Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Marts, 2009
Lai gan ārā vēss – bet aukstums piederas ziemai –, sirdī jau jūtams pavasaris. Tikai mazliet – un tas no sirds izplūdīs un pārņems visu apkārtni. Tomēr šis brīdis vēl jāgaida. Karsta augu tēja un jaunais Doctus žurnāls gaidīšanu vērtīs jaukāku.

Klīniskais gadījums parāda jau sen zināmo staru proktītu jaunā gaismā. Diskusija, kas izvēršas pēc apraksta, padara šo tēmu divreiz vērtīgāku. Raksts par atopisko dermatītu un pārtikas nepanesību norāda uz smalko saikni starp gremošanas traktu un joprojām slikti izprastu slimību – atopisku dermatītu.

Nopietni raksti par antibiotisko līdzekļu rezistenci un hormonaizvietojošo terapiju dos daudz vērtīgu atziņu un ļaus uzturēt savas zināšanas šajās jomās pasaules līmenī. Lasiet arī lielisku pārskatu par sirdi un hormoniem – ir intriģējoši uzzināt, ka sirds funkciju ietekmē ne tikai sen zināmie vairogdziedzera hormoni vai adrenalīns, bet arī dzimumhormoni, insulīns un maz pazīstamais grelīns!

Ciemojoties Ventspilī pie dr. Inas Zemtures, ir iespēja ielūkoties ģimenes ārsta darba gaitās; neraugoties uz lielo papīru kaudzi uz galda un nekārtībām medicīnas aprūpes sistēmā, rakstu caurstrāvo pozitīvisms – īpašība, kuras pēdējā laikā tik ļoti pietrūkst mūsu sabiedrībā.

Interesantā intervijā ar manu pašu pirmo pasniedzēju medicīnā – dakteri Ilvu Duļevsku – uzzināsim, ko gadu gaitā rāda jauniešu fiziskās attīstības rādītāji, kā mainās par konservatīvu dēvētā anatomija un kā saglabāt optimismu.

Ceru, ka izbaudīsit katru jaunā žurnāla rakstu!

ĒRIKS ŠMAGRIS, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas internists, topošais gastroenterologs
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Staru proktosigmoidīts
Staru proktīts ir nopietna staru terapijas komplikācija, kura būtiski ietekmē pacientu dzīves kvalitāti un kuras ārstēšanas iespējas ir ierobežotas. Problēma ir aktuāla, ņemot vērā onkoloģisko slimību izplatību. Slimības ārstēšanai nepieciešama multidisciplināra pieeja, sākot ar optimālākās onkoloģiskās slimības ārstēšanas metodes izvēli – staru terapijas deva, ilgums, nepieciešama turpmāka novērošana pie onkologa, gastroenterologa, endoskopiska terapija un beidzot nepieciešamības gadījumā ķirurģiska ārstēšana.
© Ieva Lase
PASAULĒ
Sirds un hormoni
Hormonālā regulācija nav iespējama bez sirds-asinsvadu sistēmas iesaistes, un sirdij ir īpaša loma hormonu darbībā, sintēzē un izdalē. Endokrīnā regulācija kardiovaskulārajā sistēmā var realizēties vairākos veidos. Salīdzinoši neliela daļa hormonu uz sirdi un asinsvadiem darbojas tieši caur specifiskajiem receptoriem, un šodien intensīvāk tiek pētīta to netiešā darbība – caur citu neiroendokrīno faktoru stimulāciju –, to signālsistēmas un mediatori. No klīniskā viedokļa šīs saiknes eventuāli atspoguļojas augstajā sirds-asinsvadu saslimšanu un metabolo traucējumu komorbidātē.
© Guna Dansone, Jānis Lācis
PRAKSE
Dermatoloģija
Pārtikas intolerance un atopiskais dermatīts. Kas vienam ēdiens, tas otram inde.
Pārtikas alerģija ir sastopama 4-8% bērnu līdz 3 gadu vecumam un 1-3% pieaugušo populācijā, turklāt tās skaitam pēdējos gados ir tendence pieaugt. Tas atstāj negatīvu ietekmi ne tikai uz pacientu dzīves kvalitāti, bet ietekmē arī sociāli ekonomisko stāvokli valstī. Tāpēc ir svarīgi izprast pārtikas intolerances un alerģijas rašanās iemeslus un radīt efektīvu stratēģiju pārtikas alerģijas mazināšanai vai novēršanai. Rakstā apkopotas pasaules zinātnes atziņas par pārtikas intolerances un alerģijas rašanās iemesliem, izpausmēm, kā arī vērsta uzmanība uz ārstēšanas koncepcijām, kas reizēm ir pat diametrāli pretējas.
© Sanita Žīgure, Jekaterina Pudova
Onkoloģija
Hormonu aizstājterapija un krūts vēzis. Piecus gadus pēc WHI pētījuma datu publiskošanas.
Ir pagājuši nu jau vairāk nekā pieci gadi pēc apjomīgā randomizētā Women Health Initiative (WHI) pētījuma pārtraukšanas un sensacionālā ziņojuma par hormonu aizstājterapijas (HAT) iespējamās saistības ar krūts vēža attīstību publiskošanas. Kas ir mainījies zinātnē un praksē šajā laikā? Kādas varētu būt turpmākās rekomendācijas?
© Dace Baltiņa
Infektoloģija
Antibiotikas un mikroorganismu rezistence
Mikroorganismu ierosināto slimību terapija ir un paliek aktuāls medicīnas jautājums. Lai cīnītos pret patogēnajiem aģentiem, lieto t. s. antimikrobisko terapiju jeb pretmikrobu līdzekļus. Mikroorganismu rezistences intensīvā veidošanās un rezistento formu straujā izplatība ir radījusi gan daudzas teorētiskas problēmas, kas pašlaik tiek aktīvi pētītas, gan arī izvirzījusi praktiskus uzdevumus jaunu pretmikrobu preparātu ieguvē.
© Aija Žileviča
Infektoloģija
Latvijas antibiotiku patēriņš un rezistence. Klīniskās prakses pieredze.
Pēdējo piecu gadu laikā ievērojami pieaug mikroorganismu rezistence pret antimikrobiskajiem līdzekļiem. Parādās arvien jauni mikroorganismu aizsardzības mehānismi, un daudzas patogēnās baktērijas ir kļuvušas multirezistentas. Antibiotiku lietošana ir galvenais riska faktors, kāpēc veidojas rezistence. Aptuveni 75% no antibiotikām tiek lietotas ambulatori, un pētījumi rāda – tieši šajā sektorā tās visbiežāk arī tiek lietotas nelietderīgi. Līdz ar to visiedarbīgākā intervence antibiotiku lietošanas samazināšanā var būt tieši ambulatorajā praksē.
© Uga Dumpis
Ķirurģija
Ambulatorās brūču aprūpes modernie aspekti
Trofisko čūlu vai ilgstoši nedzīstošu brūču problēma skar apmēram 2% iedzīvotāju, tas ir vidējais statistiskais rādītājs Eiropā. Palūkosimies uz šo problēmu no praktiskās puses. Lai labāk izprastu trofisko čūlu vai ilgstoši nedzīstošu brūču ārstēšanu, nepieciešams atsaukt atmiņā zināšanas par brūces dzīšanas procesu un mediķu uzdevumiem katrā šā procesa stadijā.
© Aleksandra Kušpelo
Neiroloģija
Cerebrālas išēmijas sekundārā profilakse. 2.daļa.
© Sandra Vestermane
Endokrinoloģija
Juvenīlā osteoporoze. Kāpēc bērnus sargāt no mazkustības?
Pēdējos gados pasaules klīnikās un zinātniskajā literatūrā sāk runāt par osteoporozi bērniem, kas var būt gan kā atsevišķa slimība, gan kā citas hroniskas slimības komplikācija. Rakstā vērsta uzmanība hroniskajām saslimšanām, kuru gaita un prognoze, attīstoties osteoporozei, pasliktinās. Bērnu vecuma galvenā problēma – sekundāra osteoporoze. Primāra osteoporoze bērniem ir samērā reta patoloģija.
© Iveta Dzīvīte
PERSONĪBA
Gide orgānu topogrāfijā. Intervija ar anatomijas pasniedzēju Ilvu Duļevsku
Asprātīga, pacietīga, komunikabla, viņas sabiedrībā dzirkstī humors. Ar sev piemītošo aizrautību, šķiet, viņa arī apaļai nullei – ja vien ir kāda kripatiņa intereses – iemācītu anatomiju. Un vēl – viņa nav īpaši jāprovocē, lai itin viegli aizrunātos līdz puķēm, kaķiem un suņiem. Tā viņai tāda īpaša mīlestība. Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un antropoloģijas institūta Anatomijas katedras docente un Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzeja vadītāja Dr. med. Ilva Duļevska.
© Baiba Vahere
TĒMA
Cik daudz pacientam jāzina par zālēm? Vai zāļu tirgus kļūs liberālāks pret pacientu?
Visticamāk, tas ir neizbēgams process. Liberalizācija nozīmē paplašināt pacienta izvēles iespējas, uzticēties zinošam pacientam, un, kā zināms, pacienta tiesības tikai pieņemas spēkā! Rakstā gribam pieskarties diviem aspektiem, kas nule kā aktualizējušies. Pirmais – Eiropas Komisija pērnā gada decembrī visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir izsūtījusi priekšlikumus, kas paredz sabiedrību vairāk informēt par recepšu zālēm. Arī Latvijai būs jāsagatavo sava pozīcija un jāpiedalās diskusijās. Otrs – Latvijas Veselības ministrijas Farmācijas departaments rosinājis diskusiju par bezrecepšu zāļu izņemšanu no pašapkalpošanās nodaļām, liedzot pacientam pašam zāles ielikt savā iepirkumu grozā.
© Diāna Ričika, Anda Valtere
PIEREDZE
Jāsapurinās un jāizdzīvo! Intervija ar Ventspils ģimenes ārsti Inu Zemturi
Augumā nelielo, trauslo ģimenes ārsti INU ZEMTURI (42) pazīst daudzi ventspilnieki, jo viņa ir savējā – tepat dzimusi un augusi. Pēc studijām Ina varēja palikt Rīgā, tomēr atgriezās mājās. Piederība pilsētai, kurā bieži zēģelē dzeldīgais ziemeļrietumu vējš un ir mitrs gaiss, daudz labāk ļauj izprast astmas slimniekus, bet pirms diviem gadiem izraisītā autoavārija joprojām vieno Inu ar pacientiem, kam ir īpašas vajadzības. “Tagad zinu, ko nozīmē reanimācija, un saprotu, kā jūtas gultai piesaistīts cilvēks. Ja tas būtu manos spēkos, izveidotu Ventspilī rehabilitācijas centru,” apņēmīgi nosaka Ina un aicina iedzert kafiju. “Labi, ka atnācāt! Varam mierīgi pasēdēt, bet, kad sākas pieņemšana, jūtos kā konveijerā,” neslēpj ģimenes ārste. Mūsu sarunas laikā viņa četras reizes konsultē pacientus pa tālruni, vienu no viņiem mudinot nekavējoties izsaukt ātros un braukt uz slimnīcu.... Lasiet vēl
© Marlena Zvaigzne
10 JAUTĀJUMI
Būs raibi rūtaini
Mediķu arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris atbild, kādiem protestiem gatavojas mediķi?
© Anda Valtere
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Marts, 2009
Arhīvs
Aprīlis, 2009
Februāris, 2009
Janvāris, 2009
Pārējie

© iAptieka, 2014. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: