Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Maijs, 2008
Esmu rezidents un tāpēc manu uzmanību šajā Doctus numurā īpaši piesaistīja raksts par rezidentu apmācības problēmām – tā vien gribējās iesaistīties diskusijā... Ļoti vērtīgs raksts gan tiem, kuri domā saistīt dzīvi ar medicīnu, gan tiem, kuri beidz līdzdiploma izglītības studijas un risina dilemmu par rezidentūras programmas virzienu. Šajā jautājumā, manuprāt, viens no svarīgākajiem punktiem ir augstskolas izvēle. Mans viedoklis – katrai universitātei ir sava atšķirīga filozofija. Nav labas vai sliktas universitātes. Vienkārši tiem, kuri grib mācīties medicīnu, labāk der Latvijas Universitāte, bet tiem, kuri grib tikt iemācīti – Rīgas Stradiņa universitāte. Ja izvēlas nepareizo universitāti, paradās raksturīgās sūdzības. Tie, kas nemāk lietderīgi izmantot LU liberālo atmosfēru, sūdzas par bardaku, bet RSU studenti, kas mēģina paši izvelēties sev vēlamās lekcijas – par augstskolā valdošo diktatūru. Zinu rezidentus, kuri mācību laikā ir mainījuši augstskolas – abējādi. Lielākoties pēc augstskolas maiņas viņi bija apmierināti, jo sākotnēji bija izvēlējušies sev nepiemērotu mācību modeli.

Runājot par rezidentūras mācībām, manuprāt, nav tik drūmi, kā varētu šķist. Nezinu, kā ir citviet, bet P. Stradiņa slimnīcā interneta pieslēgums ir pieejams ļoti plaši – es šobrīd nevaru iedomāties mācību procesu bez interneta! Ja kaut ko nezinu, vai šaubos, prasu google. Ja tas nezina, jautāju kolēģiem vai meklēju grāmatās. Ārsti ar ļoti retiem izņēmumiem ir priecīgi par rezidentu jautājumiem, īpaši – teorētiskiem. Un to var saprast, jo sertificēts ārsts ir augstākā instance – viņu nevar piespiest mācīt, no viņa pašam jāmācās. Tiem, kas to saprot, mācīties rezidentūrā, manuprāt, ir daudz vieglāk un interesantāk.

Kaut arī mācīties laikā, kad paradās pavasara saule, ir arvien sarežģītāk...

Jānis Šavlovskis,
Latvijas Universitāte, P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, 3. gada radioloģijas rezidents

P.S. Vēl Doctus šomēnes atgādina – ziedputekšņu sezona ir klāt; sirds un asinsvadu slimības nezaudē aktualitāti. Uzmanību arī jaunam radioloģijas izmeklējumam – virtuālajai kolonskopijai un amerikāņu seriāla cienīgam diagnostiski sarežģītam klīniskajam gadījumam!
MEDIKAMENTI
Ārstniecības augi – vai drošākās un efektīvākās zāles?
Neraugoties uz mūsdienu medicīnas sasniegumiem, sabiedrības interese par alternatīvām ārstniecības metodēm un ārstniecības līdzekļiem nav zudusi. Tieši otrādi – pēdējā laikā tā pat pieaug. Šajā jomā īpaši nozīmīgu vietu ieņem ārstniecības augi. Cilvēku attieksme pret ārstniecības augiem ir dažāda – vieni tos vērtē kā absolūti nekaitīgus, ar kuriem nekādu ļaunumu nodarīt nevar, un tātad var lietot pavisam droši, bez jebkādas piesardzības. Citi tos uzskata par sava veida placebo – efekts būs, ja vien tam ticēs. Vēl citi pauž viedokli – tās ir drošākās un efektīvākās zāles, teju universālas visu slimību ārstēšanai. Taču ārstniecības augu, tāpat kā citu ārstniecības līdzekļu, izmantošanā ir savs iespēju loks un robežas, ko vajadzētu apzināties un novērtēt. Kur tad ir robeža starp iedomāto un reālo ieguvumu? Kā jau parasti – kaut kur pa vidu.
© Vija Eniņa, Vilhelmīne Īriste
Angiotensīna receptoru blokatori ne tikai pazemina arteriālo asinsspiedienu
Kardiovaskulārā mirstība pasaulē ieņem pirmo vietu. Eiropā no KVS mirst 4,3 miljoni cilvēku, Eiropas Savienībā – vairāk par diviem miljoniem, kas ir 48% no visām nāvēm Eiropā un 42% Eiropas Savienībā. Galvenie mirstības iemesli ir arteriālā hipertensija un koronārā sirds slimība (pasaulē arteriālās hipertensijas slimnieku skaits jau sasniedz miljardu, no kuriem 64,9% netiek ārstēti). Sevišķi fatāla ir šo slimību kombinācija ar 2. tipa cukura diabētu. Eiropā ar diabētu slimo 48 miljoni, Eiropas savienībā – 23 miljoni pieaugušo. Šo slimību prevalence turpina augt, neraugoties uz panākumiem to ārstēšanā un preventīviem pasākumiem attiecībā uz smēķēšanu, aptaukošanos, mazkustīgu dzīves veidu, neveselīgu pārtiku, psihoemocionālu stresu un citiem riska faktoriem. Gan arteriālās hipertensijas, gan koronārās sirds slimības patoģenēzē viens no svarīgākajiem riska faktoriem ir angiotensīns II.
© Jānis Lācis
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Pacients ar ģeneralizētu, komplicētu sepsi
Diagnostiski sarežģītais slimības gadījums demonstrē, ka bez pārliecinošas morfoloģiskas atrades, balstīta tikai uz radioloģisko un klīnisko ainu, audzēja diagnoze var būt pārsteidzīga. Publikācijas mērķis ir parādīt komplicētu netipisku slimības gaitu, kas noritēja dažādos stacionāros un nodaļās, grūtības slimības diagnostikā un ilgstošu daudzveidīgu ārstēšanu.
© Uga Dumpis, Svetlana Lugovska, Kristīne Ducena
PASAULĒ
Ziedēj' pļava, ziedēj' nora. Aeroalergēni
Gaiss ap mums ir unikāla vide. Diemžēl to, tāpat kā visu mūsdienu pasauli, skar negatīvas tendences. Gaisa piesārņojuma avoti ir daudzpusīgi: auto, biomasu sadegšana (t. sk. malkas apkure), augi, dzīvnieki, ķīmiskas substances. Pie mums tiem, kas ir brīvi no alerģijām, maijs ir viens no burvīgākajiem pavasara mēnešiem. Tomēr Eiropas populācijā pēdējo 30 gadu laikā sensitizācija pret ziedputekšņiem ir dubultojusies, ziedputekšņu sezona ir pagarinājusies par 10-11 dienām... Tā kā šajās lappusēs pievērsīsimies galvenokārt šim aspektam, jāatzīmē, ka ziedputekšņi nav vienīgais inhalējamo alergēnu veids, tāpat kā alerģiskas reakcijas ir tikai viens no gaisa piesārņojuma radītajiem efektiem.
© Guna Dansone
PRAKSE
Melanoma. Agrīnas diagnostikas ietekme uz slimības prognozi
Melanoma sastāda tikai 4% no visiem ādas vēžiem, bet, salīdzinot ar citiem ļaundabīgajiem ādas audzējiem, ir visbiežākais nāves cēlonis visā pasaulē. 90% ar ādas audzējiem saistītu nāves gadījumu iemesls ir melanoma. Pēc vispasaules datiem 2002. gadā ir reģistrēti 160 000 jauni melanomas gadījumi un 41 000 no tiem sastāda melanomas izraisītie nāves gadījumi. Melanomas biežums visā pasaulē turpina pieaugt daudz straujāk nekā citu ādas audzēju biežums. Latvijā saslimstība ar melanomu 2002. gadā bija 4,5 gadījumi uz 100 000 vīriešu un 8,7 gadījumi uz 100 000 sieviešu. Katru gadu Latvijā tiek reģistrēti apmēram 170 jauni melanomas gadījumi, un joprojām saslimstībai ar melanomu ir vērojama tendence pieaugt.
© Kristīne Azarjana, Ingrīda Čēma, Dace Pjanova
Virtuālā kolonoskopija
Datortehnoloģijas mūsu pasauli pēdējo gadu desmitu laikā ir būtiski mainījušas. Ik dienu dzirdam un saskaramies ar tādām novatoriskām lietām kā virtuālā pasaule, virtuālās spēles, virtuālā sarakste, virtuālās konferences, un tagad ir iespējama arī virtuāla dobu orgānu izmeklēšana. Šajā apskatā pievērsīsimies jaunam radioloģiskam izmeklējumam – virtuālajai kolonoskopijai – kas kļūst aizvien pieejamāks arī Latvijā. Kādos gadījumos piedāvāt pacientam šo izmeklējumu, kādas ir tā priekšrocības un trūkumi un – kāda ir šīs metodes pieejamība?
© Ligita Zvaigzne, Aina Kratovska, Ilze Eņģele, Marika Kalniņa
Vai protam barot bērnus?
Vēsturiski galvenais uztura ieteikumu mērķis bija nodrošināt augošo bērna organismu ar nepieciešamajām vielām, lai novērstu deficīta stāvokļus un slimības, kas ar tiem saistās. Mūsdienīgas uztura rekomendācijas domātas labas veselības nodrošināšanai un hronisku slimību profilaksei dzīves garumā. Tā kā visa pamatā ir labs uzturs, uzdevu sev jautājumu: vai mēs protam pabarot agrīna vecuma bērnu un ieteikt pareizāko ēdienu atkarībā no individuālām īpatnībām? Grūti. Piedāvāju dažas jaunākās rekomendācijas par papildu uztura lietošanas uzsākšanu zīdaiņiem.
© Ieva Eglīte
PERSONĪBA
Saudzēt sevi – citiem... Intervija ar radioloģi Māru Epermani
Ir daudz labu ārstu dziedinātāju, vienas nozares speciālistu, ārstu zinātnieku, ārstu pedagogu, organizatoru... Ārste radioloģe MĀRA EPERMANE apvienojusi sevī visus šos daudzos darbības virzienus un piedevām viņa ir arī lieliska stratēģe, projektētāja, plānotāja. Kolēģi saka: „Ja katrā ārstniecības nozarē mums būtu pa vienai Mārai Epermanei, medicīnas problēmas Latvijā jau būtu atrisinātas.”
© Vija Vāvere
TĒMA
Sapnis par labu rezidentūru
No kā atkarīgs, cik labs izaugs jaunais ārsts? No rezidentūras organizācijas, likumdošanas. No subjektīvas attieksmes, izpratnes, kas var būt gan uzmundrinoša, iedrošinoša, gan pārliecību nestiprinoša. No skolotāju profesionalitātes. No paša varēšanas un gribēšanas. It kā vienkārši. Taču, uzrunājot rezidentus un rezidentūras realizētājus, tas itin nemaz vairs nešķiet vienkārši. ... Lasiet vēl
© Diāna Ričika
IZZIŅA
Eiropas Parlaments vienojas cīņā pret vēzi
„Rezolūcija Par cīņu pret vēzi paplašinātajā Eiropas Savienībā, ko Eiropas Parlaments aprīlī gandrīz vienbalsīgi pieņēma, ir kā karogs, ar kuru nevalstiskās organizācijas, asociācijas var doties uz atbildīgajām valsts institūcijām, lai prasītu uzlabot situāciju,” teic tās autors Eiropas Parlamenta deputāts, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejas priekšsēdētāja vietnieks GEORGS ANDREJEVS.
© Diāna Ričika
KRUSTPUNKTS
Uzkāpt Everestā
Ikviens, pārlūkojot sava darba mūža anamnēzi, noteikti atrastu ne vienu vien situāciju, ko nevar aizmirst, jo tā bijusi kā izaicinājums profesionālajai varēšanai. Rets, neparasts klīniskais gadījums, kurā latiņa pacelta augstāk nekā ierasts, operācija, ko līdz šim kolēģi Latvijā nav veikuši, pamācošas vai pat kuriozas tikšanās un sarunas ar pacientiem. Šādi gadījumi bagātina ne tikai pieredzi, bet atstāj daudz jautājumu: kādas ir medicīnas un ārsta iespēju robežas, kā tie izmaina ārstu, vai kādā brīdī var nepietikt spēka, vai tiem var sagatavoties? Par to arī trīs stāsti.
© Baiba Vahere
NOTIKUMS
Doctus – 10 gadi!
Kā izmērīt žurnāla Doctus desmit gadus? To var darīt tīri matemātiski. Desmit gadi tad summējas 88 žurnāla numuros un teju 1 300 rakstos. Var mērīt arī žurnāla izaugsmes tempus: 2001. gadā četru numuru vietā pie lasītājiem ceļu mēro seši, 2002. gadā – jau desmit, bet 2005. gadā – vienpadsmit numuri gadā. Līdz ar to attīstību piedzīvo arī žurnāla rubrikas un vizuālie vaibsti. Taču žurnāls vienmēr rada arī ļoti subjektīvas sajūtas. Kā izmērīt ilgi lolotas idejas, intuīciju (ne tikai rūpīgi izsvērtus plānus), vadot žurnālu, stundas, ko rakstu autori pavadījuši pie datora, literatūras kaudzītes vai dzīvesgudrās sarunas, domas, kas šaudās pa galvu pēc žurnālā izlasīta raksta? Vai tomēr var? Var! Sadarbības partneru un lasītāju atsaucībā un uzticībā. Daudz laba vēlējumu izskanēja arī Doctus dzimšanas dienas svinībās! Lūk, daži apstādināti mirkļi!
© Diāna Ričika
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Maijs, 2008
Arhīvs
Decembris, 2008
Novembris, 2008
Oktobris, 2008
Septembris, 2008
Augusts, 2008
Jūnijs, 2008
Aprīlis, 2008
Marts, 2008
Februāris, 2008
Janvāris, 2008
Pārējie

© iAptieka, 2017. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: