juris Pokrotnieks, Ilze Štrumfa, Laila Feldmane
PASAULĒ
Epilepsija 21.gadsimtā
Epilepsija ir heterogēna realitāte visos savos aspektos. Pirmkārt, slimības forma – var teikt, ka dažādiem epilepsijas variantiem ir tikai viena kopīga iezīme – neironāla hiperuzbudināmība, savukārt lēkmju tipi, frekvence un smaguma pakāpe diametrāli variē starp dažādiem pacientiem. Atkarībā no dominējošiem simptomiem epilepsijas pacienta problēmas var risināt ģimenes ārsts, pediatrs, internists, neirologs, neiroķirurgs, psihiatrs. Visbeidzot – pārsteidzoši, bet, kamēr zinātnieki izdara molekulāras un ģenētiskas dabas atklājumus epilepsijas lauciņā, modernajā pasaulē šo slimību vēl arvien nereti klāj mistikas aura.... Lasiet vēl
© Guna Dansone
PRAKSE
Izdalījumi no sievietes dzimumceļiem
Pašreizējā situācija Latvijā, kur ir ļoti liela seksuāli transmisīvo slimību izplatība, mazā iegurņa iekaisuma slimības (MIIS) riska faktori būtu jāapzinās katram ģimenes ārstam, pediatram, urologam un ginekologam. Ne vienmēr sastapsim pacienti, kas uzrādīs akūtus MIIS simptomus; ļoti bieži sūdzības ir tikai par izdalījumiem no dzimumceļiem. Šai brīdī sākas ārsta darbs, lai vispirms atšķirtu patoloģiju no normas un fizioloģijas. No epidemioloģiski-etiopatoģenētiskā viedokļa ir svarīgi apzināt un atpazīt izdalījumu veidu un raksturu, tādējādi radot iespēju novērst MIIS attīstību. ... Lasiet vēl
© Ausma Lindermane
Kas būtu jāzina par iespējamo putnu gripas pandēmiju?
Šī gada oktobra beigās Eiropas Slimību Kontroles Centra (ECDC) Stokholmā direktore Zuzanna Jakaba (Zsuzsanna Jakab) norādīja: "Problēma ir apstāklī, ka cilvēku prātos šobrīd ir sajaukti divi jēdzieni: putnu gripa un gatavība cilvēku gripas pandēmijai." Cilvēki to uztver kā vienu problēmu, taču šīs divas lietas ir svarīgi šķirt un stingri nodalīt vienu no otras. Raksta ietvaros to mēģināšu paveikt.
© Vaira Irisa Kalniņa
Sirds aritmijas profesionāliem sportistiem
Moto: „O, sports, tu esi miers” (Pjērs de Kubertēns) ...bet ne mūžīgais (autoru komentārs).
Sabiedrībā valda izteikti atšķirīgi viedokļi par sportu un tā lietderību. Ir daļa ļaužu, kuri uzskata, ka sports un, pirmkārt jau jaunatnes sports, palīdz gan attīstīt gribasspēku, gan arī veicina veselību. Jaunieši, kuri sporto, diez vai 16-17 gadu vecumā priecēs apkārtējos ar noļumējušiem vēderiem un rahītiskām kājelēm, daudz mazāk sportotāju sastopam potenciālo krimiķu rindās. Otras puses galvenais arguments ir visai nopietns – sports saistīts ar veselības bojāšanu un sports, jo sevišķi t.s. lielais sports, paaugstina nopietnu saslimšanu, arī pēkšņas kardiālās nāves risku. Pēdējos gados diemžēl arī mūsu sabiedrība ir zaudējusi vairākus izcilus sportistus, kuri miruši savā darba vietā – sporta laukumā, vairāki, mazāk izcili, palikuši nezināmi. Diemžēl...... Lasiet vēl
© Oskars Kalējs, Jānis Jirgensons, Andris Rudzītis, Jānis Rimbenieks, Juris Krievkalns
Vīrusu infekciju neiroloģiskās komplikācijas
Vīrusu ietekmes rezultātu uz cilvēka organismu nosaka ne tikai paša vīrusa daba, bet arī organisma spēja sevi aizsargāt. Šī iemesla dēļ reakcija uz vienu un to pašu infekciozo aģentu katram cilvēkam būs atšķirīga. Zināmā mērā arī neiroloģisko komplikāciju rašanās ir saistīta ar organisma imūnās reakcijas aktivitāti, taču daļai vīrusu ir īpaši paaugstināta tendence izsaukt nervu sistēmas bojājumu.... Lasiet vēl
© Maruta Solvita Naudiņa
DABA UN ZINĀTNE
Viroterapija
Savulaik, kad problēmas viroterapijā jau bija krietni izzinātas un zināma klīniskā pieredze iegūta, milzu soļiem un lielām cerībām vēža klīnikā iesoļoja ķīmijterapija, kas uz ilgu laiku, apmēram 30 gadiem, nomāca bioterapijas un viroterapijas attīstību. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā tomēr sākās jauns šo nozaru uzplaukums, ko vēl vairāk veicina ķīmijterapeitu atziņa par vēža šūnu rezistenci pat pēc viena ķīmijterapijas kursa. Pēdējo 15 gadu periodā viroterapijas pētniecībā ir iesaistījušās daudzas laboratorijas. To cerības spārno molekulārās bioloģijas tehnoloģiju iespējas. Pasaules onkoklīnikās uzsāktā iegūto onkolītisko vīrusu klīniskā pārbaude ir analoga ķīmijterapijas preparātiem un noris atbilstoši trīs fāzēs.... Lasiet vēl
© Aina Muceniece
PERSONĪBA
Sirds kā izvēle
Melns un vēls vakars aiz loga. Liela krūze stipras kafijas. Acis nomierinoši zaļi virsvalki. Monitori, kas uzrāda bojātu asinsvadu. Ar zaļu pārklāju apsegti augumi, ap kuriem rosās dakteri, precizējot diagnozi vai novēršot asinsvada bojājumu. Ierasts darbdienas vakars Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Invazīvās un neatliekamās kardioloģijas nodaļā. Tās vadītājs invazīvais kardiologs ANDREJS ĒRGLIS ironizē – vēl palikuši rakstu darbi, pie kuriem jāķeras, kad aizies žurnāliste. Darāmais iekrājies, kamēr bijis komandējumā Amerikā.... Lasiet vēl
© Benita Brila
TĒMA
Ārstu trūkst. Šis ir tikai sākums!
Dzirdot vēstis par lieliskajām nākotnes iespējam, ko sniegs dižplāns, jaunie slimnīcu korpusi, modernā aparatūra, Eiropas nauda, nereti fonā izskan klusināta piebilde: ja vien būs, kas medicīnā strādā...
Decembra sākumā mūsu ministrija valdībā sniedz programmu, kas šopavasar izstrādātās veselības aprūpes cilvēkresursu attīstības pamatnostādņu idejas ietērpj konkrētos darbos ar izpildes termiņiem. Ar laiku redzēsim, vai tas ko līdzēs.
Kāda ir situācija un ko sola nākotne, Doctus diskutē kopā ar dažādu viedokļu pārstāvjiem.... Lasiet vēl
© Anda Valtere
PIEREDZE
Kaimiņu pieredze
Ārvalstu speciālistu prognozes liecina, ka nākamo gadu laikā augs ģimenes medicīnas loma veselības aprūpē, jo pakalpojumi slimnīcās kļūs arvien dārgāki. Latviju apmeklējot Baltijas ģimenes ārstu konferences laikā, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji labprāt ieskicēja aprises, kā darbojas primārās veselības aprūpes sistēma viņu valstīs. Ideja visur vienojoša – ekonomists, finansists, jurists un sociālais darbinieks, arī sabiedrotais un padomdevējs – tāds mūsdienās ir ģimenes ārsts, taču nianses kaimiņvalstīs – atšķirīgas.... Lasiet vēl
© Valda Madalāne
SKATĪJUMS
Jāārstē cilvēks, nevis slimība
Katrs cilvēks ir atšķirīgs, un ārsts savus pacientus izvēlēties nevar. Tādēļ gadās cilvēki ar dažādām kaprīzēm, tieksmi uz skandāliem. Savukārt visas sociāla vēriena profesijas ir veselībai kaitīgas, un, ja esi izvēlējies tādu likteni, tad jāņem to par pilnu vai arī jāmaina, uzskata Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors ĀBRAMS KLECKINS. Viņš arī zīmē vārdisku ārsta portretu un skaidro, kāpēc preses publikāciju nozīme nav jāpārspīlē.... Lasiet vēl
© Valda Madalāne
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Decembris, 2005
Arhīvs
Novembris, 2005
Oktobris, 2005
Septembris, 2005
Augusts, 2005
Jūnijs, 2005
Maijs, 2005
Aprīlis, 2005
Marts, 2005
Februāris, 2005
Janvāris, 2005
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: