Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Oktobris, 2006
Ir notikumi, kurus mēs paredzam iepriekš, nojaušam, kā tie risināsies. Gluži kā sinoptiķi prognozē mākoņus – jā, jā, tas var līt un var nelīt! Ja Latvijā bijušas milžu cīņas, tad būs vēlēšanas vai mērnieku laiki, kad ir runas vīri, kam spēks rokās. Žurnāla Doctus oktobra numura nonākšana lasītāja rokās arī ir prognozēts un gaidīts notikums. Zinām, nevis tikai nojaušam, ka tas būs interesants, derīgs un aizraujošs.

Paldies šī žurnāla rakstu autoriem par vienkāršo valodu, runājot par sarežģītām lietām. Izlasot profesora Plēpja rakstu, gribas teikt: „Mīļo Ķenci, ja tev būtu bijusi iespēja izlasīt šito, tad gan tu saprastu, kāpēc tavs dārgais pušelnieks Pāvuls tik briesmīgi krāca Slātavas cietumā!” Bet pēc profesora Jāņa Ķīša un plastikas ķirurga Jāņa Ģīļa rakstiem metos pie spoguļa. Ak, cienījamie kungi, jūs liekat padomāt! Viss kārtībā, viss kārtībā!

Lai vai kā, tomēr tik daudz ir mūsu pašu iespējās un varēšanā, lai notikumu mūs iepriecinātu, būtu ar plus zīmi kopīgajā bilancē. Taču Latvijas bērnu fiziskā sagatavotība tiek novērtēta kā nepietiekama, raugoties no Sporta medicīnas valsts aģentūras puses. Tad tieši mums, šī brīža vidējai paaudzei, jājūtas atbildīgai par nedarīto, jāpieņem pārmetumi par sliktu prognozi. Vai nav iespējas ko mainīt uz labāku? Ja ir vēlēšanās un apņemšanās, rodas arī iespējas.

Žurnālā kā dzīvē. Līdzās paredzamajam un prognozējamajam atgādinājums arī par Lielo nejaušību – kaula lūzumu un tā sekām, cilvēku smago saslimšanu ar HIV/AIDS, ar C hepatīta vīrusu.

„Ķencīt, tu gan ne nieka nesaprastu no šiem žurnāla rakstiem. Tik īss ir laiks no taviem mērnieku laikiem līdz maniem, bet tik ātra ir cilvēka gaita pētīšanas, izzināšanas un saprašanas ceļā!” Ja vien ir iespēja savas zināšanas papildināt, ja ir iespēja pieredzē dalīties ar citiem.

Ir jauki domās parunāties ar Ķenci, bet laiks, kurā dzīvojam, liek doties līdzi straujajai gaitai. Tādi nu esam. Kopā un blakus. Izlasot ārsta Andra Jumtiņa piedzīvojumus, izlasot interviju ar ārsti Elvīru Smelteri, priecājos par mūsu dažādību un līdzību. Sieviete, vīrietis, pieaugušais un bērns, jaunietis un sirmgalvis. Tik daudz kas paredzams, bet tik daudz pārsteiguma! Lai žurnāla veidotājiem tas atkal un atkal izdodas!

Laima Klimona
Lizuma aptiekas vadītāja
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Hronisks pēctraumatisks osteomielīts un inficēts nesaaudzis lielā liela kaula lūzums
Hronisks pēctraumatisks osteomielīts un inficēts nesaaudzis liela kaula lūzums ir sarežģīta problēma, kas izraisa nozīmīgu saslimstību un draud ar kājas amputāciju. Tā ārstēšana ir dārgs un ilgstošs process, kas prasa dažādu specialitāšu (infektologa, ortopēda, mikroķirurga) sadarbību. Literatūras dati norāda, ka hroniska osteomielīta sastopamība attīstītās valstīs pēc osteozintēzes ir līdz 10%, Latvijā (pēc Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas novērojumiem) – līdz 4%. ... Lasiet vēl
© Vitolds Jurkevičs, Jānis Krustiņš
PASAULĒ
C hepatīta vīrusa transmisijas riska faktori un riska grupas
C hepatīta vīrusa transmisijas riska faktoru pārzināšana ir ikvienas specialitātes ārsta ikdiena un nepieciešamība. Labi zināms, ka pie plašāk pārstāvētajām riska grupām pieder intravenozi ievadāmu vielu lietotāji, pirms 1990.gada hemotransfūziju pārcietušas personas, gadījuma seksuālie partneri, ilgstoši apcietinātas personas ieslodzījuma vietās u.c. Šī literatūras apskata ietvaros pieskarsimies mazāk aplūkotām riska grupām un faktoriem.... Lasiet vēl
© Aina Kratovska
PRAKSE
Cilvēka imūndeficīta vīrusa asociētās neiroloģiskās komplikācijas
Latvijā šobrīd ir reģistrēti 3 442 ar cilvēka imūndeficīta vīrusu – HIV – inficētie, 419 no tiem ir AIDS stadijā. Apkopojot Latvijas Infektoloģijas centra HIV/AIDS centra 1 650 uzskaitīto pacientu neiroloģisko sūdzību un simptomu datus, neiroloģiskie sindromi un slimības ir konstatēti 123 pacientiem jeb 6,4% HIV/AIDS inficēto. Lielākajai daļai no viņiem – 61 pacientam (57,4%) – ir verificēta neiroinfekcija: 16 – sifilītiskais meningīts, 15 – citomegalovīrusu encefalīts, 7 – kriptokoku meningīts, 4 – herpes zoster encefalīts, 3 – herpes simplex encefalīts, 16 – cita neiroinfekcija. Deviņiem pacientiem (8,5%) klīniski izpaudās ar HIV/AIDS asociēta perifēra neiropātija. HIV asociētā encefalopātija un kognitīvi afektīvi traucējumi konstatēti 13 pacientiem jeb 12,3% no visiem uzskaitītajiem. 40 pacienti slimoja ar akūtu retrovīrusu sindromu, 12,5% no tiem bija meningīts.... Lasiet vēl
© Māra Godļevska, Gertrūde Eniņa, Ināra Logina, Ainārs Stepens
Deguna starpsienas deformācija un elpošanas traucējumi
"Iesnas turpinās vairākas nedēļas. Pilināju zāles degunā, kļuva labāk, bet pirms trim dienām sāka sāpēt labā auss, pasliktinājās dzirde, turpinās apgrūtināta elpošana caur degunu." Sarunā ar pacientu noskaidrojas, ka elpošana caur labo deguna eju ir apgrūtināta pastāvīgi, iesnas – parasta parādība, dažreiz aizkrītot labā auss... Par deguna starpsienas izliekumiem neviens ārsts neko nav teicis, kur nu vēl – par operācijas nepieciešamību. Šādas sarunas ar pacientiem, kuriem ir deguna starpsienas deformācija, otorinolaringologa kabinetā notiek bieži. ... Lasiet vēl
© Osvalds Plēpis
Seksuālās neirozes sievietei
Pretstatā kino, televīzijas un interneta izdaudzinātajam sievietes seksuāli maniakālajam, vampīriskajam, iekārē trakojošajam tēlam mūsdienu reālā sieviete zemas seksuālās aktivitātes dēļ nereti cieš no distresa, depresijas, neirotiskas trauksmes un bailēm, miega traucējumiem. Daudzos 2005. un 2006.gadā Kopenhāgenā un Prāgā notikušo Eiropas seksuālās veselības medicīnas kongresu referātos tika aplūkoti sievietes seksuālās funkcijas traucējumi un to iespējamā ārstēšana. Tika pievērsta uzmanība aizvien pieaugošam sieviešu seksuālo neirožu skaitam reproduktīvā un menopauzes vecumā pēdējo gadu laikā, akcentēta psiholoģisko, sociālo un bioloģisko mehānismu etioloģiskā nozīme neirožu attīstībā.... Lasiet vēl
© Ināra Roja, Jānis Zaļkalns, Marsels Bertholds
Latvijas bērnu fiziskās sagatavotības rādītāji
2004. gadā Pasaules Veselības organizācija apstiprināja Uztura, fiziskās aktivitātes un veselības globālo stratēģiju, pirmo reizi sasaistot kopā divas prioritāras lietas, kas visvairāk ietekmē visas sabiedrības veselību – fizisko aktivitāti un uzturu. Uzsvērts, ka mazkustīgums un neveselīgs uzturs ir vadošie neinfekciozo slimību izraisošie faktori, iekļaujot sirds asinsvadu slimības, 2. tipa cukura diabētu, atsevišķas vēža formas, tā būtiski iespaidojot globālo slimību, invaliditātes un mirstības rādītājus. Fiziskā aktivitāte ir noteicošā indivīdu fiziskās un garīgās veselības nodrošināšanai. Savukārt Veselības veicināšanas aģentūras pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā pusei Latvijas bērnu nav pietiekošas fiziskās aktivitātes. ... Lasiet vēl
© Ilga Sarmīte Priedīte, Melita Sauka, Andžela Gudre
Plastikas ķirurģija – mūsdienu realitāte
Mūsdienu darba tirgus pret strādājošajiem ir ļoti prasīgs. Labi izskatīties tagad nepieciešams ne vien aktrisēm un televīzijas diktorēm, bet arī biroju administratorēm un administratoriem, grāmatvedēm un grāmatvežiem, un, protams, augsta līmeņa vadītājiem. Var droši apgalvot, ka ir skaidri saskatāma sakarība starp ārējo izskatu un sociālo veiksmi – cilvēki, atbrīvojoties no nepilnvērtības kompleksa, kas bijis saistīts ar viņu izskatu, spēj labāk izmantot savas potences. Tātad forma izceļ saturu. ... Lasiet vēl
© Jānis Ģīlis
Cukura diabēts bērniem un pusaudžiem
Ar cukura diabētu slimojošu bērnu, pusaudžu un viņu ģimeņu vajadzības ir īpašas un atšķirīgas no pieaugušo slimnieku vajadzībām. Šis uzskats tiek pausts gan Starptautiskās Diabēta federācijas (IDF) pamatnostādnēs, gan arī Starptautiskās Bērnu un pusaudžu diabēta biedrības publicētajās (ISPAD) vadlīnijās. Bērnībā un pusaudžu vecumā cukura diabēts visbiežāk ir saistīts ar ģenētiski noteiktu predispozīciju, autoimūno marķieru klātbūtni, agresīvu beta šūnu destrukciju, izteiktu insulīna deficītu un steidzamu nepieciešamību uzsākt insulīna substitūcijas terapiju ketoacidozes riska dēļ.... Lasiet vēl
© Iveta Dzīvīte
Āda un gadalaiki.
Nemanāmi dabā nobriedis rudens. Lapas no koku zariem atraisās savam vienīgajam lidojumam. Sāk pūst dzestrs vējš. Šogad pirmās salnas mūs pagodināja jau jūlijā, bet rudens sākumu parasti saista ar salnām septembrī, oktobrī, kad gaisa temperatūra dienā vēl sasniedz 10 līdz 13 grādus virs nulles. Rudenī vērojama ciklonu darbības aktivizēšanās, kas atnes lietu. Gaisam atdziestot, lietu nomaina slapjdraņķis – lietus ar sniegu. Rudenim raksturīgie laika apstākļi pie mums saglabājas samērā ilgstoši, ko nosaka Baltijas jūras tuvums. Būtiski, ka līdz ar rudens iestāšanos, mainās ne tikai laika apstākļi, bet notiek izmaiņas visā organismā – tai skaitā ādā.... Lasiet vēl
© Jānis Ķīsis, Renāte Zvejniece
TĒMA
Digitālās slimības vēstures, receptes un citi brīnumi
Pirmais, ko Lekko provinces (ziemeļos no Milānas) pacienti izdara, kad ienāk daktera Tedeši ofisā, – iedod ārstam savu elektronisko veselības karti ievietošanai karšu lasītājā. Lai piekļūtu pacienta informācijai, arī dakterim nepieciešama identifikācijas karte. Programma identificē ārstu un pacientu, kā arī reģistrē tos Lombardijas serverī. Dažu sekunžu laikā ārsts iegūst informāciju par pacienta vecumu, adresi, iepriekšējām slimībām, lietotajiem medikamentiem un iepriekšējo izmeklēšanu rezultātiem. Ja pacients ievada savu PIN kodu, tad Tadeši var piekļūt arī konfidenciālai informācijai, piemēram, par hepatīta infekciju. Kad dakteris ieraksta savu PIN kodu, viņš turpat no sava kabineta var norīkot pacientu uz tālāku izmeklēšanu, reģistrējot pie speciālista, vai izrakstīt elektronisko recepti. Sistēma automātiski pārbauda, kādi ir izrakstīto un pacienta pašlaik lietojamo zāļu mijiedarbības negatīvie efekti. Kad pacients dodas uz aptieku, recepte tiek pārbaudīta vēlreiz...*... Lasiet vēl
© Diāna Ričika, Ilze Zonne
PIEREDZE
Āfrikas kolorīta piesitiens pacienta aprūpei
Vai mērām svara, apjoma vai atmiņu laukuma mērvienībās – katra jauna diena mūsu pieredzes bagāžu paplašina. Taču ir situācijas, kas šo krājumu papildina pat pārāk bagātīgi, un ar to gribas dalīties. Nepretendējot rast skaidrojumu situācijas izcelsmei, kā arī neiedziļinoties atbildīgo meklējumos, Doctus nodod lasītājiem Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas virsārsta ANDRA JUMTIŅA uzticēto stāstu par dažās vasaras dienās piedzīvoto un pārdzīvoto. Lai topogrāfiski atainotu šo pieredzes ceļu, jāraugās Āfrikas kartē, jo dakterim Jumtiņam nācās doties uz Ganas Republiku. Sarunas sākumā viņš uzsver, ka piedzīvotais ir kas neparasts viņa biogrāfijā. Noklausoties stāstīto, top skaidrs, ka no mūsu redzes leņķa raugoties, notikums pat īsti neatbilst apzīmējumam neparasts. Tas ir kas trakāks.... Lasiet vēl
© Līga Ribkinska
INTERVIJA
Vienkārši – man patīk pacienti!
Pēc intervijas viņa teiks: „Man šķiet, ka šajā sarunā manis ir par daudz. Ja es kaut ko dzīvē esmu sasniegusi, kaut ko iemācījusies, tad tikai ar citu palīdzību, saiknē ar kolēģiem, draugiem, radiem, ģimeni, un viņiem es esmu ļoti pateicīga.”

Viņu viegli var iedomāties ar Hemingveja izdevumu rokās (viņai patīk šī autora lakonisms un starp rindiņām izlasāmais) vai šķirstot Dalailamas Laimes mākslu (tur esot daudz vērtīgu domu, kā saprasties ar pacientiem – nē, viņa izlabo, vienkārši cilvēkiem).

Vēl neiroloģei docentei ELVĪRAI SMELTEREI ir silti smiekli un jauks krievu valodas akcents, kas gluži vienkārši paņem.... Lasiet vēl
© Benita Brila
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Oktobris, 2006
Arhīvs
Decembris, 2006
Novembris, 2006
Septembris, 2006
Augusts, 2006
Jūnijs, 2006
Maijs, 2006
Aprīlis, 2006
Marts, 2006
Februāris, 2006
Janvāris, 2006
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: