Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Kā rast risinājumus grūtām dzīves situācijām?
2005. gada 16. septembris
Kategorija: Veselīgs dzīvesveids > Pašsajūta
Ikdienas dzīvē gan darbā, gan mājās bieži nākas saskarties ar dažādām stresu izraisošām situācijām. Patiesībā stress ir ļoti dabiska un svarīga mūsu dzīves sastāvdaļa, jo bez tā taču dzīve nebūtu interesanta, tā pat vispār nebūtu normāla, notikumiem bagāta dzīve. Tikai svarīgs ir apjaust un saprast vai stresa mūsu dzīvē nav par daudz, vai tas nekaitē mūsu pašu veselībai?

Uz mūsu organismu stress var iedarboties divos dažādos veidos (tas ir atkarīgs no stresu izraisošajiem faktoriem). Viens uzskatāms par „labo stresu”, kas liek mums būt modriem, motivē mūs stāties pretī dažādiem izaicinājumiem un rast risinājumus problēmām. Šāds stresa līmenis ir pārvarams, tas ir uzskatāms pat par nepieciešamu, lai trenētu savu organismu.

Otrs ir tā saucamais „sliktais stress” jeb pārmērīgais stress, kad organisms uz notikumiem reaģē pārāk spēcīgi. Organisma reakcija uz dažādiem notikumiem ir atkarīga no tā, kāda ir mūsu pašu attieksme pret dažādiem notikumiem, kā mēs tos uztveram un izskaidrojam sev. 

Ja mēs sastopamies ar kādām pārvaramām problēmām, tad organisms nejūtas apjucis, mēs esam modri, bet ne trauksmaini un izbijušies. Simpātiskās nervu sistēmas (ļoti svarīga mūsu nervu sistēmas daļa) aktivizācija mobilizē mūs tūlītējai rīcībai. Jo briesmu (sociālu vai fizisku) izjūta ir spēcīgāka, jo spēcīgāka ir organisma reakcija. Ja tā ir pārāk spēcīga, tad var rasties dažādas fiziskas un psiholoģiskas dabas problēmas. Kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi (visbiežāk caureja vai slikta dūša), depresija (jo organisms nespēj tikt galā ar radušos situāciju), galvassāpes vai pat migrēnas lēkmes – šādi simptomi visbiežāk piemeklē mūsu organismu stresa situācijās. Tad, kad mūsos uzkrājušies dažādi pārdzīvojumi par neveiksmēm un grūti pārvaramām dzīves barjerām, var izpausties arī citi veselības traucējumi – bezmiegs, sirds-asinsvadu darbības traucējumi, vai arī ķeramies pie kādiem veselību bojājošiem ieradumiem – alkohola lietošanas, smēķēšanas, pārēšanās vai pat pie narkotisko vielu lietošanas. 

Svarīgi ir apzināties stresa ietekmi uz savu organismu, tas palīdzēs cīnīties ar to, jāatrod veidi, kā atbrīvoties no stresa, nenodarot kādu ļaunumu sev, bet uzlabojot savu veselību.

Ļoti labi atbrīvoties no citām domām var fizisko aktivitāšu laikā, kad atslābinām savus saspringtos muskuļus un domas. Fiziskās slodzes laikā uzlabojas asiņu pieplūde smadzenēm, tās tiek labāk apgādātas ar skābekli un enerģiju, tādējādi tās spēs strādāt intensīvāk, un atradīsiet labāko risinājumu savām problēmām. Turklāt spēcīgas emocionālas spriedzes laikā smadzeņu neironi strādā daudz intensīvāk, un pastiprināti veidojas dažādas kaitīgas vielas, kas domāšanu padara gausu, un domas ir grūtāk koncentrēt, bet fiziskās slodzes laikā, pateicoties uzlabotajai asinsritei, šīs kaitīgās vielas tiek aiznestas prom.    

Ja esat nonākuši kādā grūtā situācijā, tad elpojiet dziļāk, jo tad palīdzēs atslābt saspringtajam organismam. Kontrolējot savu elpošanu, uz brīdi aizveriet acis un iedomājaties tādu ainu, kādā tieši šajā brīdī jūs vēlētos atrasties, tas palīdzēs kādu brīdi aizmirst esošo situāciju un liks jums justies patiesi laimīgiem, bet, atgriežoties reālajā situācijā, domas būs skaidrākas un prāts asāks.

Kā lielisku atbrīvošanās un koncentrēšanās spēju palielinošu metodi var izmantot meditāciju, bet tad patiesi pašam ir jānonāk pie slēdziena, ka vēlaties to darīt, jo tikai tad varēsiet sasniegt sev vēlamo rezultātu.

Cilvēka organismam ir jādod iespēja atpūsties, jo tikai tad darbs var būt ar kādiem rezultātiem, ja mēs esam uzkrājuši spēkus tā veikšanai, tāpēc nepārtraukts darba režīms var novest pie tik liela spēka izsīkuma, ka to atgūšana prasīs daudz ilgstošāku laiku, nekā, ievērojot normālu darba-atpūtas režīmu.   

0 komentāri Vērtējums: Skatīts: 1756
Vārds:
Anonīms
Komentārs:
Lasīt komentārus
Vēl par šo tēmu lasiet:
Ēd veselīgi un cīnies ar stresu
 
Kaulu veselība

Komentētākie raksti

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: