Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Oktobris, 2004
Vai fitoncīdus vairs nesauksim par fitoncīdiem?
Laiks un zinātnes novērojumi maina pieeju lietām. Pašlaik augu biogēno vielu terminoloģijā termins fitoncīdi pamazām izzūd. Pēdējās desmitgadēs veiktie pētījumi rāda, ka baktericīda, fungicīda un insekticīda darbība (kas visas līdz šim piedēvētas fitoncīdiem) piemīt dažādām augu biogēno vielu grupām. Tāpēc vecie vēži pamatoti tiek pārkārtoti jaunos – smalkākos, piemērotāk marķētos – tīkliņos.
Viela pārdomām
Nosaukums fitoncīdi ir veidots no vārdiem phyton (augs) un cedere (pakļauties, padoties, arī iznīcināt). Pēc analoģijas ar citiem līdzīgas cilmes nosaukumiem – baktericīdi (baktērijas iznīcinoši), fungicīdi (sēnes iznīcinoši), insekticīdi (kukaiņus iznīcinoši) – fitoncīdiem vajadzētu būt augus iznīcinošiem. Taču nē – ar šo nosaukumu parasti apzīmē kāda auga spēju iznīcināt nevis citu augu, bet gan mikroorganismus (baktērijas), sēnes, dažreiz arī kādus dzīvniekus – mušas, tīklērces, ērces, grauzējus. Tātad būtībā tā pati baktericīdā, fungicīdā, insekticīdā darbība. Tad kāpēc tāds dīvains, darbību neattaisnojošs nosaukums? Šajā aspektā varētu pieminēt arī antibiotiskās vielas jeb antibiotikas (anti – pret, bios – dzīvība), tātad pret dzīvību, tātad spējīgas iznīcināt citus dzīvus organismus.
Baktericīda, fungicīda, insekticīda, fitoncīda, antibiotiska darbība… Kas īsti ir kas?

Pirms fitoncīdu koncepcijas
formulēšanas
Jau ļoti sen, pirms parādījās informācija par fitoncīdiem, cilvēki bija ievērojuši un lietoja ikdienas vajadzībām daudzus augus ar specifiskām, konkrētiem mērķiem noderīgām īpašībām. Lai ilgāk uzglabātu produktus, kas siltumā varētu bojāties, tos mēdza ietīt paparžu, nātru, mārrutku vai ievu lapās (vēl šodien makšķernieki reizēm izmanto šo metodi loma saglabāšanai). Širšu un upeņu, retāk mārrutku, ozolu un vēl dažu citu augu lapas mēdza (un mēdz) izmantot, skābējot gurķus un tomātus, bet ar apiņiem novērsa alus skābšanu. Lai pasargātu sevi no slimībām (bieži to asociējot ar ļauno garu aizbaidīšanu), cilvēki mēdza izvietot telpās pīlādža vai kadiķa zarus, kalmes lapas. To pašu centās panākt, lietojot uzturā sīpolus un ķiplokus. Augi dārzā arī ietekmē viens otru, pat telpās – puķupodā vai vāzē ielikti, tie spēj uzmundrināt vai nomākt savus kaimiņus.
Būtībā minētie augi izmantoti, lai iznīcinātu baktērijas, tātad tiem ir baktericīda darbība. Bet, kā redzēsim turpmāk, daudzi no tiem ieskaitīti fitoncīdo augu klāstā.

Un tad parādās
termins fitoncīdi...
1928.-1930.gadā krievu zinātnieks Boriss Tokins publicēja pirmo informāciju par saviem eksperimentiem. Pētot šūnu vairošanās problēmas un faktorus, kas tos ietekmē, zinātnieks konstatēja, ka sasmalcināts sīpols nelielās devās stimulē, veicina rauga šūnu vairošanos, bet šī paša auga lielas devas rauga šūnas iznīcina. Pārbaudot arī citu augu darbību uz citiem objektiem – baktērijām, moluskiem – rezultāti izrādījās līdzīgi. Taču ne B.Tokins pats, ne citi tā laika zinātnieki vēl nenovērtēja šī atklājuma nozīmi.
Pētījumu turpināšanu ietekmēja pavisam prozaisks notikums B.Tokina dzīvē. 1932.gadā viņu uzaicināja lasīt lekcijas Taškentā un Samarkandā. Un, lūk, Taškentā, vecajā tirgū, kas tolaik pārsteidza ar savu netīrību un nekārtību, viņu pacienā ar pīrādziņu, kuru, pēc paša Tokina vārdiem, turpat uz ielas ir gatavojis jautrs vietējais pavārs ne jau nu sniegbaltā apģērbā un ar sterilām rokām. Lai neaizvainotu uzbeku kolēģi, kas no visas sirds, ar dienvidnieka viesmīlību ir centies sagādāt prieku savam viesim, B.Tokins pīrādziņu apēd un konstatē, ka tā pildījums ir tik piesātināts ar asām garšvielām, ka burtiski apdedzina mutes gļotādu. Lai cik dīvaini arī nebūtu, nekādas gremošanas problēmas tas nav radījis (kaut gan, ņemot vērā situāciju, tādām noteikti vajadzēja būt). Šis atklājums radīja zinātniekam vēlmi pamatīgāk papētīt garšvielu iedarbību uz dažādām baktērijām, kas izvērtās vairāku gadu desmitu garā pētījumā ar virkni interesantu rezultātu. Šajā procesā arī radās termins fitoncīdi, ar kuru autors apzīmēja augu spējas iznīcināt citus dzīvos organismus. Kā viņš pats atzina, nosaukums radies darbu sākumstadijā un varbūt nav īsti precīzs, bet neko citu labāku viņš neesot varējis izdomāt.
B.Tokins savos pētījumos izmantoja dažādus augus – sīpolu, ķiploku, asinszāles, kaņepes, vērmeles, mārsila, izopa lakstus, dzeltenās kaķpēdiņas ziedus, ozola, eikaliptu, bērzu, papeļu, lauruķirša lapas, tūjas zariņus, dažādas pļavu zāles, arī dekoratīvos augus – pelargonijas, krizantēmas, begonijas, sparģeļus, arī no augiem – rozēm, pelargonijām – iegūtas ēteriskās eļļas. Pētījumos tika pārbaudīta dažādu augu ietekme uz mikroorganismiem – stafilokokiem, streptokokiem, tuberkulozes, dizentērijas, vēdertīfa, augu sēnīšslimību izraisītājiem, kā arī uz infuzorijām, mušām un pat grauzējiem (žurkām). Atklājās, ka dažādi augi atšķirīgi ietekmē pētāmos objektus – dažos gadījumos ietekmes nebija nekādas, dažos – ļoti izteikta – līdz pat pētāmā objekta bojāejai.
B.Tokins uzskatīja, ka fitoncīdus pārsvarā izdala smaržīgi augi, bet noliedza, ka baktērijas iznīcinātu šo augu ēteriskā eļļa. Viņš veica pat ļoti sarežģītus eksperimentus, lai to pierādītu. Vienlaikus zinātnieks atzina, ka arī daudzām citām augu sintezētām vielām ir fitoncīda aktivitāte – spēja iznīcināt citus dzīvos organismus. Kaut arī B.Tokins konsekventi lieto terminu fitoncīdi, viņš tomēr atzīst, ka to ķīmiskā daba (sastāvs, uzbūve) ir daudzveidīga un tie atrodami dažādās ķīmisko savienojumu klasēs. Bet, ja tā, vai nav lietderīgāk un pareizāk runāt par katras vielu grupas individuālo darbību?

Augu izdzīvotspēja
Augs ir dzīvs organisms, kurš, kā jebkurš dzīvs organisms, cīnās par savu eksistenci un sugas turpināšanu visiem iespējamiem līdzekļiem. Augu tāpat apdraud slimības, ko izraisa mikroorganismi un sēnes, augi cieš no aukstuma un karstuma, no gaismas un ūdens trūkuma vai pārbagātības. Lai izdzīvotu, auga šūnās, audos un orgānos notiek enerģētiski bagātu ķīmisku savienojumu sintēze un uzkrāšana (cukuri, olbaltumvielas, tauki), kā arī tiek sintezēti un uzkrāti dažādi savienojumi, kas augu pasargā no kaitīgiem faktoriem, nodrošina tā izdzīvošanu apdraudētā situācijā. Pie šādiem savienojumiem pieder ēteriskās eļļas, alkaloīdi, flavonoīdi, glikozīdi, miecvielas, vitamīni un citi, kurus visus kopā bieži sauc par augu biogēnajām vai bioloģiski aktīvajām vielām. Tieši šo savienojumu dēļ cilvēks augus izmanto veselības atjaunošanai un stiprināšanai, tie ir ārstniecības augu darbības pamatā. Taču būtībā tie augā netiek sintezēti tāpēc, ka vajadzīgi cilvēkam – augs tos veido savām vajadzībām, lai saglabātu savu veselību un atvairītu apkārtējās vides ļaundarus – vīrusus, baktērijas, sēnes, kukaiņus, grauzējus.
Daudzos gadījumos aizsargvielas tiek izdalītas apkārtējā vidē. Tas raksturīgs galvenokārt tā dēvētajiem zemākajiem augiem, piemēram, ķērpjiem un arī daudzām sēnēm – veidojot un izdalot augšanas vidē (augsnē vai citā substrātā) antibiotiskās vielas, tiek iznīcināti potenciālie dzīves telpas konkurenti. Antibiotiskās vielas – penicilīns, gramicidīns un daudzas citas – ir viena no tām savienojumu grupām, kas ir pietiekoši labi izpētīta un tiek plaši lietota medicīnā. Pēc analoģijas ar dabiskajām antibiotikām tiek sintezētas jaunu antibiotiku grupas.
Daudzi augstākie augi – sporaugi un sēklaugi – apkārtējā vidē izdala ēteriskās eļļas, kas arī ietekmē citus dzīvos organismus šajā vidē, daudzus no tiem iznīcinot. Bet liela daļa auga sintezēto aizsargvielu tiek uzkrāta auga šūnās un savu aizsargājošo darbību veic, nonākot kontaktā ar potenciālo ienaidnieku.
Pašreizējā nostāja
Termins fitoncīdi pamazām izzūd. Kā jau minēts, pēdējo gadu desmitu pētījumi pierāda, ka baktericīda, fungicīda, insekticīda darbība (visas šīs darbības B.Tokins piedēvēja fitoncīdiem) ir dažādām biogēno vielu grupām, kas sintezējas augos.
Vispirms jāatzīmē ēteriskās eļļas, kuras sastāv no dažādu terpēnu, to skābju, aldehīdu, ketonu, oksīdu, peroksīdu, laktonu un citu ķīmisku savienojumu maisījuma. Daudzi no šiem ēterisko eļļu komponentiem iznīcina baktērijas (baktericīda darbība) vai kavē to augšanu un attīstību (bakteriostatiska darbība). Var minēt timiāna, mārsila, raudenes, krustnagliņu, priedes ēterisko eļļu vai atsevišķus eļļas komponentus – timolu, karvakrolu, eigenolu, ko praktiski lieto elpceļu un mutes dobuma slimību ārstēšanai.
Patogēnos mikroorganismus nomāc un iznīcina arī vēl citas biogēnās vielas, piemēram, glikozīdi, to sastāvā esošie fenolspirti, arī miecvielas, kas būtībā ir polifenolu savienojumi.
Organismā šķeļoties, minēto grupu vielas atbrīvo dažādus fenolus, kam ir spēcīga baktericīda, dezinficējoša darbība (vienkāršākais fenols ar nosaukumu karbolskābe senāk plaši tika izmantots dezinfekcijai). Iznīcinoša iedarbība uz malārijas izraisītāju ir alkaloīdam hinīnam. Daudzas augu biogēnās vielas, iesaistoties šūnu bioķīmiskajās reakcijās, spēj stiprināt, stabilizēt, aktivēt cilvēka imūnsistēmu, līdz ar to netieši ietekmējot patogēno mikroorganismu un sēnīšu darbības iespējas cilvēka organismā. Pašām par sevi (in vitro, ārpus cilvēka organisma) šīm vielām baktericīdas darbības nav, bet, nonākot cilvēka organismā, tās savu labo darbu veic, kavējot fermentu darbību, saistot brīvos radikāļus, stabilizējot šūnu membrānas un tā padarot šūnas un organismu kopumā izturīgāku. Pie tādām augu vielām var pieskaitīt flavonoīdus, iridoīdus (pseidoindikānus), vitamīnus, mikroelementus un citus savienojumus, kas vispirms jau pašam augam ļauj izdzīvot konkurences apstākļos, bet, nonākot cilvēka organismā, palīdz arī tam. Tas patiesībā sasaucas ar B.Tokina teikto – fitoncīdi ir dažādas izcelsmes augu ķīmiskās vielas, kurām ir spēja kavēt baktēriju, infuzoriju, sēņu vai citu daudzšūnu organismu attīstību vai pat iznīcināt tos, tādā veidā pasargājot augus no slimībām.

Secinājums
Mūsdienu zināšanu līmenis pilnībā ļauj aizstāt plaša, bet nekonkrēta satura terminu fitoncīdi ar kādu konkrētas augu biogēnās vielu grupas nosaukumu – ēteriskā eļļa, alkaloīdi, glikozīdi, miecvielas, flavonoīdi utt., kas sniedz daudz konkrētāku un pilnīgāku informāciju gan par tās ķīmisko sastāvu un uzbūvi, gan arī par darbības efektu.


Literatūra
1. Njrby <.G. Wtkt,yst zls hfcntybq !gjdtcnm j abnjywblf[@. Bplfntkmcndj Ktybyuhflcrjuj eybdthcbntnf> Ktybyhfl> 1980.
2. \"ywbrkjgtlbxtcrbq ckjdfhm ktrfhcndtyys[ hfcntybq b hjlernjd ;bdjnyjuj ghjbc[j;ltybz. Gjl htl. U.G.Zrjdktdf b R.A. 1999.
3. Ljvfiybq nhfdybr. Gjl htl. D.U.Rjitxrbyf> Cvjktycr> 1999.
4. Rubīne H., Eniņa V. Ārstniecības augi. Zvaigzne ABC, 2004.
© Vija Eniņa
Atpakaļ pie 2004. gada oktobra numura
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Oktobris, 2004
Arhīvs
Decembris, 2004
Novembris, 2004
Septembris, 2004
Augusts, 2004
Jūnijs, 2004
Maijs, 2004
Aprīlis, 2004
Marts, 2004
Februāris, 2004
Pārējie

© iAptieka, 2017. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: