Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Janvāris, 2007
„Kad esi uzrāpies uz kārtējā sasniegumu pakāpiena un šķiet, teju, teju aiz astes noķerts sensacionāls atklājums, kas līdzēs cilvēcei efektīvāk uzveikt kādu slimību, ieraugi – priekšā nākamais kāpiens...” Šos vārdus atradu rakstā Jaunais, kas nav labi aizmirsts vecais – tie varētu derēt par moto arī citiem žurnāla rakstiem un medicīnas zinātnei vispār, arī neonatoloģijā, kurā strādāju es. Neskatoties uz ātrumu, ar kādu jaunās tehnoloģijas tiek attīstītas un ieviestas, praksē problēmas nemazinās. Un vēl neonatoloģijas profesors B. Sanders no ASV, vadot kursus Latvijā atgādināja, ka medicīnā katra nostrādātā piecgade liek pārvērtēt savas zināšanas un konstatēt, ka apmēram 5-10% no tām vairs nav aktuālas un praksē pielietot nevar.

Ar lepnumu vienmēr lasu savas slimnīcas kolēģu rakstus, prieks – tomēr savējie. Noderīga, labi sakārtota pediatrijas profila informācija ir prof. V. Staņēvičas rakstā par juvenilo idiopātisko artrītu. Labs palīgs arī studentiem – nākamā sesija nav aiz kalniem!

I. Dzīvītes raksts stāsta par maz pazīstamām cukura diabēta formām bērniem un pusaudžiem; to sevišķi gribas ieteikt ģimenes ārstiem, kuru aprūpē šobrīd ir arī bērni. Dr. D. Ģīļa raksts apliecina – medicīnā nav lielu un mazu problēmu; ja tā cilvēkam traucē dzīvot – medicīnai tā jārisina.

Mātišķs prieks un lepnums par jaunajiem, bez viņiem mēs nekādi nevaram, jaunie – tā ir uzdrīkstēšanās, entuziasms un attīstība, tās ir arī mūsu zināšanas, ko cenšamies nodot nākamai paaudzei, bet kas šobrīd ir tuvu riskam aizplūst prom – uz citām zemēm.

Labi, ka žurnāls atspoguļo citās valstīs redzēto, varbūt to izlasīs šobrīd vadošie medicīnas darboņi, jo nācies dzirdēt –„šeit nav nekāda Dānija (vai arī cita valsts), te ir Latvija,” bet veselības aprūpe Latvijā tik ļoti vēl atšķiras no citām valstīm.

Fotoattēlā uz žurnāla vāka jūs redzat Latvijas mīļo dāmu roku un sirds darbus, kurus kā Ziemassvētku dāvanu saņēma mūsu nodaļas mazuļi. Lai labs šis gads visiem!

Dace Tropa
Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas
Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas virsārste
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Primārs sklerozējošs holangīts
Klīniski izšķir sekojošas autoimūnas aknu slimības: autoimūnu hepatītu, primāru biliāru cirozi un primāru sklerozējošu holangītu, kuras savstarpēji atšķiras ar diagnostisko un terapeitisko stratēģiju, prognozi (remisijas iespējamību) un asociāciju ar citām – autoimūnām un ļaundabīgām – slimībām. Primāra sklerozējoša holangīta vēlīnās stadijās izvēles ārstēšanas metode ir ortopiska aknu transplantācija.... Lasiet vēl
© Vija Voltnere, Gunta Geldnere, Normunds Zēravs, Aiga Stāka
PASAULĒ
Gripas zīmē
Pati par sevi gripas sezona, ja tā drīkstētu sacīt, būtu ierasta lieta. Tikai nevienam nav skaidri zināms, ko tieši vecā paziņa nesīs šoreiz un nākotnē. Visi pasaules vadošie gripas eksperti ir pārliecināti, ka būs jauna globāla gripas pandēmija. Uz jautājumu kad praktiski visi gripas eksperti atbild, ka drīz, iespējams, pat ļoti drīz. Bet tā vai citādi – ir gripas laiks!... Lasiet vēl
© Guna Dansone
PRAKSE
Retie cukura diabēta tipi bērniem un pusaudžiem
Līdztekus 1.un 2. tipa cukura diabētam sastopami arī retāki diabēta tipi, kas atšķiras ar klīniskām izpausmēm un ārstēšanas iespējām. Tā, piemēram, konstatēts, ka līdz 5% bērna vecumā saslimušo cukura diabēta pacientu un līdz 10% 2. tipa cukura diabēta slimnieku patiesībā slimo ar MODY (kā saīsinājums no angļu valodas – Maturity Onset Diabetes of the Young).... Lasiet vēl
© Iveta Dzīvīte
Aktuāli jautājumi par juvenilu idiopātisku artrītu
Juvenils idiopātisks artrīts, ko vēl nereti nepareizi dēvē par juvenilo reimatoīdo artrītu, ir heterogēna hronisku iekaisuma slimību grupa, pie kuras pieder vairāki atšķirīgi slimības tipi un apakštipi. Šobrīd pieejamo ilgtermiņa (7-28 gadi) pētījumu rezultāti liecina, ka ilgstoša remisija tiek sasniegta tikai 31-63% gadījumu. Tomēr, neskatoties uz šiem datiem, smaga paliekoša invaliditāte mūsdienās bērniem veidojas aizvien retāk. ... Lasiet vēl
© Valda Staņēviča
Stresa, trauksmes un personības traucējumu etioloģija un somatiskās izpausmes
Kāpēc rodas stress? Mūsdienu dzīves ritms ir kļuvis tik straujš un piesātināts, ka cilvēka organisms nespēj tam pietiekami ātri pielāgoties. Zūd līdzsvars starp cilvēka ārējo un iekšējo pasauli, rodas iekšējs diskomforts. Rezultātā cilvēka organismā notiek izmaiņas dažādos bioķīmiskajos procesos, ko mēs varam apzīmēt ar vienu vārdu – stress. Psihogēnas traumas un stress ir ļoti aktuālas tēmas mūsu sabiedrībā – iespējams apgalvot, ka mūsu vide un sabiedrība nav psihoekoloģiskas. Nedrīkstam aizmirst, ka lielākajai organisko slimību daļai ir psiholoģiskas izcelsmes raksturs.... Lasiet vēl
© Lada Stoligvo
Zarnu endoskopijas mūsdienu iespējas un ierobežojumi jeb Ileokolonoskopijas spožums un posts
Pēdējos desmit gados ir nomainījušās trīs videokolonoskopu paaudzes. Mūsdienu komerciālais modernais videokolonoskops palielina attēlu vismaz desmitkārtīgi, pētnieciskie – līdz pat tūkstoš reizēm, bet mūsu pieaugošās iespējas atduras pret skaudro realitāti – situācija ar zarnu tīrību nav uzlabojusies. Šīs publikācijas mērķis ir pievērst uzmanību ne tik plaši diskutētai, bet nozīmīgai problēmai – situācijai ar zarnu sagatavošanu pirms kolonoskopijas. Autori cer, ka minētais varētu noderēt arī tiem speciālistiem, kuriem zarnu sagatavošanas rezultāts nav tik aktuāls ikdienas darbā. Šī publikācija nav zinātniska, materiāls izmantots situācijas ilustrācijai.... Lasiet vēl
© Jeļena Derova, Juris Pokrotnieks, Aleksejs Derovs, Aldis Puķītis, Irina Kolomejeca
Melanomas primārā perēkļa ekscīzijas radikalitāte un reģionālā sargmezgla nozīme melanomas progresijas protekcijā
Raksta mērķis ir atšifrēt informāciju, kas liecina par mikrometastāzi reģionālajā limfmezglā, lai atturētu no steidzīgas, nepamatotas limfadenektomijas, kas var inducēt melanomas progresiju. ... Lasiet vēl
© Aina Muceniece, Dite Venskus
Stresa urīna inkontinences ārstēšana sievietēm
Pēc literatūras datiem, Rietumeiropā sievietes ar stresa urīna inkontinenci līdz nonākšanai pie ārsta slimo ilgstoši – 60% no pacientēm vairāk nekā četrus gadus. Vismaz 25%, nesaņemot adekvātu terapiju piecu gadu laikā, no tālākas terapijas atsakās. Latvijā stāvoklis ir daudz nopietnāks. Divas trešdaļas no konsultētajām pacientēm slimo vismaz piecus līdz desmit, daudzas – 20-30 gadus. Liela daļa pārtrauc izmeklēšanu un ārstēšanu jau pēc pirmās vizītes, lai gan diagnostikas un ārstēšanas iespējas, lai atrastu pareizāko risinājumu pat vissarežģītākajos gadījumos, ir pietiekami plašas.... Lasiet vēl
© Dainis Ģīlis
PERSONĪBA
Karaliene, kas var padot arī šīberi. Intervija ar ginekoloģi Baibu Paiji
Viņa var būt skarba un nesaudzīga vārdos – pret kolēģiem, pret padotajiem, pret pacientiem. Pret visiem, kas to pelnījuši. Viņa var līksmi apskaut un sabučot visus. Protams, ja viņi ir to pelnījuši. Viņa, manuprāt, nevar tikai vienu – liekuļot un izlikties. Viņa – Gaiļezera Ginekoloģijas nodaļas vadītāja BAIBA PAIJE, ginekoloģe ar četrdesmit gadu stāžu. Šis būs viņas stāsts.... Lasiet vēl
© Vija Vāvere
TĒMA
Jaunais, kas nav labi aizmirsts vecais. Par inovācijām transplantoloģijā, ģenētikā, kardioloģijā.
Kad esi uzrāpies uz kārtējā sasniegumu pakāpiena un šķiet, teju, teju aiz astes noķerts sensacionāls atklājums, kas līdzēs cilvēcei efektīvāk uzveikt kādu slimību, ieraugi – priekšā nākamais kāpiens. Arvien mainīgā un līdz galam neizzinātā cilvēka daba kā mūžīgs izaicinājums zinātniekiem liek meklēt atkal un atkal jaunas iespējas, ko piedāvāt mūsdienu medicīnai. ... Lasiet vēl
© Airisa Ādamsone, Ilze Zonne
PIEREDZE
Kā dāņi gādā par veselības aprūpes kvalitāti
Šodien pasaulē vairs nediskutē par to, vai starptautiski atzītus kvalitātes vadības principus, ko izmanto daudzi ražošanas un pakalpojumu sfērā strādājoši uzņēmumi, iespējams piemērot arī ārstniecības un aprūpes pakalpojumiem slimnīcā. Tiesa, veselības aprūpes iestāde nav gluži veikals, kur nopirkt veselību, taču no medicīnas pakalpojuma kā produkta tiek sagaidīta zināma kvalitāte. Par Dānijā gūto pieredzi slimnīcas kvalitātes vadības jomā stāsta BKUS administratīvās daļas vadītāja slimnīcā Gaiļezers EVIJA PALČEJA un galvenā māsa DITA RAISKA.... Lasiet vēl
© Ilze Zonne
IZZIŅA
Cilvēkresursi globālajā kartē
Lai pievērstu uzmanību pasaulē arvien augošajam veselības aprūpes darbinieku trūkumam, kas savukārt met akmeņus veselības sistēmu pienācīgai darbībai, aizvadīto gadu Pasaules Veselības organizācija bija izsludinājusi par cilvēkresursu gadu. AIGA RŪRĀNE, Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā: „Problēma daudzviet ir briedusi gadu desmitiem ilgi, tai nav pievērsta pietiekama uzmanība, tāpēc daudzas valstis ir nopietnas krīzes priekšā. Tiek prognozēts, ka krīze nākamajos gados padziļināsies, tāpēc jārīkojas nekavējoties.” Viņa stāsta arī par izaicinājumiem, kas gaidāmi jau visdrīzākajā laikā.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika
Kādi esam
Katram tāla ceļa gājējam, kurš jau veicis ne vienu vien ceļa posmu, rodas vēlme pārliecināties, vai virziens ir pareizais, vai gaita pietiekami strauja un intensīva. Tā kā žurnāls ārstiem un farmaceitiem Doctus pie lasītājiem katra mēneša sākumā dodas jau krietni ilgi, bet ceļa pirmsākumi meklējami pirms desmit gadiem, arī mums radās vēlēšanās pārliecināties, vai ejam pareizā virzienā un pietiekami platu soli. Gribam pateikties par atzinību visiem lasītājiem un īpašu paldies izteikt tiem, kuri tika iesaistīti žurnāla auditorijas aptaujā, kā arī tās veicējiem un iegūto datu analizētājiem SIA Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija, kas šoruden izstrādāja Žurnāla Doctus esošo un potenciālo lasītāju pētījumu. Labo ziņu ir tik daudz, ka nebūtu godīgi par tām nepastāstīt arī jums, cienījamie lasītāji. ... Lasiet vēl
© Līga Ribkinska
KRUSTPUNKTS
Dažus centimetrus virs zemes – jaunie
Protams, viņi ir ļoti dažādi. Taču lielākoties rutīna viņiem vēl nav apgriezusi spārnus. Ir sapņi, liela apņemšanās un, kaut arī ir nelielas bažas par rītdienu, viņi saka – viss iespējams! Viņi staigā dažus centimetrus virs zemes, un tas iedvesmo! Ko domā, kā jūtas jaunākās paaudzes ārsti, par to lasiet šoreiz. Bet jau nākamajos numuros piedāvāsim arī vidējās un vecākās paaudzes ārstu domas – salīdziniet!... Lasiet vēl
© Diāna Ričika, Kristīne Pastore
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Janvāris, 2007
Arhīvs
Decembris, 2007
Novembris, 2007
Oktobris, 2007
Septembris, 2007
Augusts, 2007
Jūnijs, 2007
Maijs, 2007
Aprīlis, 2007
Marts, 2007
Februāris, 2007
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: