Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Augusts, 2003
Smagie metāli vidē un to iedarbība uz cilvēka organismu
Metāli laikam ir vecākās no cilvēcei pazīstamajām toksiskajām vielām. Svinu ieguva jau pirms četriem gadu tūkstošiem, bet 370.gadā p.m.ē. Hipokrats aprakstīja svina kolikas kalnrūpniecībā strādājošajiem. Arsēnu un dzīvsudrabu ceturtajā gadsimtā pirms mūsu ēras (~372. - ~287.gadā) aprakstīja Teofrasts. Tomēr daudzu metālu toksiskās īpašības noskaidrotas tikai mūsu dienās. Apmēram 80 no 105 ķīmisko elementu periodiskās sistēmas elementiem ir metāli, bet izteiktas toksiskas īpašības ir mazāk kā 30 metāliem vai to savienojumiem.
Visi organismi, arī cilvēks, savu dzīvības procesu norisēs izmanto dažādus ķīmiskos savienojumus, kurus saņem no ārējās vides. Čpaša loma te ir Zemes garozas ķīmiskajiem elementiem. Dabas ģeoķīmiskie un bioķīmiskie procesi un cilvēka rūpnieciskā darbība iespaido ķīmisko elementu migrāciju biosfērā, to izkliedi un koncentrēšanos augsnē, ūdenī, gaisā, augu un dzīvnieku organismos. Kuri no dabas elementiem ir nepieciešami cilvēkiem un dzīvniekiem? Šodien uzskata, ka dzīvības procesiem ir nepieciešami 11 makroelementi un 16 mikroelementi (1.tabula). Vielas, kuras cilvēka organismam nav nepieciešamas (to bioloģiskā loma organismā nav pierādīta) ir dzīvsudrabs, kadmijs, svins u.c., kas ir cilvēkam bīstamas.

Smago metālu izplatība dabā
Metāli dabā ir plaši izplatīti. Galvenais mikroelementu avots biosfērā ir primārie vulkāniskie ieži. Bāziskie ieži, piemēram, bazalts, satur daudz titāna, vanādija, hroma, niķeļa, vara, kobalta, dzelzs, cinka un cērija. Skābajos iežos, piemēram, granītā, šo mikroelementu ir mazāk, toties tie satur daudz berilija, molibdēna, volframa, alvas, litija un cirkonija. Vēl citi biosfēras mikroelementu avoti ir vulkāniskās gāzes, termālie ūdeņi un kosmiskie putekļi. Iežos mikroelementi sastopami dažādu savienojumu un/vai tīrradņu (zelta, sudraba, kobalta u.c.) veidā.
Kāpēc dažus metālus dēvē par smagajiem metāliem? Tas ir atkarīgs no metālu blīvuma (p):
• vieglie metāli (p<5 g.cm-3) – piemēram, nātrijs, magnijs;
• smagie metāli (p>5 g.cm-3) – pie smagajiem metāliem pieskaitāmi cinks, dzelzs, dzīvsudrabs, hroms, kadmijs, kobalts, mangāns, molibdēns, niķelis, svins, varš un citi.

Aprite dabā
Vulkānisko iežu erozijas rezultātā daži minerāli, kuros ir mikroelementi, sabrūk un to vietā veidojas citi. Augsnes mikroflora, kas strauji vairojas un kurā intensīvi norit vielmaiņa, aktīvi piedalās mikroelementu migrācijā. Organiskajām vielām mineralizējoties, mikroelementi atkal nokļūst ārējā vidē, un tos vai nu izskalo virszemes vai pazemes ūdeņi, vai arī tie atkal nonāk augos. Atmosfēras nokrišņi izskalo augsnes mikroelementus, un tie nonāk upēs, jūrās un okeānos. Dažādi mikroelementi var koncentrēties jūras organismos (augos un dzīvniekos), kuriem ejot bojā, tie nogulsnējas un pārveidojas jaunos savienojumos. Jūrām pārvietojoties, nogulumieži nokļūst sauszemē, un mikroelementi atkal sāk savu cirkulāciju dabā.
Cilvēku industriālā aktivitāte var lielā mērā saīsināt metālu atrašanās laiku Zemes garozas rūdās, radīt jaunus savienojumus un mainīt metālu izplatību dabā. Kā šādu cilvēku darbības ietekmes piemēru var minēt divsimtkārtīgu svina daudzuma palielināšanos Grenlandes ledū 20.gadsimtā salīdzinājumā ar tā dabisko līmeni apmēram 800 gadu pirms mūsu ēras [1]. Tātad, metālu daudzums vidē ir atkarīgs gan no dabas procesiem, gan cilvēku industriālās aktivitātes.
Atmosfēra
Smago metālu koncentrācija atmosfērā ir atkarīga no cilvēku antropogēnās darbības. To galvenie avoti atmosfērā ir:
• enerģētika un apkure (ogles, nafta);
• autotransports;
• pirmreizējā un otrreizējā metālu pārstrāde;
• metālu sakausējumu izgatavošana;
• dažādas ražošanas nozares (ķīmiskā, cementa ražošana, kalnrūpniecība u.c.);
• atkritumu sadedzināšana.
Novērtējot Eiropas atmosfēras gaisā nonākušos smagos metālus pēc absolūtiem lielumiem, pirmajā vietā atrodas svins. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Eiropas valstu atmosfēras gaisā katru gadu nonāca 33 tūkstoši tonnu šā metāla. Otrajā vietā bija cinks – 13.2 tūkstoši tonnu – un trešajā vietā niķelis – 5.6 tūkstoši tonnu.
Latvijā no 1985.gada tiek veikts regulārs atmosfēras gaisa piesārņotāju, tai skaitā arī smago metālu, monitorings. Latvijas apstākļos galvenais atmosfēras piesārņotājs ar svinu ir autotransports. Svins galvenokārt tiek izmantots kā antidetonators degvielās, un 75% no degvielām pievienotā svina, tām sadegot, tiek izkliedēti atmosfērā. Jāatzīmē, ka būtisks svina, kā arī kadmija un dzīvsudraba emisijas avots ir fosilā kurināmā (akmeņogļu) sadedzināšana. Salīdzinot faktiskās vidējās smago metālu koncentrācijas atmosfēras gaisā Latvijā ar pieļaujamo koncentrāciju vērtībām, var konstatēt, ka vistuvāk bīstamās iedarbības līmenim atrodas svins un dzīvsudrabs, kas līdz ar to uzskatāmi par prioritārās bīstamības gaisa vidi piesārņojošiem metāliem. Pilsētu gaisā svina koncentrācija dažkārt var sasniegt 0.5-2.0 mg/m3, arī nepiesārņotos lauku rajonos gaisā atrodams svins – 0.1 mg/m3 (pieļaujamā koncentrācija – 0.1-0.2 mg/m3) [2;3].

Telpas
Jāņem vērā, ka analizēt tikai atmosfēras gaisa piesārņojumu ir par maz, jo cilvēka veselību ievērojami vairāk var ietekmēt gaisa piesārņojums tā dzīves vidē – dzīvojamās telpās un darba vidē. Atmosfēras gaisa piesārņotāji var nokļūt gan dzīvojamās, gan darba telpās. Šādas situācijas piemērs ir paaugstināts svina saturs dzīvojamās telpās automaģistrāļu tuvumā. Smagie metāli var būt darba vides piesārņotāji ļoti daudzās ražošanas nozarēs; kā tipiskākie un būtiskākie piemēri minami svina konstrukciju vai ar svina krāsām krāsotu metāla izstrādājumu metināšana vai griešana. Latvijā vecie kuģu korpusi tiek griezti (turklāt bieži vien slēgtās telpās), izmantojot oksiacetilēna liesmu, kas rada aptuveni 35000C temperatūru. Šādā temperatūrā iztvaiko gan svins, gan citi metāli. Ņoti liels risks saindēties ar svinu ir, strādājot svina akumulatoru ražošanā, krāsošanā ar svinu saturošām krāsām, keramikas izstrādājumu glazēšanā, stikla ražošanā u.c. Savukārt metāliskais dzīvsudrabs var piesārņot darba telpas stomatoloģijā, precīzo mērinstrumentu ražošanā, farmaceitiskajā rūpniecībā un citur.
Metālu klātbūtni darba vidē ierobežo izstrādātās arodekspozīcijas robežvērtības (AER). Par metālu bīstamību var spriest pēc to AER – jo tā zemāka, jo viela bīstamāka. Dabā plašāk izplatītie metāli ir mazāk toksiski [4].

Augsne un dabīgās ūdenskrātuves
Latvijā tiek veikta arī smago metālu izsēšanās uzraudzība sūnās un augsnē. Smago metālu koncentrācija sūnās ļauj secināt, ka to fona līmenis ir samērā zems. Augstākās koncentrācijas konstatētas Rīgas rajonā (varš, svins, niķelis, kobalts, dzelzs) un pie Rēzeknes (niķelis, cinks) [5].
Pētot metālu saturu mežu augsnes organiskajā horizontā, konstatēti vēl papildus piesārņojuma avoti, tā, piemēram, augsnē ap Brocēnu Cementa šīfera kombinātu atklāts augsts piesārņojuma līmenis ar svinu, hromu, cinku un kadmiju, bet augsnē pie Olaines ķīmiski farmaceitiskajiem uzņēmumiem – augsts vara līmenis [5].
Smagie metāli atrasti nogulumos Baltijas jūras dibenā. Turklāt lielākas kadmija, svina, vara un cinka koncentrācijas konstatētas Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu rajonos [6;7].
Smago metālu avoti pārtikas produktos
Minētie piemēri liecina, ka vides piesārņojums ar smagajiem metāliem ir ļoti būtiska vides veselības problēma. Lielākās daļas toksisko metālu galvenā iedarbības īpatnība ir tā, ka, nokļuvuši apkārtējā vidē, tie tiek izvadīti no šīs vides, nokļūstot cilvēku un dzīvnieku barības ķēdēs. Minēsim dažus piemērus.
Viens no būtiskajiem un bīstamākajiem ceļiem, kā dzīvsudrabs nokļūst augsnē un pēc tam arī jūrā, ir dzīvsudrabu saturošo pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā. Pasaules Veselības organizācija (PVO) par galēji pieļaujamo dzīvsudraba koncentrāciju zivīs uzskata 1000 µg/kg. Tomēr šī rekomendētā piesārņojuma robeža pasargā tikai no akūtas saindēšanās, tāpēc, piemēram, Somijā tiek ieteikts Baltijas jūrā zvejotas zivis ēst ne vairāk kā vienu divas reizes nedēļā, bet grūtniecēm vispār atteikties no zivju patēriņa. Tāpat Skandināvijas valstīs visai viennozīmīgi tiek izteikta arī prasība pazemināt pieļaujamās dzīvsudraba koncentrācijas limitu līdz 200-500 µg/kg. Latvijas zinātnieku pētījumi (2.tabula) rāda, ka Rīgas jūras līcī esošajās zivīs dzīvsudraba daudzums svārstās no 13-560 µg/kg. Dabiskais (fona) dzīvsudraba saturs zivīs ir 5-200 µg/kg [3].
Kadmijs pārtikas produktos galvenokārt nokļūst gaisa piesārņojuma ceļā. Dzīvnieki un augi akumulē no gaisa nākošās metālu daļiņas, un vienlaicīgi tajos notiek šo daļiņu koncentrēšanās. Latvijas Bioloģijas institūta zinātnieku pētījumi liecina, ka Rīgas jūras līča planktonā kadmija saturs ir 250-830 µg/kg, moluskos – 1240-1470 µg/kg. Augsts kadmija saturs ir arī zivīs (2.tabula) [3].
Smagos metālos – kadmiju, svinu, dzīvsudrabu un radioaktīvos elementus – labi koncentrē sēnes.
Kā atklāj vesela rinda pētījumu, svins intensīvi uzkrājas augos, stādos un kokos, kas aug tiešā autoceļu tuvumā. Piemēram, ASV Aiovas štatā 20.gadsimta sešdesmitajos gados dažās fermās par teļu nobeigšanās cēloni tika atzīta saindēšanās ar svinu, jo piens, ar ko tos baroja, tika ņemts no govīm, kas savukārt tika barotas ar automaģistrāles malās augušu zāli [3].
Smago metālu avoti pārtikas produktos var būt ļoti dažādi, piemēram, svina avots var būt arī virtuves trauki – glazēti keramikas izstrādājumi, emaljas. Svins un arī kadmijs var nonākt pārtikas produktos no konservu kārbu pārklājumiem.

Kā smagie metāli vidē iespaido cilvēku veselību?
Pasaules literatūrā kā vides slimības aprakstīti vairāki traģiski saindēšanās gadījumi ar smagajiem metāliem. Tipisks piemērs ir saindēšanās ar dzīvsudrabu Japānā – Minamatas līcī. Šīmiskais kombināts, kas atrodas pie Minamatas upes, izmantoja dzīvsudraba savienojumus kā katalizatorus polivinilhlorīda ražošanā. Pēc tehnoloģiskā cikla viss dzīvsudrabs ar notekūdeņiem tika izvadīts upē. No upes dzīvsudrabs nokļuva jūras līcī, pie kura atrodas Minamatas pilsēta, un izsauca zivju saindēšanos. Zivju izlietošana pārtikā radīja plašu iedzīvotāju saindēšanos. Cieta ap 17 000 cilvēku, bija arī nāves gadījumi. Līdzīgi gadījumi bijuši Šīnā, Kanādā, Amazones baseinā, Tanzānijā.
Mūsdienās ir mainījusies koncepcija par metālu toksiskuma robežvērtībām. Senāk metālu toksikoloģija nodarbojās galvenokārt ar akūtiem vai atklātiem metālu iedarbības efektiem, piemēram, tādiem kā svina kolikas vai dzīvsudraba savienojumu izraisītā asiņainā caureja. Šādi metālu iedarbības efekti jāzina un jāizprot arī mūsu dienās, taču, pateicoties stingrajiem vides standartiem, tie tagad sastopami retāk. Šobrīd nepieciešams arvien vairāk noskaidrot smalkos hroniskos vai ilgtermiņa efektus, kuru gadījumā cēloņu un efekta attiecības nav acīm redzamas un var būt arī subklīniskas. Šajā nolūkā nepieciešams iegūt plašu informāciju par saņemtajām devām un metālu daudzumu audos, dziļāk izpētot metālu metabolismu, it īpaši audu un šūnu līmenī, kā arī noskaidrot faktorus, kuri ietekmē metālu toksiskumu, piemēram, tādus kā diēta vai olbaltumu kompleksu veidošanās, kas palielina vai samazina toksisko efektu.
Vairākums metālu iedarbojas uz daudziem orgāniem, un to toksiskumu nosaka metālu jonu iedarbība uz specifiskiem bioķīmiskiem procesiem un/vai šūnu membrānām vai organellām. Lai novērtētu, kāda bijusi metāla iedarbība, jāzina tā koncentrācija vidē un iedarbības laiks. No šiem lielumiem ir atkarīga deva – šūnās vai orgānos esošais metāla daudzums, kas nosaka toksikoloģisko efektu. Pieejamākie audi devas mērīšanai ir asinis, urīns un mati – dažkārt tos dēvē par indikatoraudiem.
Metālu toksiskumu ietekmē arī daudzi ārējie faktori – cilvēka vecums, diētas īpatnības un vienlaicīga citu toksisko faktoru iedarbība. Bērni un veci cilvēki pret metālu toksisko iedarbību ir jutīgāki nekā pieaugušie [4]. Bērni metālus uzņem galvenokārt ar uzturu, un viņu organismā tie no kuņģa un zarnu trakta uzsūcas labāk nekā pieaugušajiem. Sevišķi jutīgi pret vides piesārņojumu ir mazgadīgi bērni, kuru organismā smagie metāli var nonākt no piesārņotās augsnes ar netīrām rokām.
Netieša ietekme uz metālu toksiskumu var būt tādiem kaitīgiem ieradumiem kā smēķēšana un alkohola lietošana. Smēķējot cigareti, izdalās daži toksiski metāli, piemēram, kadmijs. Turklāt smēķēšana atstāj ietekmi uz elpceļiem, kas savukārt var veicināt metālu uzsūkšanos organismā. Alkohola lietošana var ietekmēt metālu toksiskumu, piemēram, samazinot organismam nepieciešamo minerālvielu uzņemšanu. Kā piemēru var minēt samazinātu kalcija uzņemšanu, kas savukārt ietekmē daudzu metālu, to vidū arī svina un kadmija, toksiskumu [4].

Pētījumi par smago metālu uzkrāšanos organismā
Saindēšanos ar smagajiem metāliem visbiežāk novēro ražošanā. Latvijā bieži sastopama arodslimība ir hroniska saindēšanās ar svinu. Retāk novēro hronisku saindēšanos ar mangānu, dzīvsudrabu, kadmiju. Reģistrētas hroma izraisītas elpošanas orgānu aroda onkoloģiskās slimības [8]. Vides piesārņojums ar smagajiem metāliem var veicināt arodsaindēšanos, jo smagie metāli, kuri nonākuši organismā no atmosfēras gaisa, ūdens, piesārņotiem produktiem un arī darba vides, kumulējas.
Rīgas Stradiņa universitātes Darba un vides veselības institūtā veikti pētījumi par metālu (svina, kadmija, hroma, vara, kobalta, mangāna, niķeļa, dzelzs un cinka) koncentrāciju bioloģiskos materiālos (asinīs, urīnā, matos) dažādām iedzīvotāju grupām: svina, mangāna un hroma iedarbībai pakļautiem darbiniekiem, kā arī iedzīvotājiem un skolēniem no rūpniecības pilsētām un laukiem. Pētījumi rāda, ka darbiniekiem, kuriem darba procesā ir kontakts ar svinu, hromu un mangānu, šo metālu līmenis bioloģiskajās vidēs ir ievērojami augstāks nekā citiem iedzīvotājiem. Svina un niķeļa koncentrācija Rīgas skolēnu matos bija divas reizes augstāka nekā Ainažu bērnu matos, bet kadmija, mangāna un hroma koncentrācija Rīgas skolēnu matos ir trīs reizes augstāka salīdzinājumā ar Ainažu skolēnu matiem (attēls) [1]. Polijā veiktie pētījumi liecina, ka bērniem, kuri dzīvo automaģistrāļu tuvumā, asinīs ir paaugstināts svina līmenis. Pēc pediatru, neirologu un psihiatru vērtējuma, šiem bērniem biežāk nekā pārējiem ir novēroti veselības traucējumi un problēmas mācībās [9].
Noteikta metālu (svina un kadmija) koncentrācija ceļu policistiem Rīgas pilsētā un Rīgas rajonā, kā arī abās šajās grupās novērtēts veselības stāvoklis un darba spēju indekss. Pētījumi rāda, ka vides ietekme uz ceļu policistu veselību lauku apvidū ir mazāka: šajā grupā ir mazāka toksisko metālu koncentrācija organismā un mazāks saslimstības līmenis, bet darba spēju indekss – augstāks.
Pirmo reizi Latvijas iedzīvotājiem noteikta kadmija koncentrācija nierēs. Tā analizēta 51 Rīgā vai Rīgas rajonā dzīvojošai personai vecumā no 26 līdz 92 gadiem. Paaugstināta kadmija koncentrācija konstatēta smēķētājiem, kā arī personām 50 gadu vecuma grupā. Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, kadmija daudzums, kuru tie uzņem no apkārtējās vides, nierēs ir mērens [10].

Secinājumi
Pētījumi liecina, ka smago metālu uzkrāšanās organismā rada izmaiņas tā iekšējās vides fizikāli ķīmiskajos parametros. Ar laiku var rasties traucējumi organisma aizsargsistēmas galveno barjeras orgānu un sistēmu darbībā (ādā, gļotādās, elpošanas ceļos un plaušās, imūnajā sistēmā, limfātiskajā sistēmā, aknās, nierēs). Tas var novest pie organisma adaptācijas spēju pārsniegšanas, cilvēka darbaspēju, fiziskās un garīgās aktivitātes pazemināšanās. Tā rezultātā var veidoties dažādi patoloģiski stāvokļi un slimības; tiek novērotas gan ģenētiskas, gan somatiskas patoloģijas. Savukārt vides piesārņotāju izraisītās ģenētiskās izmaiņas un mutagēnā darbība var būt pamats audzēju attīstībai, reproduktīvās funkcijas traucējumiem un iedzimtiem defektiem. Somatiskā patoloģija var izpausties gan kā organisma pretestības spēju samazināšanās un saslimstības paaugstināšanās ar infekcijas un citām slimībām, gan arī kā vides un arodslimības. Vides piesārņotāju, tai skaitā arī smago metālu, uzkrāšanās organismā, var negatīvi ietekmēt jebkuras slimības norisi un iznākumu [1;4].

Literatūra
1. Goyer R. Toxic effects of metals//Amdur O., Doull J., Klaassen D. (edit.). Casarett and Doull’s toxicology. – Fourth edition. – New York; St. Louis; San Francisco; Toronto; Tokyo; London: Mc Graw-hill inc., 1991, p. 623-680.
2. Kļaviņš M., Roska A. Toksiskās vielas vidē. Rīga: LU, 1998. – 161 lpp.
3. Kļaviņš M. Atmosfēras ķīmija un gaisa piesārņojums. Rīga, 2000. – 166 lpp.
4. Baķe M.A. Biological monitoring of metals as indicators of pollution//Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, 1998, vol.52 (suppl.), p. 24-28.
5. Nicodemus O., Brumelis G. Monitoring of atmospheric heavy metal deposition in Latvia// Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, 1998, vol.52 (suppl.), p. 17-24.
6. Jansons M. Contamination of sediments with trace elements in harbours of Latvia// Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, 1998, vol.52 (suppl.), p. 72-76.
7. Seisuma Z., Pedersen B., Larsen B. Vertical distribution of heavy metals and total C and N in sediments of the gulf of Riga//Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, 1998, vol.52 (suppl.), p. 77-80.
8. Eglīte M. Darba medicīna. Rīga, 2000. – 671 lpp.
9. Kruzel-Mendrek J., Kasznia-Kocot J., Zejda J.E. Risk factors of environmental lead intoxication in children in Poland//Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, 1998, vol.52 (suppl.), p. 167-171.
10. Sprudža D., Gordjušina V., Bake M.-A., Rusakova N. Level of cadmium of different groups of inhabitants in Latvia//Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, 1998, vol.52 (suppl.), p. 207-209.
© Maija Eglīte
Atpakaļ pie 2003. gada augusta numura
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Augusts, 2003
Arhīvs
Decembris, 2003
Novembris, 2003
Oktobris, 2003
Septembris, 2003
Jūnijs, 2003
Maijs, 2003
Aprīlis, 2003
Marts, 2003
Februāris, 2003
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: