Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Vēderdejas un sievietes fiziskā un emocionālā labsajūta
2006. gada 07. decembris
Kategorija: Veselīgs dzīvesveids > Pašsajūta
Austrumu dejas ir izteikti sievišķīgas un seksuālas dejas. Austrumu deju dejotājas maigās, līganās un plastiskās kustības demonstrē dejotājas sievišķīgo šarmu un grāciju, savukārt, izteikti spēcīgās gurnu kustības, kuras profesionāla dejotāja izpilda ar gurnu un vēdera trīsuļošanu, iegūst īpaši seksuālu raksturu vīriešu acīs.

Austrumu dejas ir vienas no senākajām dejas formām pasaulē un tās līdz mūsdienām ir saglabājušas daudzas simboliski nozīmīgas kustības, kuras pauž slavinājumu sievietes ķermenim, tā seksualitātei un spējai radīt jaunu dzīvību – tā pielūdz un slavē visas tās īpašības, ar kurām bija apveltīta pirmatnējā jeb „briesmīgā māte” (Great Mother, Goddess), atsevišķos literatūras avotos minēta arī kā „mežonīgā sieviete”. Austrumu dejās īpaši liela nozīme ir sievietes seksualitātei un sievišķībai. Šīs dejas maigās un plastiskās kustības, kuras vijas ar vieglu gurnu trīsuļošanu, slavē sievietes seksualitāti un auglību. Matriarhāta iekārtas laikā šī deja tiek dejota svētās ceremonijās un dzimšanas procesa sagatavošanās posmā. Ilgu laiku Austrumu dejas dejoja sievietes sievietēm. Tas norāda uz šīs dejas dziļajām saknēm sieviešu kultūra. Aptuveni pirms 4000 gadu, patriarhātam nomainot matriarhātu, sievietes loma tiek samazināta un sievišķie rituāli izskausti, savukārt, vēderdeja tiek pārveidota par izklaides veidu.

Par Austrumu deju popularitāti rāda pieaugošais deju grupu skaits Latvijā. Šobrīd tās tiek apgūtas aptuveni 50 deju skolās Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Salacgrīvā, Jelgavā, Ogrē, Saldū, Jelgavā, Bauskā, Dobelē, Aizkrauklē, Krustpilī, Saldū, u.c. Šo deju grupu skaits norāda, ka Austrumu dejas ir aktuāls jautājums, lai par to interesētos socioloģiski.

Mūsdienās Austrumu dejas iegūst popularitāti daļēji pateicoties savām pozitīvajām īpašībām, kas labvēlīgi ietekmē sievietes veselību. Izpildot mierīgās un līganās vēderdeju kustības, sievietēm mazinās emocionālā spriedze un stress. Austrumu dejas ievērojami uzlabo stāju, jo tiek vingrināti visi muguras muskuļi, padarot to elastīgāku un vingrāku. Šīs dejas veicina asinsriti, trenē sirds un asinsrites sistēmu. Ir iespējams uzlabot vēdera iekšējo orgānu darbību, jo pateicoties vijīgām apļveida kustībām, tiek veikta sava veida iekšējo orgānu masāža. Tiek nostiprināti arī vēdera un pamatnes muskuļi („Ceļvedis harmoniskai, veselīgai un aktīvai dzīvei” Diena).http://www.iaptieka.lv/atteli/Raksti/vederdejotaja1.png

Austrumu deja ir sievišķīga un maiga deja, kas sniedz relaksāciju, mieru un estētisku baudījumu. Dejojot Austrumu dejas, aktivizējas sievietes iekšējā pasaule. Cilvēka dusmu bloki koncentrējas sievietes sprandā, plecos, krustos un uz visa mugurkaula. Šajos dusmu blokos nogulsnējas negatīvās emocijas, pārdzīvojumi, kas nepamet cilvēka ķermeni. Tā kā Austrumu dejās tiek galvenokārt nodarbinātas tieši šīs cilvēka ķermeņa zonas, ir iespējams lauzt dusmu blokus un mazināt pārdzīvojumus. Šīs izmaiņas nav iespējams izjust fiziski, bet sieviete pēc nodarbības garīgi jūtas daudz labāk, komfortablāk (Gulbe E., „Vēderdeja – tik atklāta kā grēksūdze”).

Sievietes motivācija dejot bieži vien nezūd pat tuvinieku (īpaši vīra/drauga) negatīvās attieksmes gadījumos. Latvijā sievietes, mācoties Austrumu dejas, iemācās mainīt attieksmi pašai pret sevi, pret savu ķermeni. Mainās sievietes pašrefleksija un tas savukārt nosaka to, kādēļ sievietes, izvēloties Austrumu dejas par sava brīvā laika aktivitāti, aizraujas ar tām tik ļoti, ka maina savu stilu un vidi, kurā dzīvo un izklaidējas.

Dejojot Austrumu dejas, sievietē mostas interese par kultūru, kurā ir radusies šī deja. Deju nodarbības raisa interesi par Austrumu kultūru, tradīcijām, ģeogrāfiju, kulināriju, reliģiju, paražām un mākslu. Iepazīstoties ar šīs kultūras aspektiem, sieviete sāk tos apkopot, analizēt, salīdzināt un izdarīt secinājumus. Austrumu dejas paver cilvēkiem ceļu uz jaunu pasauli, kurā smelties, zināšanas, iedvesmu un garīgu piepildījumu, ko sniedz Austrumu filozofu atziņas, ezoteriskā literatūra un meditācija. Deja ir radošs mākslinieciskās izteiksmes veids un, tāpat kā mūzika un vizuāla māksla, tā bagātina ne tikai cilvēka emocijas, bet arī dvēselisko pasauli.

Līdz ar Austrumu deju popularitātes pieaugumu pēdējo piecu gadu laikā, Latvijas preču tirgū stabili ienāca tādas preces, kā arābu mūzika, Austrumu dejām nepieciešamie gurnu lakati, skanošās monētu jostas, lielas un masīvas rotas, arī Austrumu deju skatuves tērpi un daudzas citas lietas, kas pastarpināti attiecas uz Austrumu dejām un Austrumu kultūru (piemēram, vīraks, ūdenspīpe, cimbali, sari, arī hennas tetovējumi un uz ķermeņa uzlīmējami akmeņi).

Austrumu dejās tērpu mode ir dzīva un aktuāla, turklāt tai piemīt pēctecība – tā ienāk arī sieviešu ikdienas ģērbšanās stilā. Tik daudz krāšņuma, krāsu un fasonu daudzveidība nepastāv nevienā citā tradicionālā tautas deju stilā. Iepretī latviešu smagnējam, no biezā linu auduma veidotam tautastērpam, Austrumi piedāvā izaicinoši atkailinātu, no smalkiem un caurspīdīgiem audumiem darinātu tērpu, kas ir izrotāts ar skanošām monētām un mirdzošām pērlēm un nereti šī tērpa svars var sasniegt pat vairākus kg. Latvijā dejotājas no biezajām vilnas zeķēm un pastalām pāriet uz basām kājām. Austrumu deju stils nevis nomāc sievietes auguma aprises, bet tieši otrādi, izceļ tās un padara par sievišķīgi pievilcīgām. Katra Austrumu deju nodarbība var izvērsties (un izvēršas) par īstu modes skati, kurā sievietes demonstrē savas krāšņās un smagnējās gurnu jostas un īpaši izmeklēto, treniņam paredzēto austrumniecisko dejas tērpu. Šīs dejas tērpu stils nemitīgi mainās, tas seko līdz jaunākajām modes tendencēm, bet tai pat laikā tas saglabā savu sievišķīgo fasonu. Austrumu dejās sievietes pašas var nodarboties ar daiļradi, piedāvājot savas Austrumu deju tērpu modes un stila interpretācijas. Austrumu dejās mode ir sociālās adaptācijas līdzeklis, kas ļauj sievietēm izjust un demonstrēt savu individualitāti tai pat laikā saglabājot sociālās piederības un vienotības sajūtu vēderdejotāju lielajam pulkam.The image “http://www.iaptieka.lv/atteli/Raksti/vederdejotaja2.png” cannot be displayed, because it contains errors.

Austrumu deju popularitāte Latvijā savā ziņā nonāk pretrunā ar feministu apgalvojumiem par sievietes vēlmi izrauties no vīriešu uzspiestajiem sievišķības un seksualitātes rāmjiem. Ziemeļvalstīs Austrumu dejas ir īpaši populāras, jo sievietes tiecas atgūt savu seksualitāti. Ikdienas dzīvē, cenšoties noturēties darba tirgū un izcīnot arvien lielāku dzimumlīdztiesību, ir panākta situācija, kurā nevis vīrieši nāk soli pretī sievietēm, bet gan sievietes sāk arvien vairāk līdzināties vīriešiem – viņas uzņemas materiālo atbildību par savu ģimeni, biznesa vidē kļūst lietišķas, piekopj atturīgu ģērbšanās un izturēšanās stilu, kļūst par aprēķinātājām un vadītājām. Savukārt, ģimenes dzīvē vīrietis vēlas sievietē saskatīt būtni, ko iekārot un savaldzināt. Sieviete starp šīm divām galēji pretējām lomām pazaudē sevi, savu sievišķību un seksualitāti, viņas pazaudē to, ko piedāvā Austrumu dejas.

Tika veikts pētījums un aptaujātas sievietes no dažādiem Latvijas rajoniem par Austrumu dejām vecumā no 15–59 gadiem. Austrumu dejas ir populāras ne tikai jauniešu vidū, bet tās dejo sievietes gandrīz visās vecuma grupās. Austrumu dejas liekas saistošas ļoti daudzām sievietēm, neskatoties uz to izglītības līmeni, profesiju vai nodarbošanos, ienākumu līmeni, ekonomisko neatkarību un dzīvesvietu. Austrumu dejas var dejot sievietes ar ļoti dažādiem ienākumu līmeņiem, jo šo deju apgūšanai nav nepieciešami lieli naudas līdzekļu ieguldījumi dejas inventāru vai atribūtikas iepirkšanai.

Šobrīd Latvijā Austrumu dejas ir ļoti populāras un šīs dejas tiek dejotas daudzos publiskos un privātos pasākumos, tādejādi piesaistot sev arvien vairāk interesentus un dejot gribētājas. 34% aptaujātās respondentes norādīja, ka pirmo priekšstatu par Austrumu dejām viņas ir guvušas tieši no iedvesmojoša vēderdejotājas priekšnesuma, kas veicinājis sievietes vēlmi pievērsties šai brīvā laika aktivitātei. Austrumu deju popularitāti veicina arī raksti presē par šo deju nozīmi sievietes veselības uzlabošanā un garīgās labsajūtas paaugstināšanā, līdz ar to 31% respondentu pirmo informāciju par Austrumu dejām un iespējām šīs dejas iemācīties ir guvušas tieši no preses.

Pētījums Austrumu dejas pozicionē kā jaunu sociālu fenomenu Latvijā, kas ir sieviešu pašrealizācijas veids un kas ietekmē harmoniskas sieviešu personības attīstību. Empīriskais pētījums norāda, ka Austrumu dejas kā brīvā laika pavadīšanas veids Latvijas sabiedrībā ir aktuāls fenomens. Rietumu sievietes Austrumu dejas idealizē un izmanto kā līdzekli savas sievišķības nostiprināšanai, neņemot vērā neviennozīmīgo un reizēm pat negatīvo attieksmi pret šīm dejām Austrumu zemēs.

Mūsdienās sievietes tiek ieliktas sabiedrības izveidotos rāmjos un vērtētas pēc īpašiem skaistuma etaloniem. Par sievietes tikumiskajām īpašībām spriež pēc tās ārējās, ķermeniskās atbilstības sabiedrībā pieprasītiem parametriem.http://www.iaptieka.lv/atteli/Raksti/vederdejastab1.JPG

Gadījumos, kad sieviete tiek atzīta par neglītu tikai tamdēļ, ka tā neatbilst sabiedrības skaistuma ideālam, tiek dziļi ievainots sievietes dabiskais prieks par piederību mežonīgajai, pirmatnējai dabai, saskaņā ar kuru sievietes ķermeņa spēks slēpjas sievietes „platajos gurnos, piebriedušajās krūtīs un neizsmeļamajā mīlestībā.”

Ja sievietes ķermenis tiek ierobežots kādā vispārpieņemta skaistuma šablona ietvaros, tas zaudē savu dvēseles brīvo lidojumu. Sievietēm ir visas tiesības noraidīt tos psiholoģiskos un fiziskos skaistuma standartus, kas mazina sievietes prieku par tās ķermeņa skaistumu un iznīdē piederības sajūtu pirmatnējai dabai un komunikācijai ar pirmatnējo garu. Sievietei ir jābūt simboliski tikpat apaļai kā Mātei Zeme.

Mūsdienās ir grūti atrast vēl tādu deju kultūru, kā Austrumu dejas, kurā nepastāv ķermenisku formu ierobežojumi. Austrumu dejas slavē apaļīgas sievietes ķermenisko uzbūvi, jo tas vislabāk atbilst priekšstatam par Pirmatnējās Dievietes tēlu un tās spēju radīt jaunu dzīvību. Austrumu dejas ir paredzētas sievietēm ar apaļīgākām ķermeņa formām. Šīs dejas aicina pārvērtēt sabiedrības izveidotos priekšstatus par skaista sievietes ķermeņa uzbūvi un lauzt sabiedrības stereotipus par sievietes ķermeņa skaistuma etaloniem.

Īpaša uzmanība par sievietes ķermeņa pievilcību un atbilstību sabiedrības konstruētiem skaistuma šabloniem tiek pievērsta sievišķības un seksualitātes jēdzieniem. Mūsdienās sievišķības jēdziens ietver fiziskās un garīgās īpašības, kuras tiek attiecinātas uz sievietes dzimumu Sievišķīgam tēlam ir jāpauž grācija un atturīgs erotisms, kas nozīmē sievietes ķermeņa ierobežojumu tās kustības veidos un dzīves telpas plašumā.

Priekšstats par sievišķīgo pievilcību nemitīgi mainās un tāpat arī mainās sieviešu figūru stili. Sievietes figūra neapzinātā veidā atspoguļo kultūras apsēstību un raizes. Modernajā sabiedrībā priekšstatu par sievišķību veido masu mediji – TV, video filmas un sieviešu žurnāli. Sieviešu auditorijai domātie periodiskie izdevumi attēlo tādas meitenes, kuru apģērbs, grims un dzīvesstils kopumā attēlo jaunākās tendences skaistuma industrijā. Feministes sieviešu periodikas izdevumu kultivētos skaistuma etalons interpretē kā uzskatāmus patriarhālās iekārtas uzkundzēšanās pierādījumus, jo vairums no sievietēm reālajā dzīvē nevar šīs prasības īstenot.

Sievietes seksualitātes jēdziens ietver sievietes seksuālo identitāti un seksuālas uzvedības fizioloģiskos, psiholoģiskos, sociālos, kulturālos, politiskos un reliģiskos dzimuma aspektus. Dažādi sievietes seksualitātes aspekti tiek analizēti no ētikas, morāles un teoloģijas viedokļa. Dažādās pasaules kultūrās un reģionos vēsturiskās attīstības gaitā sieviešu seksualitāte tiek uztverta un ierobežota līdzīgi: sieviešu seksualitāte vienmēr ir bijusi pakļauta vīriešu seksualitātei un sabiedrības kontrolei, kas vispārēji ierobežo sieviešu uzvedības modeļus. Tomēr, attīstoties feministiskajai kustībai un pieaugot sievietes sociālajam statusam un ekonomiskajai neatkarībai, modernā sabiedrība pārvērtē sievietes seksualitāti un sievietes dabiskās tiesības uz to.

Deja sieviešu kopienā ieņem ļoti nozīmīgu vietu, ne tikai tamdēļ, ka deja ir vienīgā brīvā laika aktivitāte, ar kuru visos laika posmos sievietes ir nodarbojušās vairāk nekā vīrieši, bet arī tamdēļ, ka deja no vienas puses ir meiteņu socializācijas līdzeklis sabiedrības rokās un no otras puses, deja ir līdzeklis sieviešu rokās, ar kuru publiski tiek paplašināta sievišķības kultūra. Austrumu dejas mūsdienu Rietumu sabiedrībā ir sieviešu radošās pašizpaumses un pašrealizācijas līdzeklis, kas pozitīvi uzlādē sievietes seksuālo enerģiju, iemāca pieņemt un mīlēt savu ķermeni un veido sievišķības tēlu.The image “http://www.iaptieka.lv/atteli/Raksti/vederdejastab2.JPG” cannot be displayed, because it contains errors.

Ilgu laiku dejas Rietumu sabiedrībā tika uzskatītas par tipisku sieviešu izklaides veidu, kurš ir vieglprātīgs, bezrūpīgs un bezsaturīgs. Andžela Makrobija (Angela McRobbie), viena no pirmajām pētniecēm, kura sabiedrības pētniecības laukā ir aktualizējusi dejas nozīmi sociālo grupu identitātes veidošanā, apgalvo, ka deja vienlaicīgi ir gan mākslas izpausmes veids, gan arī sociāla darbība, brīvā laika aktivitāte, seksualitātes rituāla veids, vingrošanas metode un komunikācijas līdzeklis. Dejā tiek nojauktas visas šķiras, rases, etniskuma, dzimuma un seksualitātes robežas. Makrobija ir pārliecināta, ka deja var būt līdzeklis sociālo gaidu saskaņošanā attiecībā uz sievišķības izpausmes veidiem starp sievietēm un sabiedrību.

Deja rosina fantāziju. Dejotājs dejojot attālinās no savas esošās identitātes un var brīvi iemiesoties sev vēlamā citā tēlā un iegūt jaunu identitāti. Makrobija apgalvo, ka dejas fantāzija ir sociāla un atgriezeniska, jo dejā līdztekus ķermeņa demonstrācijai notiek iepazīstināšana ar dejā iemiesoto tēlu, personību. Deja skar ļoti privātu un intīmu cilvēka personības daļu, kas ir īpaši nozīmīga un svarīga sievietēm un jaunām meitenēm, jo dejas sniegtā morālā bauda palīdz izvairīties no ikdienas sociālās kontroles.

Deja atbrīvo ķermeni, ļaujot tam piedzīvot jutekliskumu un iekāri. Dejā tiek atļauta sievietes seksualitātes izpausme. Dejojot, sieviete gūst iekšēju gandarījumu, ļaujot izpausties savai seksualitātei un tai pat laikā saglabājot kontroli pašai pār sevi. Erotisms, pretošanās seksuālajai apspiestībai, sevis un sava ķermeņa slavināšana, garīga atjaunošanās – šīs ir tikai dažas no lietām, kuras Rietumu modernās sabiedrības sievietei sniedz deja. Pašatklāsme, pašizteiksme un pašapliecināšanās – tās ir lietas, kuras dejā rod Rietumu sieviete.

Mūzika un dejas ir kā veids, kādā var nojaukt barjeras starp cilvēka prātu, ķermeni un garu. Ar muzicēšanas, dziedāšanas un dejošanas palīdzību, cilvēki emocionālā un garīgā līmenī piedalās pielūgsmes un godināšanas ceremonijā. Muzicēšana un dejošana ir indivīdu slavināšanas rituāla būtība. Deja noārda arī robežas starp indivīdiem. Dejošana un līksmība spēcina kopības sajūtu un visas grupas saliedētību un sadarbību.

Deja palīdz sievietēm nopurināt izmisuma un atstumtības sajūtu, uzlabojot sieviešu savstarpējo komunikāciju, komunikāciju ar auditoriju un pašām ar sevi. Deja palīdz sievietei intīmā veidā iepazīt savu ķermeni un izprast savu vietu sabiedrībā.

Latvijā sievietes izvēlas dejot Austrumu dejas savam priekam. Austrumu dejas sievietēm ir pašizpausmes un pašrealizācijas veids. Dejojot, sievietes atbrīvo savu radošo enerģiju un gūst apliecinājumu savai sievišķībai. Latvijā Austrumu dejas sievietēm nav dzīvesstils, bet pašrealizācijas veids. Austrumu dejas ir terapija, kuras laikā sievietes atbrīvojas no saviem kompleksiem, iemācās mīlēt sevi un savu ķermeni.

Maija Āboliņa

0 komentāri Vērtējums: Skatīts: 3163
Vārds:
Anonīms
Komentārs:
Lasīt komentārus
Vēl par šo tēmu lasiet:
Uzdejosim!
 
Kaulu veselība

Komentētākie raksti

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: