Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Arī troksnis rada apkārtējās vides piesārņojumu
2006. gada 23. februāris
Kategorija: Slimības un stāvokļi > Maņu orgāni
Apkārtējo pasauli mēs uztveram ar maņu palīdzību, tās mums palīdz orientēties dažādās dzīves situācijās, nosūtot signālus uz smadzenēm, kurās sarežģītu norišu rezultātā tiek pieņemts lēmums par veicamajām darbībām, lai piemērotos radušajai situācijai. Ausis ir cilvēka dzirdes orgāns, ar tām tiek uztvertas dažādas skaņas un trokšņi, taču arī dažādi trokšņi var ietekmēt veselību, bet klusums bieži palīdz sakārtot domas un atrast labāko problēmu risinājumu.

Cilvēks ir sociāla būtne, tādēļ viņam nepieciešams atrasties sabiedrībā, kurā valda dažādas norises, notikumi un atgadījumi. Praktiski jebkuru cilvēka darbību pavada zināmi trokšņi, taču, ja to kļūst pārāk daudz un tie ir pārāk skaļi, tad tas var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību.

Sabiedrības tehnoloģiju attīstības rezultātā cilvēces dzīve gadsimtu gaitā ir kļuvusi daudz trokšņaināka un skaļāka. Un šodien jau mēs runājam ne tikai par apkārtējās vides piesārņotību ar dažādām kaitīgām vielām vai sadzīves atkritumiem, bet arī pie piesārņojuma tiek pieskaitīts pārmērīgs troksnis, kas var izraisīt veselības traucējumus, pasliktina pašsajūtu un vispārējo dzīves kvalitāti, kaut gan trokšņa izraisītājas bieži ir ierīces un iekārtas, kuras paredzētas dzīves atvieglošanai. Tātad no vienas puses mūsu dzīve tiek atvieglota, bet no otras puses – tiek nodarīts kaitējums veselībai. Par piemēru var minēt kaut vai transportlīdzekļus – tie atvieglo mūsu pārvietošanos, taču tajā pašā laikā piesārņo gaisu gan ar kaitīgām izplūdes gāzēm, gan rada trokšņus.   

Bet ne jau visiem trokšņiem ir kaitīga iedarbība uz cilvēka organismu, tie mēdz būt ļoti atšķirīgi: ja pilsētas saspringtā dzīvesveida trokšņi vēl vairāk palielina spriedzi un uzbudinājumu, tad jūras viļņu radītā šalkoņa vai putnu dziesmas svaigā meža gaisā parasti palīdz atbrīvoties no ikdienas rūpēm un saspringuma un iedarbojas atslābinoši uz sasprindzināto muskulatūru.

Ļoti būtiska nozīme ir trokšņu skaļumam, kas tiek mērīts decibelos. Sarunājoties normālā balsī, skaņu intensitāte parasti nepārsniedz 60 decibelus. Pilsētas kņadas un transporta izraisīto trokšņu skaļums visbiežāk ir apmēram līdz 80 decibeliem, tas ir augstākais skaļuma līmenis, pie kura vairums cilvēku vēl jūtas salīdzinoši ērti (troksnis vēl nav traucēklis ikdienas darbiem, veicot tos ilgstoši). Deju zālēs un naktsklubos skaļums sasniedz aptuveni 120 decibelus, kas jau ir pielīdzināms cilvēka sāpju slieksnim (pie šādas skaņu intensitātes cilvēks sāk just sāpes). Ja skaļums sasniedz 140 decibelus, var tikt nodarīti jau neatgriezeniski dzirdes traucējumi. 

Organismam ir pašam savi aizsargmehānismi, ar kuru palīdzību ausis un dzirdes mehānisms tiek pasargāts no bojājumu rašanās. Pirmais sāk darboties tā saucamais aurālais reflekss: bungādiņa sasprindzinās, ausī esošo dzirdes kauliņu kustības kļūst vājākas, līdz ar to trokšņu uztveršanas skaļums tiek samazināts par aptuveni 20 decibeliem.

Otrs aizsargmehānisms sāk darboties tad, ja trokšņu skaļums pārsniedz 140 decibelus: dziļākās auss struktūrās atrodas Kortija orgāns, kas ir klāts ar matainām šūnām, ja normālos apstākļos matiņi kustas uz priekšu un atpakaļ, lai uztvertu skaņas, bet pie šāda skaļuma līmeņa tie sāk kustēties sāniskā virzienā, tādā veidā iekšējā ausī skaļums tiek slāpēts. Taču šādas skaļuma līmenis dzirdes orgānam nodara neatgriezeniskus bojājumus, kas sāk izpausties kā pakāpeniska dzirdes pasliktināšanās līdz pat dzirdes zudumam.

Iepriekš aprakstīto aizsargmehānismu darbību kavē alkohola lietošana, līdz ar to atrodoties skaļā un trokšņainā vidē alkohola reibumā, dzirdes traucējumu rašanās risks palielinās. 

Arī pilnīgs klusums gan ilgi nav izturams, tādēļ jācenšas atrast zelta vidusceļu. Ir noskaidrots, ka cilvēki daudz produktīvāk spēj strādāt apstākļos, kad viņiem pašiem ir ļauts izvēlēties sev patīkamu mūziku, tā palīdz arī pārvarēt sāpes, kurās jāizcieš, sēžot zobārsta krēslā, lai nebūtu dzirdami nepatīkamie zobu urbšanas trokšņi.

Ja tomēr darba dēļ no skaļiem un dzirdi ietekmējošiem trokšņiem nav iespējams izvairīties, tad obligāti jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi, kas slāpē apkārtnes trokšņus, var izmantot arī speciālus ausu aizbāžņus, kas gan bieži izraisa subjektīvi nepatīkamas sajūtas, tomēr tādā veidā iespējams sevi pasargāt no dzirdes zuduma un papildus stresa, kas rodas skaļos, atrodoties skaļā vidē.

0 komentāri Vērtējums: Skatīts: 1345
Vārds:
Anonīms
Komentārs:
Lasīt komentārus
Vēl par šo tēmu lasiet:
Kā mēs uztveram apkārtējo pasauli ar maņu palīdzību?
Sargiet savas ausis no aukstajiem rudens vējiem!
Sērs, kas pasargā ausis
 
Kaulu veselība

Komentētākie raksti

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: