Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Migrēna
2008. gada 30. marts
Kategorija: Slimības un stāvokļi > Nervu sistēma (un smadzenes)
Migrēna ir lēkmjveida vaskulāras galvassāpes, kas lokalizējas biežāk vienā vai retāk abās galvas pusēs. Migrēnas cēloņi ir asinsvadu paplašināšanās un ķīmisku vielu izdalīšanās no nervu šķiedrām, kas apvij asinsvadu. Šīs ķīmiskās vielas izraisa iekaisumu, sāpes un tālāku asinsvada paplašināšanos, kas, savukārt, pastiprina sāpes.
Migrēnas lēkmes laikā tiek aktivēta simpātiskā nervu sistēma. Tā rezultātā rodas slikta dūša, vemšana, caureja. Tā kā kavēta tiek kuņģa iztukšošanās zarnu virzienā, tad arī perorālo zāļu, kuras tiek lietotas pret sāpēm, uzsūkšanās tiek kavēta un ar to var izskaidrot to samazināto efektivitāti. Aktivētā simpātiskā nervu sistēma samazina asins cirkulāciju kā rezultātā āda kļūst bāla, rokas un kājas aukstas. Simpātiskā nervu sistēma ir arī atbildīga par organisma reakciju uz stresu un sāpēm. Bez tam simpātiskās nervu sistēmas aktivitāte rada pastiprinātu jūtību uz gaismu un skaņu, kā arī izmainītu redzi.
 
No migrēnas biežāk cieš sievietes. Migrēnas lēkmju biežums var būt atšķirīgs- ir cilvēki, kas cieš no migrēnas lēkmēm līdz 4 reizēm mēnesī, ir cilvēki, kas cieš līdz 14 dienām mēnesī.
 
Migrēnas sāpes lokalizējas deniņos vienā pusē, pieres daļā, ap acīm vai pakausī. Parasti migrēnas sāpes, kas lokalizējas vienā pusē, nākamajā reizē lokalizējas otrā pusē. Sāpes pavada jau minētā sliktā dūša, bālums, aukstas rokas, kājas, miegainība, aizkaitināmība, depresija (vai eiforija). Migrēnas lēkmes laikā sirdzējs ir jūtīgs uz gaismu un skaņu, tādēļ vislabprātāk guļ tumšā, klusā telpā. Tipiski migrēnas lēkme ilgst no 4-72 stundām.
 
Migrēnas lēkme var sākties pēkšņi, bet 20% gadījumu tai ir priekšvēstneši- t.s. aura. Tā var izpausties kā spilgti gaismas riņķi, redzes laukā tukšs plankums, durstoša sajūta vienas ķermeņa puses rokā, kājā, ap degunu un muti tajā pašā pusē. Atsevišķos gadījumos novērotas dzirdes halucinācijas, pastiprināta garšas un smaržas izjūta.
 
Komplicētas migrēnas lēkmes noris ar neiroloģiskiem traucējumiem- samaņas zudums, vestibulārā aparāta traucējumi, dubultošanās, pārejoši paralītiski stāvokļi vai vājums vienā ķermeņa pusē.
 
Dažas sievietes cieš no migrēnas lēkmēm menstruāciju laikā. Tāpat ir gadījumi, kad migrēnas lēkmes izraisa hormonālās kontracepcijas tabletes.
 
Parasti migrēnu diagnosticē, ievācot anamnēzi. Smagākos gadījumos, kad novērojamas neiroloģiskas izmaiņas, tiek pielietotas citas testēšanas metodes- asinsanalīzes, smadzeņu skenēšana- kompjūtertomogrāfija, magnētiskā rezonanse vai spinālie izmeklējumi.
 
Migrēna var sākties bērnībā, pusaudžu gados vai jaunībā. Tā var būt saistīta ar iedzimtību. Migrēnas lēkmes nav dzīvībai bīstamas, bet tās nopietni ietekmē cilvēka darbspējas un var radīt apdraudējumu, ja nepieciešama skaidrs prāts un asa reakcija.
 
 
Ārstēšana.
Nemedikamentoza- ledus, relaksācija, miegs. Der pārdomāt dzīvesveida maiņu- smēķēšanas atmešana, nelietot tiramīnu saturošus produktus( atsevišķi sieri), sulfītus ( vīni, kas tos satur), nitrātus (rieksti, gaļas izstrādājumi, kas tos satur), ierobežot šokolādes un kofeīnu saturošu produktu lietošanu. Lietot pilnvērtīgu uzturu, uzņemt optimālu ūdens daudzumu, veselīgs miegs, fiziskas aktivitātes. Akupunktūra.
 
Medikamentoza ārstēšana. Kā pretsāpju līdzekļi var tikt lietoti paracetamols vai nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (ibuprofēns, aspirīns- bezrecepšu; nimesulīds, lornoksikams u.c. recepšu). Var lietot dažādas kombinācijas ar spazmolītiķiem vai kofeīnu. Jāievēro devas un iespējamo blakusparādību risku, pārdozējot vai lietojot bieži. Parasti cilvēki izvēlas tos medikamentus, kas snieguši atvieglojumu iepriekšējās reizēs.
 
Dažkārt var lietot steroīdos pretiekaisuma līdzekļus, bet to lietošanu ierobežo iespējamās blakusparādības.
 
Triptāni.
 
Triptāni piesaistās serotonīna receptoriem asinsvados un nervu šūnās, tādejādi mazina iekaisumu un sašaurina asinsvadus. Tas noņem sāpes. Vecākais triptāns ir sumatriptāns (Imigran). Zolmitriptāns (Zomig) un eletriptāns (Relpax) ir jaunāki. Triptāni tiek parakstīti vidēji biežu un biežu sāpju gadījumā, kad citi pretsāpju līdzekļi nav efektīvi. Triptānu efektivitāte balstās uz to, ka tie sašaurina asinsvadus galvā, bet tie sašaurina arī sirds asinsvadus. Nopietnākie iespējamie triptānu blakusefekti ir miokarda infarkts, stenokardija, insults, aritmija. Riska grupas ir aterosklerozes, diabēta, hipertonijas pacienti, sievietes postmenopauzes periodā, vīrieši pēc 40, cilvēki, kam ģimenes locekļi piedzīvojuši infarktu agrā vecumā. Pacientiem, kas ietilpst riska grupās būtu lietderīgi veikt elektrokardiogrammu pirmās devas ieņemšanas laikā.
 
Ieteikumi migrēnas pacientiem.
1.Iet gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā.
2.Ieturēt regulāras maltītes.
3.Nodarboties regulāri ar piemērotām fiziskām aktivitātēm.
4.Iemācīties nestresot un veikt relaksācijas procedūras.
5.Nelietot kofeīnu saturošus dzērienus biežāk kā 2 reizes dienā.
6.Saulainā laikā un īpaši sniega un saules kombinācijas apstākļos lietot saulesbrilles.
7.Nelietot uzturā iepriekšminētos migrēnu izraisošos produktus.
0 komentāri Vērtējums: Skatīts: 3818
Vārds:
Anonīms
Komentārs:
Lasīt komentārus
Vēl par šo tēmu lasiet:
Domas spēks un veselība
Līdzatkarība
Neļaujiet galvassāpēm ietekmēt savu ikdienas dzīvi
 
Kaulu veselība

Komentētākie raksti

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: