Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Novembris, 2008
Viss vērtīgais joprojām ir gaisotnē...

Katra jauna žurnāla Doctus iznākšana vienmēr ir gan profesionāli, gan cilvēciski svētki, jo noder gan publicēto klīnisko gadījumu analīze, gan fascinē lielisko autoru personību valdzinājums.

Šomēnes svētki arī mūsu valstij. Lai gan franči saka – kultūra ir tas viss, kas ir gaisā, turklāt patiesi vērtīgais neesot ar vārdiem izsakāms, tomēr šajā valsts jubilejas reizē, kopā ar antīko šujmašīnu uzlūkojot valsts simbolu – karogu, domājot par cilvēkiem, kas to darinājuši, gribas nosaukt vārdā patiesi dižos cilvēkus. Šajā gadījumā ārstus, kuri veidojuši arī Rīgas 1. slimnīcu, kas dziedina cilvēkus jau 205 gadus. Tā ir vērtību aura, gars un gaisotne, tā īpašā attieksme, koleģialitāte, cilvēcisko attiecību kultūra un šarms, ko te radīja tādi mediķi kā profesors J. Anšelevičs terapijā, kā arī profesori A. Ņikitins, Ļ. Hnohs u. c. ķirurģijā, kuru skolotājs bija profesors Jānis Jēgermanis. Par viņu atmiņu stāsts šajā Doctus numurā. Varbūt tieši tāpēc daudzviet pasaulē tiek saglabātas senās slimnīcas pilsētas centrā, protams, tās renovējot, modernizējot, kā to varam redzēt Londonā, Barselonā un daudz kur citur.

Šobrīd mana paaudze, kas skolojusies un veidojusies šo izcilo ārstu vadībā un ietekmē, ir kā starpnieks starp jauno, moderno, bieži tehnokrātisko un to īpaši cilvēcisko un koleģiālo, ko postulēja aizgājušā laika mediķi. Manas dzīves patiesi lielā privilēģija ir par savu skolotāju saukt tādu korifeju kā profesors J. Anšelevičs. Patiesās vērtības jau neizgaist. Tās ir mūsu cilvēkos. Arī senajā Rīgas 1. slimnīcā nu jau vairāk kā divus gadsimtus.

Vita Švarcberga, Rīgas 1. slimnīcas valdes locekle
Internās klīnikas vadītāja
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Pacients ar neskaidras etioloģijas nieru – plaušu sindromu
Latvijas iedzīvotāji aizvien vairāk ceļojumiem izvēlas tropiskās zemes. Tomēr bieži gadās tā, ka cilvēki aizbrauc ceļojumā, iepriekš nepainteresējušies, kādas slimības varētu viņus tur apdraudēt. Diemžēl šāda nezināšana var beigties bēdīgi, jo infekciju slimības jaunattīstības valstīs ir izplatītas daudz biežāk. Tropiskās slimības var būt dažādas, un, tā kā vairākumam Latvijas mediķu tropiskās slimības ir maz pazīstamas un to diagnosticēšana var radīt lielas grūtības un prasīt ilgu laiku, tad pacientam laikus netiek uzsākta specifiska terapija.
© Aivars Pētersons, Viktorija Kuzema, Ieva Lase
PRAKSE
NEIROLOĢIJA
Fibromialģijas sindroms – vai pietiekami labi pazīstam?
Sāpes ir lielākā veselības aprūpes problēma Eiropā, atzīmē Eiropas Sāpju izpētes biedrību federācijas 2001. gada “Deklarācija par hroniskām sāpēm kā lielāko veselības aprūpes problēmu un specifisku slimību”. No hroniskām sāpēm cieš gandrīz piektā daļa iedzīvotāju vidēji visā Eiropā un arī Latvijā. Vidējais sirdzēju vecums ir 59 gadi, un sāpes tiek ciestas vidēji desmitarpus gadu.
© Ināra Logina
INFEKTOLOĢIJA
Cilvēka herpesvīrusi. Herpes simplex vīrusi. 1.daļa
Pie herpesvīrusu dzimtas (Herpesviridae) pieder ap 200 vīrusu, kas ir patogēni cilvēkiem, gliemjiem, abiniekiem, zivīm, putniem un dzīvniekiem. Herpesvīrusu vairākums ir sugas specifiski un spēj inficēt tikai kādas noteiktas sugas saimnieku. Dzīvnieku herpesvīrusi, izņemot pērtiķa herpesvīrusu B (B virus), nav bīstami cilvēkam. Pašlaik ir atklāti astoņi cilvēka herpesvīrusi. B vīrusu infekcija norit ar ādas un gļotādu bojājumu un bieži komplicējas ar smagu mielītu un encefalītu, kas bez savlaicīgas, adekvātas antivirālas terapijas ap 80% gadījumu ir fatāls.
© Ivars Mazjānis, Edgars Tirāns
UROLOĢIJA
Urodinamiskie izmeklējumi un urīna nesaturēšanas diagnostika
Urodinamiski izmeklējumi ir funkcionālu izmeklējumu kopums, ko izmanto pacientiem ar dažādiem urinācijas traucējumiem un apakšējo urīnceļu simptomiem. Liela daļa šo pacientu cieš no urīna nesaturēšanas, tāpēc raksta mērķis ir iepazīstināt ar funkcionālās diagnostikas veidu – urodinamiskiem izmeklējumiem, metodes darbības pamatprincipiem un to lomu, izmeklējot pacientus ar urīna nesaturēšanu. Ikviena ārsta praksē ir bijuši un būs pacienti ar urinācijas traucējumiem, tāpēc informācija būs aktuāla arī citu specialitāšu kolēģiem.
© Zane Pilsētniece
ENDOKRINOLOĢIJA
Dzīvam cilvēkam dzīvu kaulu: jauni aspekti osteoporozes terapijā
Osteoporoze ir visplašāk izplatītā kaulu vielmaiņas patoloģija, kas skar visu skeletu. Osteoporozes gadījumā kauls ir trausls, mazinās kaula masa un krasi pasliktinās tā kvalitāte – cieš kaula mikroarhitektūra. Zemu kaulu minerālblīvumu konstatē ap 55% cilvēku, kas vecāki par 50 gadiem. Šiem cilvēkiem ir liels osteoporozes un kaulu lūzumu veidošanās risks. Sievietes ir 80% no osteoporozes slimniekiem, un lielākā daļa no viņām ir sievietes menopauzē. Paredzams, ka vismaz 40% sieviešu pēc 50 gadu vecuma turpmākajā dzīvē būs vismaz viens kaulu lūzums, bet 20% sieviešu – vairāki lūzumi.
© Ināra Ādamsone
GASTROENTEROLOĢIJA
Aizsardzība pret alerģiju. Vesela kuņģa-zarnu trakta nozīme pārtikas alerģijas gadījumā
Kuņģa-zarnu trakta uzdevums neaprobežojas tikai ar barības vielu gremošanu un absorbciju. Svarīga funkcija ir aizsardzība pret potenciāliem patogēniem (to skaitā alergēniem) un tolerance pret nekaitīgiem aģentiem. Lai antigēns izraisītu imunoloģisku reakciju, tam jātiek garām kuņģa-zarnu trakta aizsardzības sistēmai, kam ir divu veidu mehānismi: imunoloģiskie un ne-imunoloģiskie. No tā, kādā veidā potenciālais alergēns šķērso kuņģa-zarnu trakta aizsargbarjeras, var būt atkarīgs tā potenciāls. Rakstā vērsta uzmanība uz ne-imunoloģiskiem kuņģa-zarnu trakta aizsardzības mehānismiem, uzsverot pilnvērtīgi funkcionējoša kuņģa-zarnu trakta lomu pārtikas alerģijas gadījumā.
© Ilva Daugule
PEDIATRIJA
Agrīnās ēdināšanas vēlīnās sekas. Vai olbaltumvielu uzņemšana pirmajā dzīves gadā ir vēlīnās aptaukošanās riska faktors?
Šobrīd Eiropā turpinās plaši pētījumi par ietekmi, kāda uz zīdaiņu augšanu un vēlāku bērnu aptaukošanos ir proteīnu daudzumam uzturā. Augstāks olbaltumvielu saturs piena maisījumos, salīdzinot ar mātes pienu, ir būtisks vēlākas bērnu aptaukošanās riska faktors – apgalvo viena no izvirzītajām hipotēzēm. Šajā rakstā iepazīstināsim ar šo pētījumu būtību un agrīnajiem rezultātiem, kas savukārt palīdz bērnu pārtikas ražotājiem un mediķiem pilnveidot piena maisījumu sastāvu, lai zīdaiņi, kuriem nav iespējama krūts ēdināšana, saņemtu optimālu uzturu.
© Inese Bļodniece, Irēna Zahare
TĒMA
Kad treknie gadi aiz muguras. Slimnīcas Latvijā: Jēkabpils, Līvāni
Jā, jā – visi mediji to tik vien dara, kā daudzina aizgājušos treknos gadus! Vēlā rudenī ciemojoties slimnīcās šī vārdu spēle sarunās parādās vairākkārt. Tas ir kā zīmogs, kas apliecina – zināms attīstības posms ir noslēdzies.
2003. gadā Doctus pabija astoņās Latvijas slimnīcās. Toreiz saskatījām divas pamatproblēmas – trūkst darbinieku un smacējoši šķita nemitīgi mainīgie spēles noteikumi. Pagājuši pieci gadi, ārstu un māsu trūkst arvien, bet spēles noteikumi kļuvuši skaidrāki.
Šajā numurā ielūkosimies divās Latvijas austrumu puses slimnīcās – Jēkabpils un Līvānu.
© Anda Valtere
PIEREDZE
Darbaholiķe un viņas doktorāts jeb „Man patīk kārtība!”
Liepājā īpaši nav jāstāsta, kas ir dakteres LAILAS ATIĶES doktorāts, tajā ir dakteres pašas ģimenes ārstes prakse, kā arī pieņem ginekologs, bērnu ārsts, nefrologs, kardiologs un veic ultrasonoskopiskās izmeklēšanas, nu ir izpleties vēl citā ēkā. Tur, ieguldot gan dakteres pašas līdzekļus, kredītā ņemto naudu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, pirms pusotra gada ir izveidota mūsdienīga un moderna Medicīniskās diagnostikas laboratorija. Pavasarī, kad Liepāja svin dzimšanas dienu, par tradīciju kļuvusi titula Gada liepājnieks piešķiršana dažādās nominācijās. Šogad medicīnā to saņēma Laila Atiķe.
© Kristīne Pastore
AIZRAUŠANĀS
Zem basketbola groza. Reportāža no Mediķu aroda kausa izcīņas
Nav šaubu – oktobra sākumā visi darbi jāatliek un jādodas uz tikšanos ar kolēģiem un jāuzspēlē basketbols! 4. oktobra rītā ar šādu domu vairāk nekā 120 mediķu jeb 12 vislabākās komandas no dažādām Latvijas veselības aprūpes iestādēm devās uz Cēsu sporta kompleksu, kur jau otro gadu tika izcīnīts Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības iedibinātais Mediķu aroda kauss. Ieturēts vislabākajās mediķu basketbola tradīcijās! Vai mediķi basketbola laukumā ir citādi nekā operāciju zālē, uzņemšanas nodaļā, pacientu pieņemšanas kabinetā? Ir gan! Te viņi nenoklusē savas emocijas – viss, kas sakrājies, redzams kā uz delnas. Sejās, roku vēzienos, lēcienos, kritienos...
© Diāna Ričika
LEĢENDA
Šefs. Atmiņu stāsts par Rīgas 1. slimnīcas ķirurgu Jāni Jēgermani
Mazrunīgs. Taču ļoti atvērts. Kad naktī viņam zvanīja un sauca palīgā, viņš nosmaidīja: kamēr mašīnu sūtīsit, būšu klāt. Daudziem jaunajiem ārstiem Rīgas 1. slimnīcā ielicis rokās skalpeli pirmajā apendektomijā, sakot – operē, es asistēšu. Spīdošs diagnosts, apveltīts ar analītisku domāšanu un rentgena vērtu intuīciju. Klīda nostāsti – viņš pēc ožas vai tikai ar rokas pielikšanu spējot noteikt pareizo vēdera dobuma diagnozi. Tikpat zīmīgas bija viņa vizītes: kā viņš apsēdās uz pacienta gultas malas, uzlika roku, jautāja... Pacientu mīlēts. Kā gan citādi – jo viņš uzskatīja, ka slimnīca un ārsti strādā un pastāv tikai slimnieku dēļ.
© Diāna Ričika
SKATĪJUMS
Rītdienas ārsts. Pār kādiem ārstiem šodienas medicīnas studenti un rezidenti kļūs nākotnē?
Latvijā līdzīgi kā citviet Rietumu medicīnā ārstu un pacientu attiecības kļūst klientu orientētas, tiek akcentētas pacientu tiesības, tiek diskutēts par biznesa domāšanas ienākšanu medicīnā un naudas lomu tajā. Latvijā arvien virmo runas par atalgojumu un aploksnēm. Kādas šajā kontekstā veidosies ārsta un pacienta attiecības nākotnē? Vai jauna ārstu paaudze nozīmē jaunu medicīnu? Vai, iedziļinoties šodienas medicīnas studentu un rezidentu uzskatos, varam saredzēt, kāds būs rītdienas ārsts?
Doctus atspoguļo spilgtākos no topošo ārstu viedokļiem – par labu ārstu, pateicībām, Hipokrata zvērestu, tiesvedību medicīnā, ārsta tēlu sabiedrībā –, kas izskanējuši vienpadsmit topošo ārstu intervijās pētniecības darba ietvaros.... Lasiet vēl
© Zane Linde, Anda Valtere
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Novembris, 2008
Arhīvs
Decembris, 2008
Oktobris, 2008
Septembris, 2008
Augusts, 2008
Jūnijs, 2008
Maijs, 2008
Aprīlis, 2008
Marts, 2008
Februāris, 2008
Janvāris, 2008
Pārējie

© iAptieka, 2017. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: