Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Marts, 2008
Ķirurgam-onkologam jābūt mierīgam un psiholoģiski ļoti stabilam, it īpaši spēlējot biljardu! Biljarda partija ir kā smaga operācija – katram solim jābūt drošam, apdomātam, lai darbības rezultāts būtu zināms pirms darbības, nevis – uzsitīšu (vai pārgriezīšu), tad redzēsim, kas būs!

Domāju, ka jebkuram ārstam ir nepieciešama kāda fiziska un morāla atslodze. Protams, prioritātes katram ir savas. Visu cieņu roņiem par viņu ekstremālo aizraušanos (skat. 61. lpp.), man tuvāki tomēr ir vasaras prieki. Man patīk teniss, ne tikai un ne tik daudz kā fiziska slodze, cik augsta līmeņa emocijas. Šī spēle liek aizmirst par visām citām problēmām, pietiek ar vienu stundu, lai varētu atsvaidzināt savu dvēseli.

Tādas specialitātes cilvēkam kā es, tas ir īpaši svarīgi. Ķirurga-onkologa emocionālā slodze ir īpaši liela. Bieži jūties ļoti spējīgs – vari izdarīt ko tādu, kas citam ķirurgam nav pa spēkam, bet bieži jūties arī pavisam bezspēcīgs – daudz biežāk nekā parasts ķirurgs. Tāpēc vajadzīgas arī psiholoģijas zināšanas un prasme strādāt ar cilvēkiem. Labu rakstu par attiecībām ar piederīgajiem atradu šajā Doctus numurā. Šī ārsta darba sastāvdaļa ir ļoti aktuāla, it īpaši onkoloģijā.

Vērtīgs ir docenta A. Štifta raksts par nodozās strumas ārstēšanu. Šķiet, šī problēma vēl nav atradusi savu galīgo risinājumu. Kaut kas līdzīgs bija vērojams onkoloģijā ar labdabīgām krūts slimībām – vēl pirms 15-20 gadiem visus krūts veidojumus operēja nešķirojot. Pašreiz, pārsvarā pateicoties radioloģijas attīstībai (ultraskaņai, tāpat kā strumu gadījumā), nevajadzīgo operāciju skaitu izdevies samazināt trīs četras reizes, jo reālas indikācijas krūts operācijai, tāpat kā nodozās strumas gadījumā, ir aizdomas par onkoloģisko slimību.

Plašs un pilnīgs profesores D. Baltiņas raksts par tamoksifēnu varbūt ir grūti sagremojams ārstiem, kas nesastopas ar šo problēmu, bet ļoti vērtīgs un laiku ekonomējošs speciālistiem, kuri ir saistīti ar šīm slimībām: onkologiem, ginekologiem un, protams, ģimenes ārstiem, uz kuriem arī jāgulstas vislielākajai slodzei onkoloģisko slimnieku ārstēšanā un novērošanā.

Vēl kāds aktuāls raksts jebkuram no mums – par akūto koronāro slimību. Pateicoties lielai psiholoģiskai slodzei, mēs visi atrodamies augstā šīs slimības riska grupā. Ņemot vērā, ka lielākā Latvijas ārstu daļa ir nobriedušā vecumā, katram šī slimības iespēja var būt kā zināma fobija (varbūt dr. Ināra Roja (skat. 22. lpp.) var atklāt akūtās koronārās slimības fobiju?). Man šis raksts ir interesants arī tā vadošā autora dēļ. Profesors Andrejs Ērglis ir jaunas formācijas ārsts, kas ne tikai panācis ļoti daudz savā ārsta specialitātē, bet ir arī viens no spēcīgākajiem spēlētājiem ārstu tenisa līgā. Vēl viens piemērs – jo vairāk dari, jo vairāk paspēj. To novēlu arī jums.

Andrejs Srebnijs
Latvijas Onkoloģijas centra ķirurgs onkologs
Latvijas Krūts slimību asociācijas prezidents
MEDIKAMENTI
Tamoksifēns
Krūts vēža hormonterapijas iespējas ir plašas. Kopš XIX gadsimta beigām līdz pat mūsdienām kā nederīga nav atmesta neviena. Taču visilgāk un visplašāk lietotais medikaments ir tamoksifēns. Ķīmiski tas ir trifeniletilēna transizomēra citrāts, kura antiestrogēnās īpašības nosaka dimetil-amino-etoksi- sānu ķēde un tās trans- konfigurācija. Bez tiešās mijiedarbes ar estrogēnu receptoriem tamoksifēns bloķē arī G1 fāzi un palēnina šūnu proliferāciju. Tādējādi to pamatoti var uzskatīt arī par citostātisku līdzekli. Tamoksifēna lietošanas indikācijās ietilpst gan krūts vēža adjuvantā terapija, gan metastāžu ārstēšana, kā arī to atļauts lietot vēža profilaksei sievietēm ar ļoti augstu krūts vēža attīstības risku. Turklāt pacientēm ar krūts vēzi tamoksifēnu izraksta (valsts kompensēts medikaments) ģimenes ārsts. Raksta ietvaros centīšos raksturot tamoksifēna lietošanas principus, sagaidāmās blaknes un iespējamās mijiedarbes ar citiem medikamentiem un terapijas novērošanu.... Lasiet vēl
© Dace Baltiņa
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Paciente ar neprecizētas ģenēzes osteoporozi
Dr. N. Fokina: Ja ir radušās aizdomas par D vitamīna deficītu, tad nākamais, kas nāk prātā, ir rahīts. Mēs iedomājamies maza auguma cilvēku ar tipiskām pazīmēm – līkām kājiņām, vāju muskulatūru, lielu vēderu, nepareizas uzbūves galvu un citām acīmredzamām pazīmēm, ko pavada tipiskās klasiska rahīta rentgenoloģiskās pazīmes. Tomēr klasiskais rahīts ir tikai aisberga virsotne. D vitamīna deficīts joprojām ir bieži sastopams gan bērniem, gan pieaugušajiem. Agrīnā bērnībā tas izpaužas ar augšanas aizturi, skeleta anomālijām. Vēlāk pacientam var būt paaugstināts gūžas lūzuma risks, pieaugušiem – osteopēnija, osteoporoze, osteomalācija, muskuļu vājums un citas pazīmes.... Lasiet vēl
© Ieva Lase, Natālija Fokina, Kristīne Ducena
PASAULĒ
Migrēna
Migrēna ir sevišķi sāpīgas galvassāpes, Turklāt galvassāpes ir tikai viena no migrēnas izpausmēm, ar kurām tiek konfrontēts pacients un viņa ārsts. ASV žurnālā Pharmacy times minēti populārākie mīti par migrēnu, kuru starpā – migrēna ir viegli atpazīstama un viegli ārstējama. Patiesībā ir pierādīts, ka migrēna kopumā tiek nepietiekami diagnosticēta un sekojoši nepietiekami ārstēta. Turklāt atzīmējot migrēnas komorbitātes, piemēram, cerebro- un kardiovaskulārus notikumus, tiek atspēkots cits mīts – par migrēnu kā subjektīvi grūtu, bet citādi nekaitīgu stāvokli.... Lasiet vēl
© Guna Dansone
PRAKSE
Tuberkuloze šodien
Gadsimtiem ilgi tuberkuloze ir skārusi visneaizsargātāko pasaules iedzīvotāju daļu – cilvēkus produktīvākajā vecumā –, graujot viņu veselību un tās sabiedrības ekonomiku un labklājību, kurā viņi dzīvo. Ir izvirzīts mērķis – līdz 2015. gadam par 50% samazināt saslimstību ar tuberkulozi un mirstību no tās. Kādas ir problēmas un to iespējamos risinājumus šodienas situācijā?... Lasiet vēl
© Vaira Leimane
Akūtu koronāru sindromu reģistrs Latvijā. Datu analīze
Koronārā sirds slimība (KSS) joprojām ir nozīmīga veselības aprūpes problēma Latvijā un visā pasaulē – to apliecina augstie saslimstības, hospitalizācijas un mirstības rādītāji. Latvijā 2004. gadā nāves iemesls 55,9% gadījumu bija sirds un asinsvadu slimības, savukārt Eiropā – 49%, ASV – 38%. [1-3] Pasaulē katru gadu no KSS mirst 7,2 miljoni cilvēku, un 2020. gadā šis skaitlis sasniegs 11,1 miljonus. [4] Eiropā apmēram 1,95 miljoni un ASV 656 000 cilvēku karu gadu mirst no KSS, respektīvi, katra piektā cilvēka nāves iemesls ir KSS. [2;3] Daudzās Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstīs mirstība no KSS samazinās, kamēr Centrālās un Austrumu Eiropas valstīs, tai skaitā Latvijā, šie rādītāji nav ievērojami mazinājušies.... Lasiet vēl
© Andrejs Ērglis, Iļja Zakke, Aija Mača
Operēt vai nogaidīt? Vēlreiz par nodozo netoksisko strumu
Mūsu medicīnas periodikā ir bijuši vairāki raksti par mezglaino netoksisko kāksli, tomēr ārstiem joprojām ir grūtības izlemt, kuru slimnieku operēt, kuru paturēt novērošanā. Par to liecina šo cilvēku lielais īpatsvars uz konsultāciju pie endokrinologa nosūtīto pacientu vidū.... Lasiet vēl
© Agnis Štifts
Cik bīstamas ir sociālās fobijas?
Krūts vēža hormonterapijas iespējas ir plašas. Kopš XIX gadsimta beigām līdz pat mūsdienām kā nederīga nav atmesta neviena. Taču visilgāk un visplašāk lietotais medikaments ir tamoksifēns. Ķīmiski tas ir trifeniletilēna transizomēra citrāts, kura antiestrogēnās īpašības nosaka dimetil-amino-etoksi- sānu ķēde un tās trans- konfigurācija. Bez tiešās mijiedarbes ar estrogēnu receptoriem tamoksifēns bloķē arī G1 fāzi un palēnina šūnu proliferāciju. Tādējādi to pamatoti var uzskatīt arī par citostātisku līdzekli. Tamoksifēna lietošanas indikācijās ietilpst gan krūts vēža adjuvantā terapija, gan metastāžu ārstēšana, kā arī to atļauts lietot vēža profilaksei sievietēm ar ļoti augstu krūts vēža attīstības risku. Turklāt pacientēm ar krūts vēzi tamoksifēnu izraksta (valsts kompensēts medikaments) ģimenes ārsts. Raksta ietvaros centīšos raksturot tamoksifēna lietošanas principus, sagaidāmās blaknes un iespējamās mijiedarbes ar citiem medikamentiem un terapijas novērošanu.... Lasiet vēl
© Ināra Roja
PERSONĪBA
Laime ir tepat. Intervija ar infektoloģi Angeliku Krūmiņu
Stāstu par Dr. med., docenti ANGELIKU KRŪMIŅU varētu režisēt dažās zīmīgās epizodēs. Pirmā. Šaura mazītiņa mācību telpa Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedrā, kur lielāko daļu aizņem galds, ap kuru saspiesties desmit studentiem. Klausoties Angelikā, šķiet, ka pedagoga amatu nevar iemācīties, tas ir dabas dots. Otrā. Viņa no piezīmju blociņa izņem fotogrāfiju ar gadu un astoņus mēnešus mazo meitiņu. Kad viņa stāsta par Madaru, acīs ir liels maigums! Trešā. Viņa periodiski vada seminārus par infekciju slimību aktualitātēm Latvijā un pasaulē – tiem, kuri pieder riska uzvedības grupām un gūst morālo atbalstu un līdzestību nevalstisko organizāciju vidē. Ne jau visu var izmērīt ar pretjautājumu: un kas man par to būs. Ceturtā. Viņai ir tik skaisti smiekli – silti, skanīgi. Un šarmants dabiskums.... Lasiet vēl
© Regīna Olševska
TĒMA
Profesija – medicīnas pārstāvis
Deviņdesmito gadu sākumā un vidū, kad ārvalstu farmācijas kompānijas Latvijā sāka atvērt pārstāvniecības, medicīniskā pārstāvja labi apmaksātais darbs pretstatā ārsta necilajai aldziņai daudziem medicīnas studiju beidzējiem šķita vilinošs. Postpadomju valstīs bija izveidojusies fantastiska situācija – farmācijas kompānijām nebija jāiegulda līdzekļi (nebūs precīzi teikt – nemaz, jo bija jāsniedz produkta zināšanas, pārdošanas iemaņas) medicīnisko pārstāvju profesionālajā apmācībā, viņi darbiniekus noplūca no zara jau gandrīz gatavus. Zināmā mērā arī daudzi ārsti šo laiku atceras ar nostalģiju – medicīniskajiem pārstāvjiem nelika nīkt garajās pacientu rindās, jo vizītē taču bija atnācis kolēģis, kurš bija kā vēstnesis – atnesis nezināmo informāciju par jauniem medikamentiem, kas arvien vairāk ienāca Latvijas farmācijas tirgū. Tagad, informācijas pārsātinātības laikmetā, daudzi pacienti atpazīst pie durvīm sēdošos ar koferīšiem rokās un ir dusmīgi, ka viņi atņem laiku ārstam. Kādas korekcijas laiks un konkurence ir ieviesusi medicīniskā pārstāvja profesijā? Vai labs pārstāvis ārsta un farmaceita skatījumā ir tas pats, kas kompānijas redzējumā?... Lasiet vēl
© Līga Ribkinska, Diāna Ričika
AIZRAUŠANĀS
Kam vajadzīgs pusdzīvs, slims dakteris?
Pie savas sarunu biedrenes MONTAS VASILES ierodos vakarā ap pus desmitiem, ar vēl slapjiem matiem tieši pēc baseina. Mēs runāsim par ziemas priekiem, atbilstošs ir arī cienasts – našķējamies ar saldējumu. „Kādu karstu tēju pēc baseina?” savā dedzīgajā aizrautībā smejas Monta. Viņa ir ausu, kakla un deguna ārste Liepājā. Un viņai pieder teorija, ka vīrusus nevis jāizsilda, tuntulējoties zem siltas segas un dzerot karstu tēju, bet gan jāizsaldē. Tā viņa dara pati un tā audzināti viņas bērni: Madara (17 gadi) un Pauls (16). Viņi nav dzēruši nevienu tableti, toties, jau mazi būdami, ziemā pliki briduši jūrā un kopā ar mammu nu jau gadus sešus nododas slēpošanas un snovborda priekiem. Tādas ir šīs ģimenes ziemas. Par to arī saruna. Žēl, ka rakstītajam vārdam nav iespējams pielikt klāt skaņas celiņu – Montas emocijas būtu vērts dzirdēt!... Lasiet vēl
© Kristīne Pastore
IZZIŅA
Arnis Mazlovskis
Pārlapojot Tērbatas medicīnas doktoru disertācijas. Farmakoloģija 19. gadsimtā
Tērbatas universitāte 19. gadsimtā bija pazīstams medicīniskās izglītības un zinātnes centrs Baltijā. Viens no tās pirmajiem medicīnas profesoriem bija Rīgā dzimušais Martīns Ernsts Stikss, kurš darbojās šajā mācību iestādē no 1802. līdz 1826. gadam. Viņš sarakstīja vairākas grāmatas un rakstus par terapiju un zālēm, to vidū par iespēju aizstāt hinīnu ar vietējiem augiem. [1] Doktorandu izcelsmes areāls universitātē bija samērā plašs. Viņu vidū – pārstāvji no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, un Krievijas. Raksts sniedz nelielu ieskatu 19. gadsimta sākumā un vidū Tērbatā aizstāvētajās medicīnas doktoru disertācijās.... Lasiet vēl
© Arnis Mazlovskis
Industriālā laboratorija
Brīdī, kad viesojamies A/S Grindeks Analītiskajā mērogošanas laboratorijā, spīdīgie emaljētie un nerūsējošā tērauda reaktori klusē. Aktīvo farmaceitisko vielu biznesa struktūras direktors VITĀLIJS SKRĪVELIS skaidro, ka noris proves sintēze, proti, zinātniski eksperimentāls darbs, kad tiek analizēta pati uzsintezētā viela un paveiktās sintēzes parametri, ar mērķi atbildēt – vai nepieciešams modificēt parametrus, lai turpinātu sintēzes procesa modelēšanu lielāka izmēra reaktoros.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika
KRUSTPUNKTS
Aci pret aci
Mēdz teikt – ārstēšanās procesā piedalīs trīs: slimība, kas iet savu gaitu, ārsts, kurš mēģina to ietekmēt, un pacients, kurš vēlas atveseļoties. Taču nereti ir situācijas, kad ir arī ceturtā puse. Pacienta piederīgie. Saskarsme ir neizbēgama, bet nereti sarežģītāka nekā ar pacientu. Kā padarīt pacienta piederīgos par sabiedrotajiem?... Lasiet vēl
© Dace Ezera
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Marts, 2008
Arhīvs
Decembris, 2008
Novembris, 2008
Oktobris, 2008
Septembris, 2008
Augusts, 2008
Jūnijs, 2008
Maijs, 2008
Aprīlis, 2008
Februāris, 2008
Janvāris, 2008
Pārējie

© iAptieka, 2017. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: