Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Februāris, 2009
Gaidījāt? Nu, re! Klāt žurnāla Doctus jaunais numurs ar aktuālu atgādinājumu par gripas komplikācijām dr. I. Mazjāņa, dr. E. Tirāna un Dr. med. R. Sīmaņa skatījumā.

Zinām, cik svarīga loma daudzu slimību attīstības aizkavēšanā ir profilakses pasākumiem, tālab būtu vērts iedziļināties dr. S. Vestermanes izklāstā par insulta primāro profilaksi, lai tiektos uz šīs slimības izpausmes biežuma epidemioloģiskajiem rādītājiem, kas tuvotos Rietumeiropas datiem.

Vēstures annālēs var lasīt viedu zinātnieku atziņas, ka nav nekaitīgu vielu, viss atkarīgs no to devas. Šos vārdus vēlētos attiecināt arī uz ārstniecības augiem. Sak, nu ar tējiņām gan neko nevar nodarīt... Tomēr zināmos daudzumos un noteiktās proporcijās varam netīkamas sajūtas padarīt vājākas, izmantojot fitoterapiju kā palīgterapiju, tādējādi uzlabojot pašsajūtu vieglu traucējumu gadījumos. Izlasiet Dr. pharm. V. Eniņas un Dr. pharm. V. Īristes rakstu par fitoterapijas iespējām menopauzes izraisīto netīkamo traucējumu mazināšanai.

Ja vēlaties no problēmrakstiem pārslēgties uz ko sirdij tīkamāku, tad mierpilnas un gaišas izjūtas pārņems, lasot interviju ar profesoru Enoku Biķi.

Pavasari un sauli gaidot, vēlu kolēģiem prieku un gandarījumu darbā!

M. pharm. Kristīne Saleniece, Latvijas Onkoloģijas centra slēgta tipa aptiekas farmaceite, LU Medicīnas fakultātes asistente

vāka māksliniece: Dina Dzelme
foto: Astrīda Meirāne
grims, matu sakārtojums: Inese Austruma
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Aknu transplantācija - gastroenterologa skatījums
Mūsu valstī aknu transplantācijas jomā “ledus ir sakustējies”; tas devis iespēju autoram stažēties Zviedrijā, Karolinskas institūta Hudingas (Huddinge) hospitālī. Rakstā ieskicētas aknu transplantācijas nākotnes vīzijas Latvijā no internista skatpunkta. Pat šābrīža naudas problēmu apstākļos Latvijas medicīnā jādomā un jāgatavojas nākotnei.
© Ēriks Šmagris, Ieva Lase
PASAULĒ
KARDIOLOĢIJA
Kas jauns sirds mazspējas diagnostikā un ārstēšanā?
2008. gada novembrī Viļņā notika Pirmā starptautiskā Baltijas sirds mazspējas (SM) konference, iezīmējot jautājumu loku, kuri aktuāli daudziem speciālistiem – ģimenes ārstiem, kardiologiem, elektrofiziologiem, sirds ķirurgiem un arī māsām, kas ikdienā saskaras ar sirds mazspējas pacientiem. Biežākie SM attīstības iemesli joprojām ir koronārā sirds slimība, arteriāla hipertensija un kardiomiopātijas. Mirstība piecu gadu laikā pacientiem ar SM sasniedz 50%. Satraucoši, jo tā ir ievērojami augstāka nekā mirstība no krūts vēža sievietēm vai priekšdziedzera vēža vīriešiem. Tāpēc svarīgi ir apzināt tos slimniekus, kam ir augsts SM attīstības risks, lai savlaicīgi uzsāktu pamata slimības ārstēšanu.
© Ginta Kamzola, Jānis Lācis
PSIHIATRIJA
Pārdomas par dzīvi, stresu un nākotni
Stress ir kļuvis par mūsu ikdienas sastāvdaļu; to nevar uzskatīt tikai par individuālu problēmu, ar ko saskaras indivīds. Stresa reakcijas novēro vairāk vai mazāk jebkura cilvēka dzīvē, tās rada veselības problēmas, kļūstot par sociālu problēmu. Veidojot stratēģiskus plānus sabiedrības veselības uzlabošanā, jāņem vērā daudzi ietekmējošie faktori. Šoreiz pasaules literatūras apskatā aplūkoti dažādi stresa hormonu radītie aspekti – uz strādājošo veselību, atmiņu, attieksmi pret alkoholu un nākamo paaudzi.
© Liesma Baltā
PRAKSE
PSIHIATRIJA
Ķermeņa dismorfija
Triloģijā Bērnība. Pusaudža gadi. Jaunība. Ļ. Tolstojs aprakstījis sevi: “Manas nodarbes sastāvēja no [..] sevis aplūkošanas spogulī, no kura, starp citu, es vienmēr aizgāju ar smagas nomāktības un pat riebuma izjūtu. Mana āriene, es pārliecinājos, ne tikai bija neglīta, bet es pat nevarēju mierināt sevi parastajiem līdzekļiem tādos gadījumos. Es nevarēju pateikt, ka man ir izteiksmīga, gudra vai cēla seja.” Vēlme skatīties spogulī vai izvairīties skatīties, biežāk fokusēt savu uzmanību uz iekšējo iespaidu vai izjūtu (savu iekšējo virtuālo hologrammu) nekā uz aktuālo atspulgu spogulī, kā arī uz atsevišķām ķermeņa daļām, nevis uz savu iespaidu kopumā un pēc tam rīkoties – tā ir mūsdienās bieži sastopama patoloģija.
© Artūrs Utināns
INFEKTOLOĢIJA
Gripas komplikācijas
Gripa ir bīstama infekcijas slimība smago komplikāciju dēļ. Gripa visbīstamākā ir personām, kas pieder pie ekstrēmajām vecuma grupām – bērniem līdz piecu gadu vecumam, kā arī veciem cilvēkiem (attēls). Mirstība no gripas un “gripas” pneimonijas ir visaugstākā veco ļaužu grupā (> 65 gadiem). Rakstā aktualizētas gripas plaušu un ekstrapulmonālās komplikācijas, kā arī gripas vakcinācijas indikācijas.
© Ivars Mazjānis, Edgars Tirāns, Raimonds Sīmanis
FLEBOLOĢIJA
Kompresijas bandāžas.
Kāju tūska ir izplatīta parādība, un, to konstatējot, ir svarīgi pareizi izvērtēt tās rašanās mehānismu un nozīmēt pareizo pamata terapiju. Ir bīstami slimniekam ar venozu tūsku ordinēt diurētiskos līdzekļus, bet cilvēkam ar kardiālu tūsku – lietot kompresijas pārsēju.
© Ints Ūdris
FARMAKOLOĢIJA
Dabas līdzekļi menopauzes problēmu risināšanai
Klimakss ir normāls fizioloģisks process, ko novēro gan sievietēm, gan vīriešiem. 10-25% sieviešu tas rada traucējumus un sarežģījumus, bet visiem šajā periodā ir viena vēlēšanās – būt pēc iespējas mundrākiem un garīgi rosīgiem. Rakstā ieteikti paņēmieni un dabas līdzekļi pārejas posma atvieglošanai.
© Vija Eniņa, Vilhelmīne Īriste
NEIROLOĢIJA
Cerebrālas išēmijas primārā profilakse
Eiropas statistiskie dati apstiprina, ka Rietumeiropā insults sastopams 2,0-2,5 uz 1000 iedzīvotājiem, Austrumeiropā 3,0-5,0 uz 1000 iedzīvotājiem. Mirstība ar insultu Eiropā ieņem 2. vai 3. vietu starp visām pārējām slimībām. Letalitāte 30 dienu pēc insulta Eiropā svārstās no 12-35%. [1] Visbiežākais cerebrāla infarkta cēlonis ir aterotrombotisks process, kas izraisa precerebrālo un/vai cerebrālo artēriju stenozi vai oklūziju. Aterotrombotiskas artērijas sieniņās nestabilas pangas dēļ bieži rodas arterioarteriāla embolija, kas var būt galvenais iemesls cerebrāla infarkta attīstībā. Šoreiz par insultu cēloņiem un primāro profilaksi, marta numurā – par sekundāro profilaksi.
© Sandra Vestermane
PERSONĪBA
Ārsts Dieva padomu ceļos. Intervija ar pediatru prof. Enoku Biķi
Viņam ir bērnišķīgi silts smaids un sirma galva. Pārciestā insulta dēļ viņš iet piesardzīgi kā mazulis, kas nupat iemācījies staigāt, un piedomā par katru soli. Varbūt viņš arī runā mazliet lēnāk nekā kādreiz. Profesors, Latvijas Pediatru asociācijas prezidents ENOKS BIĶIS. Ar tik spilgtu atmiņu kā prasmīgi noasināti krāsu zīmuļi. Nevilcinoties sauc uzvārdu un gadskaitļu desmitus, apgūst arvien jaunas tehnoloģijas, priecājas par meitas Ievas nupat iedāvināto plaukstdatoru un rūpīgi gatavo studentus kārtējam eksāmenam. Tik labsirdīgs kā mazs bērns un tik mierīgs kā Dievs.
© Lolita Lūse
TĒMA
Par reformas āliņģiem. Kas sagaida ambulatoro aprūpi 2009. gadā?
Grūti teikt, vai to, kas pašlaik notiek veselības aprūpē, var nosaukt par reformu, kas notikšot “diemžēl skarbāk, nekā to varētu izdarīt plānveidīgi, metodiski, tagad ar drausmīgu, nepopulāru, nepatīkamu griezienu”. Drīzāk tas atgādina situāciju, kad ledainie laikapstākļi kārtējo reizi mūs pārsteiguši nesagatavotus. Tad nu āliņģi tiek urbti cerībā, ka sistēma nenoslāps. Tiesa, nav izskanējuši ekonomikā balstīti aprēķini, ka ledus tiek urbts īstajās vietās un ka zivīm pietiks skābekļa un spēka pabāzt galvu ārā no āliņģa.
© Diāna Ričika
PIEREDZE
Satiekamies pie aptiekas! Intervija ar Cēsu centra aptiekas vadītāju Daci Mačuku
Pirms 18 gadiem farmaceite DACE MAČUKA atvēra pirmo privāto aptieku Latvijā. To iekārtoja Cēsu vecpilsētā, ļoti šaurās telpās. Taču auga aptiekas popularitāte vietējo vidū. “Es vienmēr domāju, kā pircējam būs labāk,” saka Dace un neliedzas, ka, iespējams, būt un palikt viļņa augšgalā izdevies tieši tāpēc, ka vienmēr viņas vadītās aptiekas durvis bijušas pircējiem atvērtas no astoņiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā, ka vienmēr strādājusi kopā ar pieredzes bagātām un zinīgām kolēģēm, ka ideju veidot privāto aptieku un palīdzēt tajā saimniekot atbalstījis vīrs Jānis.... Lasiet vēl
© Ilze Kalniņa
KRUSTPUNKTS
Hipokrata zvērests – mediķu tēvreize?
Plašsaziņas līdzekļos ikreiz, kad parādās kādas nebūšanas, kas saistītas ar mediķu sniegto aprūpi, uz nebēdu tiek locīts Hipokrata zvērests. Hipokratisko rakstu latviešu tulkojuma autore Agnese Gaile raksta: “Patiesībā nepavisam nav skaidrs, kuru traktātu autors ir pats Hipokrats, taču droši ir zināms, ka ārstu zvērests nav viņa formulēts. Vēl vairāk – nav īstas skaidrības, kādi bija paša Hipokrata aizstāvētie ārstēšanas paņēmieni un izpratne par cilvēka uzbūvi, jo traktātos, kas nepārprotami pārstāv dažādas ārstu skolas, nereti pausti pilnīgi pretrunīgi uzskati.”

Ko, saņemot diplomu, ārsts īsti apsola? Kāda ir Hipokrata zvēresta loma šodien un kā laiks revidē profesiju zvērestu?

Prof. Jāņa Vētras, dr. Ivara Krastiņa un socioloģes Agitas Lūses viedoklis par Hipokrata zvēresta lomu šodien.
© Baiba Vahere, Ilze Vainovska
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Februāris, 2009
Arhīvs
Aprīlis, 2009
Marts, 2009
Janvāris, 2009
Pārējie

© iAptieka, 2017. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: