Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Jūnijs, 2008
Ar acu kaktu pārskrienu jūnija Doctus numura satura rādītājam. Blakus zinātniski pētnieciskiem darbiem un ikdienas praksē noderīgiem rakstiem (Jurģis Strautmanis detalizēti un plaši izstāsta par epilepsiju, Andrejs Srebnijs dalās pieredzē par krūts vēža mūsdienīgu ķirurģisku ārstēšanu, bet pasaules literatūras apskatā lasiet par milzu briesmoni – metabolo sindromu –, kura ķetnās ir aptuveni ceturtā daļa planētas pieaugušo iedzīvotāju), manu uzmanību piesaista Vitas Začestas stāsts par nebijušu izjūtu meklējumiem, piedaloties piedzīvojumu sacīkstēs. Stāsts par nezināmo piedzīvojumu, „kad nav zināms, cik stundu tas ilgs, cik spēka prasīs, cik sajūsmas un sāpju sagādās. Zināms vien tas, ka būs grūti, aizraujoši, būs skaisti. Vēl jo vairāk tad, ja šķēršļus pārvar kopā ar draudzīgu komandu.”

Arī medicīna savā ziņā ir stāsts par nezināmo piedzīvojumu, kur ir daudz neizstāstāmu gandarījuma mirkļu, kur kādā brīdī var nepietikt spēka, tāpēc labi, ka vienmēr blakus ir uzticami kolēģi. Šis piedzīvojums man liek domāt par mediķu savstarpējām attiecībām. Cieņu vienam pret otru, pret savu darbu, pašam pret sevi un par labu komandas darbu. Lielā mērā ar to saistīts arī ārsta profesijas prestižs sabiedrībā un mūsu labklājība.

Saulainu vasaru, D vitamīna pārprodukciju un sirdsdegsmi!

Astra Bērziņa
Jelgavas pilsētas slimnīcas neiroloģe
MEDIKAMENTI
Bioflavonoīdu lietošana fleboloģijā un proktoloģijā
Lai runātu bioflavonīdu farmakoloģisko iedarbību, vispirms nepieciešams raksturot tās slimības un stāvokļus, kuru gadījumā bioflavonīdu lietošana ir lietderīga. Ķirurģiskajā praksē šie preparāti lielākoties ir lietojami fleboloģijā un proktoloģijā.
© Vladislavs Semeņuks
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Tuberozā skleroze ar nieru bojājumu
Demonstrācijas mērķis: parādīt, pirmkārt, samērā retas slimības nieru bojājuma ainu, otrkārt, retu komplikāciju peritoneālās dialīzes pacientiem (1-2% gadījumu šādiem pacientiem) – hidrotoraksa attīstību, kad veidojas pleiroperitoneāls savienojums. Ļoti iespējams, ka minētais šajā gadījumā bija saistīts ar pacientes pamatslimību, izmainītu pleiras un plaušu stāvokli un ļoti lielām nierēm, kas aizņem vēdera dobumu un palielina intraabdominālo spiedienu.
© Harijs Čerņevskis, Aiga Stāka
PASAULĒ
Runājot par metabolo sindromu...
Pārfrazējot definīciju, metabolais sindroms ir briesmonis, kurš sastāv no vairākiem atsevišķiem briesmoņiem – hipertensijas, dislipidēmijas, glikozes inotelerances, aptaukošanās... Atbilstoši šodien pieņemtajiem kritērijiem, no metabolā sindroma cieš aptuveni ceturtā daļa planētas pieaugušo iedzīvotāju, un metabolā sindroma kritērijus dažādos pētījumos atrod līdz pat 50% bērnu un pusaudžu ar aptaukošanos. Līdzās esošajai aug jauna “metabolā paaudze”, kuru raksturo pāragras (vismaz vēl pēc šodienas standartiem) sirds-asinsvadu, endokrīnās sistēmas un citas saslimšanas ar grūti formulējamu ilgtermiņa prognozi.
© Guna Dansone
Baltijas-Ziemeļvalstu konference par ērču izraisītajām zoonozēm
Ik pavasari (ar retiem izņēmumiem) Baltijas-Ziemeļvalstu konferences par ērču izraisīto zoonožu jautājumiem jau no 1994. gada pulcē visu ieinteresēto valstu pārstāvjus informācijas apmaiņai, problēmu aktualizācijai un zināmai izglītības programmai. Konferences pēc kārtas notiek vienā no trīs Baltijas valstīm, un tajās piedalās ieinteresēto valstu ārsti-infekcionisti, ģimenes ārsti, epidemiologi, neirologi, laboratorijas speciālisti, vakcīnu ražotāji un pētnieki. Konferenču laiku, vietu un darba kārtību, kā arī programmu plāno speciāla Konsultatīvā padome, kas izveidota pie Helsinku Universitātes Zooloģijas institūta. To vada profesors Ole Vapalahti. Arī man ir gods būt šis padomes sastāvā. Lokālo konferenču organizētāji atsevišķās Baltijas valstīs gandrīz katru gadu mainās, un pārsvarā ir Baltijas valstu universitātes vai ģimenes ārstu un infekcionistu profesionālās asociācijas. Šogad konferences organizatori bija Igaunijas Infekciju slimību asociācija.
© Vaira Irisa Kalniņa
PRAKSE
Ieskats epilepsijā
Epilepsija neapšaubāmi ir viena no visnoslēpumainākajām slimībām, ar ko nākas saskarties cilvēcei. Diemžēl attieksmi pret epilepsiju sabiedrībā lielā mērā nosaka mīti un aizspriedumi, nevis zināšanas un pierādījumos balstīta informācija. Jāatzīst, ka arī liela daļa Latvijas neirologu daļēji ir šo mītu un aizspriedumu varā, un tas, manuprāt, galvenokārt ir saistīts ar zināšanu trūkumu. Šajā rakstā mēģināšu īsi izklāstīt šobrīd aktuālo pieeju epilepsijas definīcijai, klasifikācijai, diagnostikai, terapijai un prognozei.
© Jurģis Strautmanis
Krūts vēža ķirurģiskās ārstēšanas tendences un mūsdienu standarti
Pēdējo 20-30 gadu laikā krūts vēža ķirurģijā veikts pagrieziens no maksimāli izturamas ārstēšanas uz minimāli nepieciešamo (prof. Umberto Veronesi). Ir pierādīts, ka plašu operāciju rezultāti nemaz nav labāki par saaudzējošo operāciju rezultātiem no onkoloģiskā viedokļa, bet ir daudz sliktāki no funkcionālā viedokļa. Tādas operācijas kā Halsteda mastektomija vai paplašināta Urbana mastektomija jau ir kļuvušas par pagātni. Krūts vēža ķirurģiskās ārstēšanas tendences mūsdienās raksturo krūti saglabājoša ķirurģija mastektomijas vietā, onkoplastiskās ķirurģijas pielietošana, krūts rekonstrukcija un saudzējoša paduses ķirurģija.
© Andrejs Srebnijs
Jaunākās atziņas par venozo trombemboliju profilaksi
Venozā trombembolija (plaušu artēriju trombembolija) ir patoloģija, kuras rezultātā dziļo vēnu tromboze (DVT) akūtā fāzē rada embolijas. Embolijas plaušu artērijās var būt letālas. Savukārt hroniskas komplikācijas šādai patoloģijai var būt hroniska venoza nepietiekamība kājās (pēctrombotiskais sindroms) ar lielu varbūtību venozu čūlu attīstībai vai hroniska plaušu embolizācija ar pulmonālu hipertensiju. Lai nenonāktu līdz DVT komplikācijām, lielāka uzmanība jāpievērš profilaksei. Latvijas Fleboloģijas biedrība sadarbībā ar citām profesionālajām asociācijām ir izstrādājusi DVT profilakses un ārstēšanas vadlīnijas, kas sakņojas starptautiskās vadlīnijās un uz pierādījumiem balstītā medicīnā. Šī raksta mērķis ir uzsvērt būtiskākās problēmas un uz DVT profilaksi attiecināmās stratēģijas.
© Dainis Krieviņš
Lupus nefrīts
Sistēmiskā sarkanā vilkēde (Lupus erythematodes disseminatus – LED) ir hroniska autoimūna slimība ar plašu klīniski-imunuloģisko noviržu spektru un skar praktiski visas orgānu sistēmas. Nieres ir viens no biežākajiem mērķa orgāniem – vismaz 50% pacientu attīstās klīnisks nieru bojājums, un nieru saslimšana joprojām ir viens no vadošajiem mirstības iemesliem pacientiem ar LED. Slimības prevalence pasaulē variē no 15 līdz 50 gadījumiem uz simts tūkstošiem iedzīvotāju, Ziemeļeiropā tā ir ap 40/100 000. Galvenokārt slimo sievietes reproduktīvajā vecumā, tāpēc gados jaunām sievietēm ar proteinūriju un iekaisuma pazīmēm, vienmēr vajadzētu apsvērt LED diagnozi.
© Egīls Vēverbrants, Guna Dansone
PERSONĪBA
Kas iznācis no konfekšu gādātājas? Intervija ar audioloģi Sandru Kušķi
Lai kurā pasaules malā būtu izlidojis fotoaparāta putniņš, attēlos daktere SANDRA KUŠĶE, šķiet, izstaro gaišumu. Varbūt tāpēc, ka smaids līdz ausīm un pati notiekošajā iekšā bez atlaides par karsto sauli, grūto kāpienu kalnā, garajām mācību stundām vai ilgo ceļu? Varbūt tamdēļ, ka tās baltās drēbes? Maijā Latvijas Bērnu dzirdes centra kolektīvs izbraukuma variantā nosvinēja sešpadsmito dzimšanas dienu. Atskaites brīdis un arī laiks, kad centra vadītāja Dr. Med., Paed. Mag. ārste audioloģe Sandra Kušķe biežāk piedomā par savu lielo bērnu, meitu Līvu, kura šopavasar beidz vidusskolu.
© Benita Brila
AIZRAUŠANĀS
Nebijušu sajūtu un piedzīvojumu meklējumos
„Starta laukumā mudž cilvēki ar lukturīšiem, ķiverēm, kompasiem, kuri drudžaini smērē sviestmaizes, lej ūdeni plastmasas maisos un pieber klāt aizdomīgus pulverīšus, ieziež pēdas ar zīdaiņu dupšu ziedi, apļo rokas un staipa kājas, izmisīgi steidz vēl kaut ko pieskrūvēt velosipēdam, īsāk sakot – gatavojas startam piedzīvojumu sacīkstes. Pakrūtē kņud vairāk nekā pirms anatomijas eksāmena. Klausoties laika prognozes „ilgstoša lietus un vietām slapja sniega” solījumus, kārtējo reizi jautāju sev: kam man tas viss? Un nozvēros – pēdējo reizi! Bet tad atskan starta šāviens, komandas ar gavilēm dodas uz priekšu, drudzis beidzas, un sākas nezināmais piedzīvojums. Nav zināms, cik stundas tas ilgs, cik spēka prasīs, cik sajūsmas un cik sāpju sagādās. Zināms vien tas, ka būs grūti, būs aizraujoši, būs skaisti,” stāstu par savu aizraušanos iesāk Dzemdību nama ginekoloģe VITA ZAČESTA.
© Māra Lapsa
DISKUSIJA
Riskēt un būt aizsargātam
Mūsdienu medicīna no ārsta pieprasa saprātīgi riskēt, taču ārsts ir tikai cilvēks, un, lai cik labi darītu savu darbu, viņš var kļūdīties. Ja ārsts neriskēs, progresīvā medicīna neturpinās attīstību un zaudētājs būs pacients... Tāpēc, lai ārsts varētu strādāt un arī pacients justos pasargāts un zinātu, ka veselības kaitējuma gadījumā saņems atlīdzību, pastāv ārstu profesionālā riska aizsardzības mehānismi. Pašlaik tie ir diskusiju krustpunktā arī Latvijā.
© Diāna Ričika
IZZIŅA
Bērnu paliatīvā aprūpe Latvijā
„Divus mēnešus un vienu nedēļu pēc meitiņas piedzimšanas dzīvojām kā laimīga ģimene. Un tad nokļuvām slimnīcā pirmo simptomu dēļ, kas nopietni apdraudēja meitiņas dzīvību. Izrādījās, kādā no mehānismiem (kā es tos nodēvēju) tomēr bija radusies kļūme. Tik nopietna, ka nācās sastapties ar... bērnu paliatīvo aprūpi. Man bija briesmīgas dusmas, kad darbinieki nāca pie mums un sāka mūs gatavot straujai bērna nāvei. Ar to ticību mums gāja kā pa viļņiem – tad uz augšu, tad uz leju. Pēc smagās operācijas meitiņa divas nedēļas gulēja intensīvās terapijas nodaļā. Viņa bija pieslēgta pie neskaitāmiem vadiem un caurulītēm un no zālēm uztūksi. Tāda maziņa un neaizsargāta viņa tur gulēja. Lūdzu Dieviņu katru dienu, lai dod viņai spēku un lai viņa izdzīvo. Un viņa lēnām atžirga. ..Mēs pieņēmām šo smago notikumu mūsu dzīvē, tāpat kā pieņēmām paliatīvo aprūpi, ar kuras palīdzību tagad mums ir iespēja dzīvot mājās.” – No Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības izdevuma Puķēs un bērnos ir saglabājies paradīzes atspīdums
© Anda Jansone
SKATĪJUMS
Labs mediķis ir tas, kurš dzied
“Kad redzi, ka koris dziedot lido, tad ir īsti svētlaimīga sajūta. Tad ir feini, tad tu arī pats lido,” tā saka P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kora Stradiņi ilggadējais diriģents JEVGEŅIJS AUGUSTINOVIČS.
© Lolita Lūse
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Jūnijs, 2008
Arhīvs
Decembris, 2008
Novembris, 2008
Oktobris, 2008
Septembris, 2008
Augusts, 2008
Maijs, 2008
Aprīlis, 2008
Marts, 2008
Februāris, 2008
Janvāris, 2008
Pārējie

© iAptieka, 2017. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: