Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Novembris, 2007
Kas kopējs Šerlokam Holmsam un ārstam? Daudz kas. Tik populāro detektīvu radīja ārsts Arturs Konans Doils un arī Holmsa galvenais partneris ir ārsts. Taču ne izcilajai detektīva prasmei gribu pievērst jūsu uzmanību, bet gan cilvēciskajām īpašībām. Milzīgas darba spējas, liela atbildības sajūta, zinātkāre un cēlsirdība – tās ir īpašības, ar kurām ir apveltīts Holmss, un tās, manuprāt, raksturo arī labu ārstu. Latvijā bija un ir daudz izcilu ārstu, kuri ir darījuši visu, kas viņu spēkos, lai mazinātu cilvēku ciešanas un sāpes.

Un tomēr, vai vienmēr mēs esam tik tīri, kā pašiem šķiet? Jura Rīta redzētais Nīderlandē raisa pārdomas: vai viss, ko es daru, pēc labākās sirdsapziņas, ir labi un pareizi, vai varbūt varētu vēl labāk un pareizāk? Daudzi jaunie ārsti stažējas ārvalstu klīnikās un reizēm būtu vērts ieklausīties viņu gūtajā pieredzē. Tiesa, ne viss, kas redzēts aiz robežām, ir piemērots mums, galvenais ir dialogs, veselīga kritika un paškritika, neaizvainojot vienam otru.

Ārsta un pacienta attiecību modelis, kurā valdītu pilnīga atklātība un savstarpēja uzticēšanās, mūsu sabiedrībā ir retums. Tomēr ir atsevišķas slimības, kur tas ir vitāli nepieciešams – kā doc. A. Štifta rakstā par Anorexia nervoza. Agrāk jebkurā ciematā ārsti, skolotāji un mācītāji bija cienījamākie un inteliģentākie cilvēki, turpretim tagad, izteiktā naudas laikmetā, mazizglītotie jaunbagātnieki un varas vīri bieži pakļauj un degradē izglītotāko un maz apmaksāto sabiedrības slāni. Protams, neizpaliek neiecietība, neuzticēšanās, skaudība, naids... Taču es gribu aicināt kolēģus nepazaudēt sevī angļu džentlmeni Holmsu – risināt problēmas dziļi profesionāli, ar augstu atbildības sajūtu, neskatoties uz zemo atalgojumu un nesapratni no varas vīru puses. Mūsu tauta ir maza, stipra un inteliģenta, tādēļ ceru, ka tumšie ūdeņi drīz aizplūdīs...

Juris Tārs
Rīgas Austrumu slimnīcas
Latvijas Onkoloģijas centra
Galvas un kakla ķirurģijas nodaļas vadītājs
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Pacientes ar Anorexia nervosa endokrinologa praksē
Anorexia nervosa, latviski – pašgribēta badošanās –, dažkārt kopā ar kategorisku veģetārismu. Skaistuma etalonu loma ēšanas traucējumu izcelsmē šodien, 21. gadsimtā, tiecas dominēt pār citiem faktoriem. Tomēr Anorexia nervosa ir kompleksa slimība – gan ar psiholoģisko, gan neirobioloģisko, gan sociālo komponenti. Pagājušajā gadsimta septiņdesmitajos gados ķermeņa kults Rietumu pasaulē un mūsu valstī nebija ne tuvu tik saasināts kā šodien – šoreiz klīnisko gadījumu rubrikā divi Anorexia nervosa gadījumi no tā laika. Savukārt šogad ar kampaņu no anorexia sākās Milānas modes nedēļa Rudens 2007, paužot protestu pret pārāk kārnu modeļu izmantošanu un nereālu skaistuma standartu popularizāciju. ... Lasiet vēl
© Agnis Štifts
PASAULĒ
Aktualitātes no Eiropas Kardiologu kongresa Vīnē, 2007. gada septembrī
Eiropas kardiologu biedrības rīkotais kārtējais kongress prezentēja bagātu jaunākās zinātniski-izglītojošās informācijas klāstu par visu kardioloģijas apakšnozaru aktuālajiem jautājumiem. Eiropas kardiologu biedrības biedru-kongresa lektoru vidū bija prominentākie kardiologi no Eiropas un visas pasaules. Zemākesošajās lappusēs lasītājam piedāvāta būtiskāko praktisko jautājumu esence no šī kongresa. ... Lasiet vēl
© Jānis Lācis
Vīrietis 21. gadsimtā
Sen, jo sen radušies stereotipi nosaka, ka īsts vīrietis ir stiprs, daudz pelna, vienmēr gatavs seksam un – ka īsts vīrietis neslimo un necieš sāpes. Kā likums, vīrieši nelabprāt atzīst fizisku un psiholoģisku problēmu esamību un ārstu lielākoties apmeklē tad, kad sūdzības jau ir būtiskas. Šīs tendences mazināšana būtu ārstu un sabiedrības veselības speciālistu virsuzdevums. Dzimums ir svarīgs veselību noteicošs faktors, ko apliecina arī zemākesošais materiāls. Tātad – kas notiek ar stipro dzimumu?... Lasiet vēl
© Aija Bukova, Guna Dansone
PRAKSE
Karnitīna 100 gadi. No atklāšanas līdz klīniskajiem pielietojumiem
L-karnitīns tika izdalīts no muskuļaudiem pagājušā gadsimta sākumā un kādu laiku uzskatīts par vitamīnu. Tikai 50 gadus vēlāk izdevās noskaidrot L-karnitīna lomu taukskābju oksidācijas procesos, kā arī atklāt iedzimtās saslimšanas, kas saistītas ar nepareizu karnitīna metabolismu. L-karnitīns nav neaizstājama molekula, jo organisms to ne tikai uzņem ar pārtikas produktiem, bet iespējama arī tā biosintēze no aminoskābēm lizīna un metionīna. Neraugoties uz to, ka līdz šim veiktajos eksperimentālajos un klīniskajos pētījumos L-karnitīna efekti nav nepārprotami pierādīti, mūsdienās tas ir populārs uztura bagātinātājs, kam vairāk vai mazāk pamatoti piedēvē svaru samazinošas, fiziskās aktivitātes un seksuālās funkcijas uzlabojošas, kā arī virkni citas īpašības. Joprojām aktīvi turpinās pētījumi par karnitīna un no tā atvasināto savienojumu iespējamo farmakoloģisko aktivitāti.... Lasiet vēl
© Maija Dambrova, Edgars Liepiņš, Jānis Kūka, Renāte Medne
Nierakmeņi. Mūsdienu zināšanas un iespējas
Urolitiāze ir viena no biežāk sastopamajām uroloģiskajām slimībām. Aptuveni 20% no visiem uroloģiskajiem slimniekiem ir nierakmeņu (nefrolitiāzes) slimnieki. Nierakmeņu izplatība industriāli attīstītās valstīs pieaugušo vidū ir aptuveni 4,5-6%. Vīrieši slimo aptuveni divas trīs reizes biežāk nekā sievietes, negroīdās un mongoloīdās rases cilvēki slimo retāk. ... Lasiet vēl
© Ainārs Treilons
Malārija – izplatītākā un svarīgākā tropiskā infekcijas slimība
Malārija apdraud aptuveni divus miljardus pasaules iedzīvotāju, galvenokārt tropu-subtropu zemēs. Lēš, ka ik 30 sekundēs pasaulē mirst viens tropiskās malārijas slimnieks. Latvijas iedzīvotāji dažkārt saslimst ar malāriju pēc uzturēšanās tropu un subtropu zemēs, dažreiz pat tad, ja ievēro profilakses pasākumus. Latvijā pēdējos desmit gados ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad ar malāriju saslimst cilvēks, kurš nav izbraucis no Latvijas. Šajos gadījumos slimības avots bija netālu dzīvojošs neizārstēts malārijas slimnieks, kurš inficējies ar malāriju, uzturoties tropu-subtropu zemē. Šādi gadījumi ir iespējami, jo arī Latvijā dzīvo malārijas pārnēsātāji – Anopheles sugas odi. Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģiona valstīs laika posmā no 1990. līdz 2003. gadam no ievestas tropiskās malārijas miruši gandrīz 900 cilvēki. Ap 75% no visiem ievestās malārijas gadījumiem šajā reģionā reģistrēti Francijas kontinentālajā daļā, Lielbritānijā, Vācijā un Itālijā. ... Lasiet vēl
© Ivars Mazjānis, Edgars Tirāns, Angelika Krūmiņa, Raimonds Sīmanis
Hipertireoze un kardiovaskulārā sistēma
Lai gan tipiska hipertireozes klīniskā aina nesagādā diagnostikas grūtības, subklīniskās formas pamanīt grūtāk. Subklīniskas hipertireozes izpausmes bieži maskē kardiovaskulārie simptomi, un sekas ilgākā laika posmā var izrādīties liktenīgas. Šī raksta mērķis – iepazīstināt lasītāju ar vairogdziedzera jodsaturošo hormonu hipersekrēcijas ietekmi uz kardiovaskulārās sistēmas norisēm.... Lasiet vēl
© Māra Marga
PERSONĪBA
Viesturs, sava ceļa gājējs. Intervija ar psihoterapeitu Viesturu Rudzīti
Divas dienas nedēļā pa divām stundām pēcpusdienā viņš ir neaizsniedzams. Notiek basketbola treniņš ar paša sev noteikto obligāto apmeklējumu. Pārējā laikā viņš ir vairākos darbības virzienos praktizējošs psihoterapeits, kurš strādā privātprakses vietā Mellužos un vada nodarbības un seminārus arī citviet Latvijā – Jasmuižā, Vānē, Ventspilī, Valmierā... Pirms tam aktīvi un aizrautīgi strādājis klīniskajā medicīnā, vadījis ārstniecības iestādes, izlekdams ar netradicionālām darba metodēm un biežāk virzoties pret straumi. Līdz izvēlējies arī oficiāli iet savu ceļu. Kuru ejot, patiesībā tika pieķerts jau Valmierā, vidusskolas laikā. Kā bijušie skolas biedri atļaujamies uzrunu „tu” sarunā ar psihoterapeitu VIESTURU RUDZĪTI.... Lasiet vēl
© Benita Brila
TĒMA
Par ievainojumiem, kurus iegūst... darbā
Darbs veselības aprūpes jomā ir un vienmēr būs saistīts ar zināmu risku. Cik drošas darba vietas ir Latvijas medicīnas iestādes? Statistika par ievainojumiem un inficēšanos darba laikā rāda – Latvijas mediķiem tā nav problēma. Viņi paši gan ir citās domās...... Lasiet vēl
© Baiba Vahere
PIEREDZE
Mēs varam!
Jā, mēs varam – tāda ir galvenā atziņa, ko pēc pusgadu garas stažēšanās asinsvadu ķirurģijā Holandē guvis Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas rezidents JURIS RĪTS. Latvijas asinsvadu ķirurgi Eiropas savienoto valstu kontekstā ir konkurētspējīgi.
Jurim ir arī daudzi personiskie ieguvumi – lielāka drošības sajūta savā profesijā, augstāka pašapziņa nekā līdz šim, attīstītas komunikācijas spējas, arī velobraucēja iemaņas un atgriešanās pie veselīgā sportiskā dzīvesveida.... Lasiet vēl
© Vija Vāvere
AIZRAUŠANĀS
Zibšņi no Aroda kausa
6. oktobra rīts ir saulaini uzmundrinošs, vien dienā pāris reižu savelkas melni mākoņi un nogāž pēkšņs lietus! Ļoti līdzīgi emociju kontrasti šajā dienā valda arī Cēsu Sporta kompleksā, kur mediķi no visas Latvijas – 14 lieliskas komandas – sabraukuši spēlēt basketbolu. Patiesībā mediķi un basketbols ir stabilas un viena otru papildinošas vērtības – savulaik slavenie profesora Nikolaja Andrejeva organizētie Stradiņa slimnīcas Puķu kausi, tad Ogres kauss, Gaiļezera kauss, Kurzemes kauss un Mepha ceļojošais kauss...

Kad trīs gadus mediķi nesatikās lielā basketbola mačā, daudzus nepameta sajūta – kaut kā pietrūkst. Un Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris sprieda – kopības sajūtu nedrīkst pazaudēt, basketbola tradīcijas jāatjauno! Pirmais Mediķu aroda kauss ir finišējis! Tiesa, mediķi, kas dodas basketbola laukumā, ar nelieliem izņēmumiem daudzu gadu garumā ir vieni un tie paši. Laikam skrienot, spēks un izveicība klāt, protams, nenāk. Taču to kompensē azarts, par ko būtu grēks sūdzēties. Jā, jā, un intriga nākamam (vai daudziem nākamiem) Aroda kausam paliek – vai Pauļa mazbērnus kāds pārspēs!?... Lasiet vēl
© Diāna Ričika
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Novembris, 2007
Arhīvs
Decembris, 2007
Oktobris, 2007
Septembris, 2007
Augusts, 2007
Jūnijs, 2007
Maijs, 2007
Aprīlis, 2007
Marts, 2007
Februāris, 2007
Janvāris, 2007
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: