Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Augusts, 2008
Medicīnas literatūras lasīšanai ārstam stunda dienā būtu jāvelta... Vai pats tā daru? Teikšu atklāti – ne vienmēr, bet cenšos.

Hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai un nespecifiskām elpceļu slimībām ir kopīga problēma – vai un kad lietojamas antibiotikas? Interesanta ir profesoru un ārsta praktiskā diskusija par aspektiem, kas būtu jāpatur prātā, nozīmējot klaritromicīnu. No savas pieredzes zinu, ka šis medikaments bieži ir efektīvs gadījumos (īpaši pediatriskajā praksē), kad citi izrādījušies bez efekta.

Ieskats mazāk zināmajā Francijas medicīnā lasāms arī kā daiļliteratūra. Par franču mediķu nesteidzību biju dzirdējis arī no savas kolēģes stāstītā par atgadījumu, viesojoties pie meitas Parīzē. Znotam gadījusies trauma – brūce sejā. Vēršoties pēc palīdzības medicīnas iestādē, brūce sašūta pēc četrām (!) stundām, lai gan rindas neesot bijis.

Kolēģiem novēlu šomēnes vēl nesteigties. Cik iespējams baudīt jau pēdējā, īstā vasaras mēneša jaukumus, pilnus sēņu un ogu grozus! Atrast laiku saulei, vējam un spirdzinošām peldēm jūrā!

Juris Ezeriņš
ģimenes ārsts no Smiltenes
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Hroniska obstruktīva plaušu slimība
Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ir bieži nediagnosticēta un bieži neatpazīta slimība. HOPS progresē lēni, un pacients pielāgojas gan elpas trūkumam, gan klepum. Mazāk kā 50% pacientu HOPS diagnoze ir apstiprināta, jo dažkārt diagnoze tiek noteikta ar vieglu roku, dažkārt paliek nenoteikta, bet citreiz ietilpst citu orgānu sistēmu nozoloģisko vienību sastāvā, radot diferenciāldiagnostikas problēmas – to apliecina arī šis klīniskais gadījums.
© Zaiga Kravale, Inga Ķigure, Viesturs Šiliņš, Aiga Stāka
PASAULĒ
Hemoroidālā slimība
Kā vienu no neskaidrākajiem aspektiem hemoroidālās slimības kontekstā var atzīmēt problēmas izplatību. Proti, hemoroīdu slimības patieso incidenci ir praktiski neiespējami definēt, jo daudzi pacienti privātu un “estētisku” apsvērumu dēļ nelabprāt runā par šāda veida problēmām un vēl nelabprātāk akceptē atbilstošu medicīnisku apskati. Vienlaikus daudziem, kuriem ir hemoroidālā slimība, nav simptomu, un ne visiem, kam ir īstie simptomi, patiešām ir hemoroīdi. Skaidrs ir tik daudz, ka problēma ir aktuāla, un pat ļoti. Vispārīgi tiek lēsts, ka hemoroidālā slimība skar 50% piecdesmitgadnieku, bet epidemioloģiskos pētījumos tās incidence variē no 4-5% pieaugušo ASV līdz pat 30% Lielbritānijā.
© Guna Dansone
PRAKSE
Mūsdienu aspekti par ortostatiskas hipotensijas diagnostiku un ārstēšanu
Ortostatiska jeb posturāla hipotensija ir plaši sastopams sindroms, ko klīnicisti bieži neizvērtē un nediagnosticē, lai gan tā var izraisīt nopietnus traucējumus un ievainojumu draudus. Ortostatiska hipotensija (OH) izpaužas ar sistēmisku arteriālā spiediena krišanos – sistoliskā vairāk nekā par 20 mmHg un diastoliskā vairāk nekā 10 mmHg, pieceļoties no guļus stāvokļa stāvus trīs minūšu laikā. Sakarā ar OH reducējas perfūzijas process orgānos – sevišķi smadzenēs. [1] OH izpausmes pacienti visbiežāk raksturo ar to, ka, pieceļoties stāvus, pakāpeniski attīstās vispārējs vājums, nogurums, savdabīgas izjūtas galvā, noreibums, apdullums, tukšums un pakāpeniski pieaug apziņas traucējumi, ir atslēgšanās sajūta, var būt samaņas zudums un krišana.
© Gertrūde Eniņa, Lauma Āva, Gaida Krūmiņa, Tatjana Matvejeva, Valda Akermane
Kādas asins analīzes veicamas akūta koronāra sindroma pacientam?
Akūta koronāra sindroma pacientiem, kā zināms, ir paaugstināts pēkšņas kardiālas nāves risks, tādēļ svarīgi atpazīt tipiskas ar miokarda išēmiju saistītas sūdzības, lai savlaicīgi veiktu nepieciešamos papildizmeklējumus, precizētu diagnozi un sniegtu neatliekamu palīdzību. Akūta koronāra sindroma diagnozes uzstādīšanā ir svarīgi trīs parametri: klīniskā aina, EKG izmaiņas un miokarda bojājuma bioķīmiskie marķieri, ko nosaka asins paraugā. Šie parametri lielā mērā ietekmē arī tālāko ārstēšanas taktiku. Bet vai izmaiņas EKG un miokarda bojājuma bioķīmiskie marķieri ir vienīgie, kam ir nozīmīga loma pacienta riska novērtēšanā? Šī raksta mērķis ir vērst uzmanību arī uz citiem asins analīzēs nosakāmiem parametriem, kas atspoguļo pacienta vispārējo stāvokli un prognozi, kā arī ļauj izvēlēties piemērotāko ārstēšanas taktiku.
© Ginta Kamzola
Liekais svara un aptaukošanās problēmas statistika Latvijas skolēniem
Liekā ķermeņa masa un aptaukošanās ir strauji progresējoša globāla sabiedrības problēma. Pēdējos 20 gados Eiropas Savienības valstīs strauji pieaug bērnu un pusaudžu skaits, kuriem ir liekais svars vai pat aptaukošanās. Izskaitļots, ka 18% ES dalībvalstu skolas vecuma bērniem ir novērojams liekais svars (14 miljoniem no 77 miljoniem 25 ES dalībvalstu skolas vecuma bērniem), ar tendenci šiem skaitļiem pieaugt par 0,55-1,65 procentiem jeb aptuveni par 400 000 gadījumu gadā. No visiem minētajiem bērniem ar lieko svaru, vadoties pēc starptautiski atzītām ķermeņa masas robežvērtībām, aptuveni 5 miljoniem skolēnu konstatē aptaukošanos, un šo bērnu skaits pieaug aptuveni par 85 000 gadā. ASV aptaukošanās var ietekmēt pašreiz dzimstošo bērnu dzīvi tik lielā mērā, ka pirmo reizi ASV vēsturē viņu dzīves ilgums būs īsāks nekā viņu vecākiem.
© Melita Sauka
Kombinēta terapija laulātiem pāriem pārejas vecumā
Tāpat kā citur pasaulē arī Latvijā pārejas vecums mūsdienās ir darbspējīgs vecums. Daudzi vīrieši un sievietes savā profesionālajā izaugsmē ir sasnieguši teicamu līmeni, vienlaikus ģimenes dzīvē ciešot no zemas dzīves kvalitātes. Partneru attiecībās var prevalēt konflikti vai samierināšanās ar patiesību: ”Vairs neesam jauni!”. Zinātniskajā literatūrā un seksuālās veselības medicīnas kongresu atziņās būtiska nozīme tiek piešķirta negatīvu stresa faktoru ietekmei laulātā pāra attiecībās. Konsultācijā abi sūdzas par seksuālu disharmoniju, nepatiku vienam pret otru, ģimeniskās adaptācijas traucējumiem, perspektīvas zaudēšanu kopdzīvei. Šie pāri nonāk konfliktsituācijās attiecībās ar tuviniekiem, kolēģiem, sabiedrību. Daži no pāriem šķiras, citos gadījumos viens no pāra meklē savas seksuālās kvalitātes apliecinājumu dzimumsakaros ar gados jaunāku partneri, dzīvo dubultu dzīvi.
© Ināra Roja, Jānis Zaļkalns, Ints Zeidlers
PERSONĪBA
Rektors ar ārsta dzīvesstilu. Intervija ar ķirurgu Jāni Gardovski
Rīgas Stradiņa universitātes rektors, Dr. habil. med., profesors JĀNIS GARDOVSKIS savā ārsta darba kabinetā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas telpās iekārtojies starp medicīnas zinātnes grāmatām dažādās valodās un pāris gleznām ar vāzēs sakārtotām saulespuķēm. Nekā lieka. Jo viņam daudz jāpadara.
© Lolita Lūse
TĒMA
Aptiekas laikmetīga skice
Laikā, kad turat žurnālu rokās, ir zināmi šā gada konkursu rezultāti augstskolās. Pērn Rīgas Stradiņa universitātē Farmācijas fakultātē konkurss bija teju četri pretendenti uz budžeta vietu, Latvijas Universitātes Farmācijas fakultātē – 7,3. Skaitļi nepārprotami liecina – interese par farmāciju ir. Bet vai par aptieku? Pagājušajā gadā aptieku par darbavietu izvēlējušies 65% RSU, 84% LU un 95% Rīgas 1. medicīnas koledžas absolventu.

Uzrunājot gan Farmācijas fakultātes 5. kursa absolventes, gan aptieku jomas ekspertus par motivāciju palikt aptiekā, sarunas skar ne tikai reputācijas, darba slodzes un izaugsmes aspektu, bet arī ļoti būtiskus procesus farmācijā. Vai farmaceits jūtas aptiekā saimnieks? Vai vēlas tāds būt? Kam jāpieder aptieku biznesam mūsu valstī? Kā likumdošana ietekmē aptiekas izdzīvošanu, līdz ar to arī farmaceita labklājību? Šie jautājumi nav nejauši un nosaka to, kā jūtas farmaceits.
© Diāna Ričika
PIEREDZE
Mācos dzīvot viegli... kā franči!
Viena no lielākajām Eiropas slimnīcām – Hopital de la Pitié-Salpêtrière viņa uzmanību pirmo reizi piesaistīja, lasot Balzaka romānu Gorio tēvs. Galvenā varoņa Ežēna de Rastinjaka labākais draugs strādāja šajā slimnīcā... Arī skatoties satelīttelevīzijas raidījumu franču valodā par medicīnu, kurā piedalījās eksperti no dažādām Francijas slimnīcām, Salpetrijas slimnīcas zīmols radīja iespaidu, ka tā ir teju paraugslimnīca. „Vai varēju iedomāties, ka kādreiz strādāšu līdzās šiem pasaules slavenajiem mediķiem?! Bet, ja kaut ko no sirds ļoti vēlas, tas noteikti reiz piepildās! Ir kādi spēki tur augšā, kas palīdz tam notikt,” smaida anesteziologs VILNIS SILIŅŠ.
© Diāna Ričika
AIZRAUŠANĀS
Vai pie skaistuma tiešām pierod?
Vari skriet no rīta līdz vakaram un neredzi, ko esi pa dienu izdarījis,” saka DAINA RANDE sarunas sākumā, omulīgajā dārza mājā iededzinot sveces uz lielā galda un laipni piedāvājot kafiju un Valda gatavotās lašmaizītes. „Lielākais sliktums – pie skaistuma pierod,” atzīst VALDIS RANDE, bilstot, ka paša dārzs, ieraugot citu iekoptos, jau vairs nešķiet skaists. Kad devušies pie mazmeitas uz vasaras nometni aiz Talsiem, tur, pastaigājoties pa skaisto dārzu, meita teikusi: „Tēti, bet mūsu dārzs nemaz nav sliktāks!” „Mēs tik ārkārtīgi apzinīgi visu darām! Gribas, lai viss būtu perfekti, lai patiktu pašiem. Un, kad atbrauc viesi un saka – cik pie jums ir mājīgi, cik viss ir pārdomāts! – mēs smaidām,” smej Daina. „Divas profesijas – mediķa un pedagoga – kopā varbūt to pedantiskumu veido,” min dzīvesbiedrs.
© Laila Landmane
KRUSTPUNKTS
Ko noklusē pacients?
Vien retais ārsts var droši apgalvot, ka pacients par savām problēmām viņam izstāstījis visu. Biežāk tomēr kaut kas paliek noklusēts. Vai nu tā ir vizīte pie cita speciālista, blakusslimības, kāda medikamenta lietošana vai nelietošana. Bet nepateiktā informācija ārstēšanas gaitā rada gan kuriozas, gan ļoti nopietnas situācijas.
© Baiba Vahere
SKATĪJUMS
Kā kosmiskās izpētes stacijā
Viņš ir no tiem, kuri arvien gatavi izzināt, apgūt, izprast ko jaunu – arī par sevi, savu ķermeni, tā funkcijām, iespējām un ierobežojumiem, par to, kā droši stāvēt uz savām kājām, sastopoties ar slimību. No tiem, kam ir aktīva dzīves pozīcija un aktīvs dzīvesveids ikdienā. Arī darbs viņam tāds – vairāk liek atrasties dzīvespriecīgo, sportisko ļaužu vidū, kur kūsā enerģija un aktīvas emocijas. Lai gan ir nācies slimot, apmeklēt ārtus, arī pabūt reanimācijas brigādes rīcībā un uz operāciju galda kā pacientam, tomēr biežāk viņš ar ārstiem – viņu raksturiem, emocijām, kaislībām un azartu – ir saskāries, esot spotra zālē, vadot ārstu basketbola turnīru norisi. Ārsta portetu veido sporta žurnālists ANDRIS RUPAIS.
© Līga Ribkinska
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Augusts, 2008
Arhīvs
Decembris, 2008
Novembris, 2008
Oktobris, 2008
Septembris, 2008
Jūnijs, 2008
Maijs, 2008
Aprīlis, 2008
Marts, 2008
Februāris, 2008
Janvāris, 2008
Pārējie

© iAptieka, 2017. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: