Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Aprīlis, 2005
Aprīlis atnācis ne tikai ar pavasari, bet arī ar jauniem Ministru Kabineta noteikumiem par finansēšanas kārtību, jauniem līgumiem ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru par darba apmaksu un jauniem solījumiem no ministra puses. Tos izlasot, redzam – reformas medicīnā turpinās. Rezultātā jaunie ārsti pamet Latviju vai aiziet strādāt uz farmācijas firmām, strādājošie ārsti noveco un jaunie vietā nāk kūtri, pacientu neapmierinātība ar veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību nemazinās, un žurnālistu kūdošie raksti neiet mazumā.

Droši vien veselības ministram Bērziņa kungam nav tik viegli izdarīt to, ko politiķi sasola. Ja varbūt arī grib, izskatās tomēr, ka nezina – ko un kā. Lielā politika! Tā tieši un netieši ietekmē ārstu darba apstākļus, samaksu un gandarījumu par padarīto, iespēju brīvajā laikā atslēgties no medicīnas un veltīt pietiekami daudz uzmanības savām ģimenēm.

Tomēr ārsti ir optimisti un turpina cerēt, mācīties, ārstēt, kā arī lasīt žurnālus. Ņoti ieteiktu izlasīt interviju ar profesoru Ari Lāci. Prieks, ka medicīnā ir tādi optimisti un ideju ģeneratori.

Pārāk nopietni vārdi aprīlim? Tad esiet stipri, veseli, lasiet, mācieties, ārstējiet un ceriet, ka saulīte iespīdēs arī medicīnas dārziņā! Sportojiet un atrodiet laiku savām ģimenēm!

Andris Baumanis
Ģimenes ārstu kopprakse Rīgā
MEDIKAMENTI
H1 blokatori laika gaitā – attīstība un perspektīvas
Histamīns pirmo reizi identificēts 1910.gadā un 1920.gadā atzīts par nopietnāko mediatoru alerģisko slimību gadījumos. Ziņas par histamīnu receptoru antagonistiem publikācijās ir atrodamas kopš ~1937.gada. No 1942. līdz 1981.gadam vairāk nekā 40 histamīna savienojumi nonākuši medikamentu tirgū. [1] Šobrīd H1 receptoru antagonisti ir starp biežāk izmantotajiem medikamentiem pasaulē. [2]... Lasiet vēl
© Dina Sebre
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Akūta nieru mazspēja
Akūta nieru mazspēja ir biežs klīnisks sindroms ar plašu etioloģisku profilu; hospitalizēto pacientu vidū tā ir sastopama 5% gadījumu, bet intensīvās terapijas nodaļās tās biežums sasniedz 30%. Čpaša uzmanība jāpievērš slimniekiem ar hronisku nieru slimību anamnēzē, jo jebkurš akūtas nieru mazspējas cēlonis – dehidrācija, hipotensija, sistēmiskās infekcijas, nefrotoksisku medikamentu lietošana – var pasliktināt jau esošas hroniskas nieru mazspējas norisi.
... Lasiet vēl
© Viktorija Mihailova, Inese Mihailova, Aivars Pētersons, Tatjana Tihomirova
PASAULĒ
Reibonis
Reibonis – apkārtējo priekšmetu griešanās vai paša cilvēka šūpošanās, krišanas, svārstīšanās sajūta.
Klīniski izdala vertigo (sistematizēts jeb vestibulārs reibonis) un pseidovertigo (nesistematizēts reibonis, angl. – dizziness).
Tā ir subjektīva sūdzība dažāda rakstura pacientiem; neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļās – pat 3,5% gadījumu. Pirmais un galvenais princips – detalizēta anamnēzes savākšana un fizikāla/neiroloģiska izmeklēšana ar mērķi identificēt riska pacientus, kam nepieciešamas papildu diagnostikas procedūras vai izmeklēšana stacionārā.... Lasiet vēl
© Ilva Daugule
APSKATS
Lipīdu un glikozes metabolisma regulācijas jaunākie aspekti. Peroksisomu proliferāciju aktivējošie receptori.
Peroksisomu proliferāciju aktivējošie receptori ir viens no jaunākajiem mūsdienu zinātnes atklājumiem, kas ienesis medicīnā un farmakoloģijā daudz skaidrības, vienlaikus radot arī vēl dažādas mīklas cilvēka fizioloģijā un patoloģijā. Tā, piemēram, šo receptoru atklāšana izskaidroja vairāku hipolipidemizējošo un antidiabētisko līdzekļu darbības mehānismu, kas praksē pazīstami jau vairākus gadu desmitus un lietoti, nemaz nezinot to patieso darbību organismā. Ar šo receptoru atklāšanu pavērās jauni uzskati dislipidēmiju, aterosklerozes, cukura diabēta un insulīnrezistences patoģenēzē, vienlaikus atklājot, ka šie procesi ir daudz sarežģītāki nekā sākotnēji tika domāts.
... Lasiet vēl
© Ainis Dzalbs, Pēteris Tretjakovs
PRAKSE
Urīnceļu infekcija pieaugušajiem
Urīnceļu infekcija ir otra biežākā pēc augšējo elpceļu infekcijas. Daudzu specialitāšu ārstiem nākas risināt ar šo infekcijas veidu saistītus jautājumus. Ikdienas praksē mēs nereti samērā viegli nozīmējam antibakteriālu terapiju pacientiem ar urīnceļu infekcijas pazīmēm, dažreiz pat īpaši neiedziļinoties cēloņos un nedomājot par iespējamajiem sarežģījumiem, kas varētu rasties neadekvātas terapijas rezultātā. Tas notiek laikā, kad mūsu valstī jau vairāk nekā desmit gadus ir samērā plaši pieejams praktiski viss moderno antibakteriālo preparātu klāsts un nepieciešamās izmeklēšanas metodes. Specializētajās slimnīcu nodaļās (uroloģijas, nefroloģijas) nonāk dažāda vecuma cilvēki ar strutainām nieru un urīnizvadceļu slimībām, kuras nereti beidzas ar nieres zaudēšanu vai hronisku slimības gaitu. Ir gadījumi, kad glābt pacientus nav iespējams. Tāpēc gribam vēlreiz atgādināt aktualitātes, kuras varētu palīdzēt šo pacientu ārstēšanā.... Lasiet vēl
© Vilnis Lietuvietis, Inese Mihailova
Stenokardijas diagnostikas aktuālie jautājumi
Slodzes stenokardija ir viena no visizplatītākajām koronārās sirds slimības izpausmēm. Tomēr šīs slimības diagnostikā joprojām saglabājas nopietni trūkumi, kas noved kā līdz hipodiagnostikai, tā arī līdz hiperdiagnostikai.... Lasiet vēl
© Juris Karpovs
Vibrācija un vibrācijas slimība
Vibrācija ir mehāniskās svārstības infraskaņas un daļēji dzirdamo skaņu frekvenēu diapazonā. Ko tad īsti saprot ar vibrācijas ietekmi uz cilvēka ķermeni? Pēc definīcijas tas nozīmē situāciju, kad cilvēka ķermenis un/vai tā daļas tiek pakļautas svārstībām uz vienu vai otru pusi no stabila līdzsvara stāvokļa un periodiski tajā atgriežas [1]. Faktiski termins vibrācija ietver jebkuru vibrāciju, kuru cilvēkam nodod ciets ķermenis un kura ir kaitīga veselībai vai citādi bīstama.... Lasiet vēl
© Ojārs Rubens, Maija Eglīte
PERSONĪBA
Bišu stropa vadītājs
Ar Bērnu Kardioloģijas centra vadītāju profesoru ARI LĀCI tiekos nedēļu pirms pašvaldību vēlēšanām. Intervijas rītā, dodoties no Pārdaugavas uz Gaiļezeru, ielu malās uz Tautas partijas reklāmas stendiem kopā ar citām partijas lokomotīvēm pamanu arī profesora seju. Vai viņš dodas politikā? Kuras ir tās iespējas, kas vilina un ko citādi nav iespējams realizēt? Ienākot profesora kabinetā, nepagūstu šo jautājumu uzdot. Dakteris sāk pirmais. Sāk ar uzbrukumu – skaidrojot, kāpēc nelasa ārstu žurnālus. Viņam ir svarīgāka literatūra lasāma – jauno kolēģu zinātniskās disertācijas. Un svarīgāki darbi darāmi.... Lasiet vēl
© Solvita Smiļģe
TĒMA
Asimptomātiska žultsakmeņu slimība – taktika
Endoskopisko un laparoskopisko metožu progress pēdējos gadu desmitos dramatiski attīstījis žultspūšļa slimību terapeitiskās iespējas. Tomēr pastāv virkne strīdīgu jautājumu attiecībā uz žultsakmeņu slimību, kas norit bez aktīvas simptomātikas.... Lasiet vēl
© Anatolijs Danilāns, Guntars Pupelis, Anita Lapiņa
Vai noziedznieks, kam jāreabilitējas?!
Ārstu cunftes prestižs ir smagi iedragāts. Netrūkst skaļu pacienta tiesību aizstāvju, kas nomelno ārstus. Šis ir procesa smagākais sākums. Ārsti nesakās esam dievi un savas kļūdas nenoliedz. Tomēr sabiedrībā dzirdama ārstu viedokļa un skaidrojuma NAV!! Lai ārsti atgūtu prestižu, vairs nav modē žēloties, ka vainīga nauda un sistēma. Lai vai cik tālu šo divu lietu ietekme sniegtos, ir nopietns darāmais ikvienam mediķim savā frontē, negaidot sistēmas sakārtošanos no malas. Doctus redakcijā pie diskusiju galda sēdās medicīnas personības, kas, nolaižot tvaiku par tik uzskrūvēto situāciju, piedāvāja savas domas un risinājumus ikkatra kolēģa pārdomām un tālākai rīcībai.... Lasiet vēl
© Anda Valtere
PIEREDZE
Zeme, kur lidinās pūķi
Ja man vajadzētu uzzīmēt zemi, kur pašreiz dzīvoju, laikam tas būtu pūķis – pāri jūrai un neskaitāmām salām lidojošs. Taēu tas nebūtu parasts pūķis. Vienā no savām lielajām ķetnām viņš turētu mazu biznesa elektronisko rokas dienasgrāmatu. Kur tad ir tā vieta, kur Austrumi satiek Rietumus? Man, tāpat kā vēl 6,8 miljoniem cilvēku, tā ir Honkonga.... Lasiet vēl
© Dana Misiņa
JOKI
Izlasīju zālēm maršruta lapu, un man palika bail
Rīgas 1.slimnīcas Uzņemšanas nodaļā ik dienu palīdzību meklē apmēram divsimts slimnieku, un teju ik dienu dakteriem un māsiņām jāsastopas ne tikai ar nopietnām diagnozēm, bet arī ar dīvainiem atgadījumiem, jocīgām nejaušībām un muļķīgiem pārpratumiem. Piemēram, nereti uz 1.slimnīcu no blakus esošā Dzemdību nama atsteidzas topošie tēvi, pieprasot steigšus veikt plaušu rentgenu, jo tūlīt, tūlīt jāpiedalās ģimenes dzemdībās. Tāpat daudz pārpratumu rada neskaidrība par to, kas ir un kas nav neatliekamā palīdzība, ko valsts apmaksā un ko ne. Piemēram, ja pacientam degunā ir iesprūdusi pupa un ja viņš pirmajā dienā pēc negadījuma ar to atnāk uz slimnīcu, tad tā ir neatliekamā palīdzība, bet, ja tā pupa degunā stāv jau trīs dienas, tā vairs nav neatliekamā palīdzība. Savukārt, ja pacients pie mediķa vēršas pēc nedēļas, kad pupa jau ir sākusi dīgt – tā ir vai nav neatliekamā palīdzība? Un kā tikt galā, kad sasirdzis Āzijas pārstāvis ārsta kabinetā vicina pa gaisu hieroglifos nodrukātu polisi un grib, lai ārsts kaut ko aizpilda... Dažādas skarbās ikdienas dīvainības un negadījumus apkopojusi slimnīcas Uzņemšanas nodaļas vadītāja NORA JURJĀNE.... Lasiet vēl
© Airisa Ādamsone
SKATĪJUMS
Jāsapņo ātri
Baltā glītā cepurīte mazliet noslīdējusi un nodevīgi atklāj, ka sešgadīgais meitēns ar eņģeļa zilajām acīm saņēmis ķīmijterapijas kursu. Viņas sapnis ir palēkāt vasarā pa jūras viļņiem un uzcelt smilšu pili. Cita, nedziedināmi slima puisēna, sapnis ir ietērpties Ziemassvētku vecīša sarkanajā mētelī. Kāda no uzrunātajām māmiņām atzīst, ka visvairāk vēloties vienkārši izgulēties...
Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītāja dr. ANDA JANSONE stāsta par savu sapni. Izveidot mazajiem paliatīvajiem pacientiem īpašu atpūtas māju, kur vecāki varētu saņemt ne tikai psiholoģisku atbalstu, bet arī atvilkt elpu istabās, kas iekārtotas līdzīgi kā mājās, un vienlaikus bērnus aprūpētu mediķi.... Lasiet vēl
© Ilze Dzintara
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Aprīlis, 2005
Arhīvs
Decembris, 2005
Novembris, 2005
Oktobris, 2005
Septembris, 2005
Augusts, 2005
Jūnijs, 2005
Maijs, 2005
Marts, 2005
Februāris, 2005
Janvāris, 2005
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: