Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Jānis Hertelis (1858.-1912.)
2007. gada 17. janvāris
Kategorija: Dzīvesstāsti > Personības
JĀNIS HERTELIS ir dzimis 1858. gada 19. novembrī Lielezeres muižas vagara ģimenē. Pirmo izglītību viņš guva Jelgavas reālskolā. Pēc tās beigšanas Hertelis uzsāka aptiekāra mācekļa gaitas Vladimirā.
1877. gadā viņš nokārtoja aptiekāra palīga eksāmenu Kazaņā, bet pēc tam pāris gadus strādāja Pēterburgā. No 1879. gadam līdz 1881. gadam Hertelis studēja farmāciju Tērbatas universitātē. 1880. gadā viņš pirmais no latviešu farmācijas studentiem saņēma zelta medaļu par studiju konkursa darbu. Gadu vēlāk Jānis Hertelis kā pirmais no latviešiem aizstāvēja farmācijas maģistra disertāciju. Tās tēma bija vēlziedes izpēte. Šajā laikā Jānis Hertelis bija farmācijas studentu korporācijas “Lettonia” (Nr.85–1881–I) vadošais biedrs. Pēc studiju beigšanas Jānis Hertelis palika strādāt Tērbatas universitātes farmācijas institūtā par asistentu pie sava skolotāja profesora Georga Dragendorfa (1836.–1898.). Pēc tam divus gadus viņš strādāja Pēterburgā par aptieka pārvaldnieku.
Atgriezies dzimtenē, Hertelis aktīvi pievērsās praktiskam darbam aptiekā. 1884. gadā viņš nodibināja aptieku Aucē, 1889. gadā – Bēnes aptieku. 1888. gadā viņš uzsāka nopietnu darbu vecākajā Jelgavas aptiekā (1578.), kuru sauca par Galma aptieku, jo sākotnēji tā apkalpoja Kurzemes hercoga galmu.
No 1885. gada Jānis Hertelis kļuva par Kurzemes guberņas pārvaldes Ārstniecības nodaļas farmācijas inspektoru, bet no 1890. gada – par Kurzemes Farmaceitu biedrības priekšsēdētāju. Šajā laikā Hertelis darbojās ļoti aktīvi. 1886. gadā viņš devās zinātniskā komandējumā uz ārzemēm, lai strādātu Roberta Koha vadībā Berlīnes Higiēnas institūtā, un Berlīnes universitātē ieguva filozofijas doktora grādu. 1890. gadā viņš atkal devās komandējumā uz Berlīni, lai apgūtu Koha tuberkulīna lietošanu. 1891. gadā Hertelis strādāja Pastēra institūtā Parīzē un pētīja dažu Eiropas pilsētu labiekārtojumu.
Turpmāk Jānis Hertelis pievērsās moderno praktiskās farmācijas metožu ieviešanai Kurzemes aptiekās. Viņš uzsāka vairāku preparātu, arī hematogena, ražošanu, ieviesa jaunas analītiskās kontroles metodes, sekmēja praktiskās farmācijas izaugsmi. Jānis Hertelis kļuva par populārāko Kurzemes farmaceitu, tāpēc viņš veica plašu sabiedrisko darbību: bija ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks, goda miertiesnesi un tamlīdzīgi. Savu īpašumu testamentā Jānis Hertelis novēlēja Kurzemes Farmaceitu biedrībai, kura pastāvēja līdz 1935. gadam.
1910. gadā Jānis Hertelis cieta dzelzceļa negadījumā. Lai uzlabotu veselību, viņš devās uz Berlīni, kur viņu operēja slavens vācu ķirurgs. Operācija gan bija sekmīga, tomēr 1912. gada 10. maijā Berlīnē Jāņa Herteļa mūžs noslēdzās. Viņu apbedīja Jelgavā, taču kapavieta, dzīves un darba vietas, kas mums šodien varētu atgādināt par Jāni Hertelis, iznīcināja II Pasaules karš.
0 komentāri Vērtējums: Skatīts: 1815
Vārds:
Anonīms
Komentārs:
Lasīt komentārus
Vēl par šo tēmu lasiet:
Bernhards Frīdrihs Bērenss (1795.-1863.)
Frīdrihs Lihingers (1864.-1931.)
Oto Hūns (1764.-1832.)
 
Kaulu veselība

Komentētākie raksti

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: