Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Marts, 2006
Droši vien taisnība, ka „mednieku nesaprot tas, kurš pats nav tāds,” taču es it nemaz par to neskumstu. Lielāks emocionāls pārdzīvojums gūstams, dzīvo dabu vērojot. Kopā ar vīru aktīvi braukājam pa mežu ceļiem, apbruņojušies ar nepieciešamo ekipējumu, un cenšamies fotoattēlos iemūžināt dažādus dzīvniekus un putnus. Manā izpratnē medībām varētu būt pārnesta nozīme – ar komerciālu virsuzdevumu sagatavota materiāla izplatīšanas mazināšana, tās vietā sniedzot profesionālu, zinātniski pamatotu informāciju, piemēram, jautājumā par medikamentu lietošanu un izplatīšanu.

Stāstot par labdabīgām krūts slimībām, veiksmīgi izskaidrotas iespējamās problēmas un atspēkoti daži novecojuši uzskati. Savukārt klīniskais gadījums ir kārtējais baisais brīdinājums par mūsu nolaidīgo attieksmi pret savu un dažreiz – citu veselību. Izsmeļošais raksts par migrēnu un tās ārstēšanas iespējām vedina uz pārdomām, cik uzticēšanās ārstam tomēr ir zema.

Man svarīgs un interesants šķiet literatūras apskats par fobijām līdztekus ar dr. S.Pūces komentāru, ka ārstiem un citiem mediķiem vajadzētu daudz vairāk ieklausīties pacienta izteiktajās šaubās, bailēs vai iebildēs un censties uz tām reaģēt, neuztverot tās kā nesvarīgas. Tādējādi izdotos veicināt sadarbību un sekmēt ārstniecības procesu.

Garastāvokļa uzlabošanai iesaku rakstu Medicīna pirms divtūkstoš gadiem. Prieku sagādāja prof. Jāņa Lāča attieksme, runājot par pedagoģiju un attiecībām ar studentiem.

Skaidrojošs ir raksts par Aptieku likumu. Uzmundrina teiktais, ka farmaceiti dod vislielāko pienesumu medikamentu izvēlē, un es kā farmakoloģijas pasniedzēja vēlu visiem farmācijas studentiem veiksmīgas un, pats galvenais, entuziasma pilnas farmakoloģijas studijas.

Lai pavasaris sasilda mūsu sirdis!

Dr. med. Santa Purviņa
RSU Farmakoloģijas katedras docente
RSU rezidente psihiatrijas specialitātē
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Resnās zarnas ļaundabīgs audzējs
Ikdienā bieži sastopama patoloģija ir gastroezofageālā atviļņa slimība, kas rada dažādas smaguma pakāpes bojājumus barības vadā. Iekaisums šajā gadījumā rodas ķīmisku vielu, respektīvi, kuņģa sālsskābes un žults iedarbības rezultātā. Gastroezofageālais atvilnis (reflukss) vēl aizvien ir vadošais ezofagīta etioloģiskais faktors, taču pēdējā laikā palielinās nerefluksa ezofagītu incidence, jo pieaug pacientu ar imunodeficītu skaits. Literatūrā par nerefluksa ezofagītiem rakstīts un diskutēts tiek krietni mazāk. Nereti tie paliek nediagnosticēti.... Lasiet vēl
© Ēriks Ostrovskis, Edgars Bodnieks, Anita Grietēna, Juris Pokrotnieks, Raimo Stucka, Aiga Stāka
PASAULĒ
Cilvēce bailēs
Patoloģiskās bailes ir ne vien mediķu un psihologu, bet arī kinematogrāfistu un rakstnieku interešu lokā – to apliecina fakts, ka šī problēma pēdējo desmit gadu laikā ir izmantota vismaz vienpadsmit dažādu žanru filmu tapšanas procesā. Statistikas dati rāda, ka pasaulē vidēji 11 no 1000 iedzīvotājiem ir kāds no fobiju veidiem. Taču nereti gan populārzinātniskajās, gan dažreiz arī medicīniskajās publikācijās sastopamies ar nepilnīgu vārda fobija izpratni. Kā piemēru var minēt opiofobiju, ko pēc definīcijas saprot kā ārsta patoloģiskas bailes no opiātu izrakstīšanas pacientam. Reāli šādu ārstu varētu būt ļoti maz (ja vispār tas ir iespējams), taču terminu lieto diezgan bieži, ar to apzīmējot ārstu pārlieko piesardzību, iespējams nepilnīgas informācijas dēļ.... Lasiet vēl
© Aina Kratovska
PRAKSE
Labdabīgas krūts slimības
Labdabīgas krūts slimības (LKS) ir ļoti aktuāla un, lai cik tas neliktos dīvaini, daudziem ārstiem diezgan maz pazīstama tēma. Ļoti aktuāla tādēļ, ka lielākā daļa šo slimnieču ārstējas un tiek novērotas nevis pie onkologa – speciālista mamoloģijā, bet gan pie ģimenes ārsta vai ginekologa – speciālistiem, kuri nodarbojas galvenokārt ar citām patoloģijām un tādēļ LKS ārstēšanā ievēro diezgan novecojušus principus, kurus bija apguvuši krietni sen – vēl studiju laikā. Gatavojot rakstu, par šo tēmu man izdevās atrast tikai divas nopietnas publikācijas latviešu valodā, kuru autore bija Dr.habil.med. Dace Baltiņa; pārējās publikācijas gan bija diezgan jaunas, diemžēl tajās sniegtā informācija – novecojusi (piemēram, apgalvojums, ka sievietēm ar mastopātiju aizliegts sauļoties). Būtībā īsti noderīgu un mūsdienīgu informāciju par LKS iespējams atrast tikai internetā – pārsvarā angļu valodā, turklāt diezgan ierobežotā apjomā, tādēļ arī šī tēma ir tik maz pazīstama daudziem ārstiem.... Lasiet vēl
© Andrejs Srebnijs
Nieru patoloģija gados veciem cilvēkiem
Visās Eiropas valstīs pieaug gados vecu cilvēku īpatsvars populācijā. Arī Latvijā 2004.gadā 21% iedzīvotāju bija pēc darbaspējīgā vecuma [1]. Par gados veciem tiek uzskatīti pacienti, kuri ir vecāki par 65 gadiem. Līdz ar to pieaug arī šāda vecuma pacientu īpatsvars, kam konstatē kādu nieru patoloģiju. Gados vecāku cilvēku nieres ir jutīgākas pret dažādiem bojājošiem faktoriem, jo to funkcija jau ir samazināta vecuma radīto izmaiņu dēļ un tās bojā tādas hroniskas slimības kā hipertensija, ateroskleroze un cukura diabēts.... Lasiet vēl
© Ieva Ziediņa
Novecošanās un imūnā atbilde
Cilvēka organisms dzīves laikā iziet secīgus attīstības posmus no apaugļošanās, embrija un augļa līdz pieauguša cilvēka un novecošanās posmam. Termins novecošanās raksturo notiekošas izmaiņas organismā, kas sasniedzis pieauguša cilvēka dzīves periodu. Uzskata, ka augšanas process apstājas 20 gadu vecumā; šajā laikā sākas tīmussa – primārā imūnsistēmas orgāna – involūcija. Līdz ar to, pakāpeniski sasniedzot noteiktu vecumu, mainās imūnatbilde: Th1 imūnatbildes potenciāls samazinās par labu Th2 imūnatbildei, samazinās šūnu funkcionālās un proliferācijas spējas, atbilde uz antigēniem un antivielu afinitāte – tās darbojas īslaicīgāk un veido autoimūmu atbildes reakciju pret organisma paša antigēniem, samazinot atbildes reakciju pret eksogēniem antigēniem. Minētās izmaiņas nosaka biežāku infekciju, neirodeģeneratīvo slimību, insultu, kardiovaskulāru pataloģiju un audzēju incidenci.... Lasiet vēl
© Inta Jaunalksne
Nerefluksa ezofagīti
Ikdienā bieži sastopama patoloģija ir gastroezofageālā atviļņa slimība, kas rada dažādas smaguma pakāpes bojājumus barības vadā. Iekaisums šajā gadījumā rodas ķīmisku vielu, respektīvi, kuņģa sālsskābes un žults iedarbības rezultātā. Gastroezofageālais atvilnis (reflukss) vēl aizvien ir vadošais ezofagīta etioloģiskais faktors, taču pēdējā laikā palielinās nerefluksa ezofagītu incidence, jo pieaug pacientu ar imunodeficītu skaits. Literatūrā par nerefluksa ezofagītiem rakstīts un diskutēts tiek krietni mazāk. Nereti tie paliek nediagnosticēti.... Lasiet vēl
© Anda Altberga
PERSONĪBA
Pirmajam būt
Kā tas ir – pirmajam būt? Dažs to neuzzina nekad, lai cik sirsnīgi dzīvo. Citam, tā vien šķiet, likteņa lēmējas piešķīrušas kartītes, kam virsū rakstīts vieninieks. Viņam, lai dara ko darīdams, allaž gadās būt vietā un laikā, kad kaut kas top vai notiek pirmoreiz. Aizrautība, enerģija, panākumi, grūtības un problēmas, draugi un uzskati – tad viss savijas krāšņā buķetē. Par to arī sarunā ar P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas centra konsultantu un Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras asociēto profesoru, Dr.med. JĀNI LĀCI.... Lasiet vēl
© Benita Brila
TĒMA
Ārstējamies – uzturu bagātinot?
Pastkastītē, kas zināmā mērā ir personīgā teritorija, ieraugot lapiņu, kuras saturs vēsta par līdzekli, kas dažu nedēļu laikā palīdzēs atbrīvoties no jau gadiem ilgušajām locītavu sāpēm, protams, cilvēka dabā ir apsvērt – varbūt tiešām tā ir iespēja, kas jāizmanto. Var nedoties pie ārsta, nestāvēt rindā, nekavēt laiku, bet iegādāties norādīto uztura bagātinātāju, cerot uz drīzu tā terapeitisko efektu. Doctus vēlas akcentēt problēmu, ka patērētāji uztura bagātinātājus nereti lieto, domādami, ka tādējādi ārstē dažādas slimības.... Lasiet vēl
© Līga Ribkinska, Airisa Ādamsone
AIZRAUŠANĀS
Akmens laikmeta mantojums
Lai gan ārsta profesija tiek uzskatīta par vienu no vishumānākajām, daudzi dakteri arī medniekus sauc par kolēģiem, kad savu ārstniecības iestāžu smalkās ierīces vaļasbrīžos aizstāj ar smalkiem ieročiem. 31.martā medību sezona beigsies bebru, vilku un lūšu, kā arī nelimitēto caunu, sesku un ondatru medībām. Populārākie medījamie dzīvnieki – staltbriežu buļļi un mežacūkas – var dzīvot mierā jau no 31.janvāra. Arī mednieki var uz mirkli piesēst, lai izstāstītu kādu neticamu piedzīvojumu medībās. Vai to, kālab ir iestājušies šajā organizācijā.... Lasiet vēl
© Valda Madalāne, Dace Ezera
EKSPERTI
Tēma: migrēna
19% pieaugušo populācijas Eiropā cieš stipras vai izteiktas hroniskas sāpes vidēji septiņus gadus ilgi un 10% šo pacientu sāpju iemesls ir migrēna vai cita veida galvassāpes. Migrēnas izplatība dažādās valstīs ir līdzīga – 15-23,3% no visiem primāro galvassāpju gadījumiem. Pirms četriem gadiem Rīgā tika izveidotas vadlīnijas ģimenes ārstiem par migrēnas klasifikāciju, diagnostiku un terapijas pamatprincipiem. Šīs vadlīnijas tika papildinātas ar vairāk praktiskiem aspektiem, kas būtu svarīgi tieši ģimenes ārsta darbā, diemžēl neirologi un citi speciālisti šīs vadlīnijas nav saņēmuši.... Lasiet vēl
© Gaļina Baltgaile, Tatjana Timofejeva, Astra Bērziņa, Elita Adijāne, Aina Kratovska
IZZIŅA
Medicīna pirms divtūkstoš gadiem
Medicīnas vēsturei ir laimējies tajā ziņā, ka no romiešu enciklopēdista Aula Kornēlija Celza (ap 25.g.p.m.ē.-50.g.m.ē.) darbu virknes Artes (Mākslas) ir saglabājušās astoņas grāmatas De medicina (Par medicīnu), kamēr retorikas, zemkopības un kara lietu apskati ir zuduši. [1] Imperatora Tiberija valdīšanas laikā Celzs apkopoja medicīniskās zināšanas par periodu starp mūsu ēras sākumu un otrā gadsimta pirmo pusi. [2] Celzam pieder arī oriģināls ieguldījums medicīnas atttīstībā: viņš konstatēja četrus raksturīgos iekaisumam piemītošos simptomus: tumor, rubor, calor, dolor, kā arī atklāja dažas slimības un ārstēšanas metodes. Turklāt viņam ir nopelni latīņu medicīniskās terminoloģijas izveidē. Senatnē Celza darbs nebija populārs, slavu tas ieguva tikai renesanses laikā – apmēram 1500 gadu pēc autora nāves [3].... Lasiet vēl
© Arnis Mazlovskis
Aptieku likums būs!
Tiem, kuri raksta, ir gluži cita pieeja nekā tiem, kuri lasa. Tā ne viens vien farmaceits ir izteicies par topošo Aptieku likumu, pie kura projekta strādā Veselības ministrijas Farmācijas departaments un kas ir izsūtīts visām farmaceitu sabiedriskām organizācijām. Projekta autori šoreiz profesionāļu auditorijai nodeva likumu tapšanas stadijā – pavisam jēlu materiālu, lai to papildinātu ar praktiķu ierosinājumiem, tādējādi tuvinot realitātei. Topošā likuma nepieciešamību un tajā iekļautās normas skaidro Farmācijas departamenta direktors JURIS BUNDULIS un Latvijas Farmaceitu biedrības prezidents AIGARS ENIŅŠ.... Lasiet vēl
© Valda Madalāne
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Marts, 2006
Arhīvs
Decembris, 2006
Novembris, 2006
Oktobris, 2006
Septembris, 2006
Augusts, 2006
Jūnijs, 2006
Maijs, 2006
Aprīlis, 2006
Februāris, 2006
Janvāris, 2006
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: