| ESPLANĀDE (no franču vārda esplanāde) Glacis |
|
| 2008. gada 05. novembris |
|
| Kategorija: Dzīvesstāsti > Iestādes |
|
| Esplanāde ir līdzens laukums cietokšņa sienu vai grāvju priekšā. Tas nepieciešams, lai uzbrucēji nevarētu nemanīti tuvoties cietoksnim un lai tiem nebūtu iespējams paslēpties no aizstāvju šāviņiem. Tagadējā Esplanāde ir fragments no mākslīgi radītās tukšās joslas ārpus Rīgas vaļņiem, kuru būvniecību uzsāka un turpināja zviedri laikā no 1621. līdz 1690. gadam un nobeidza krievi XVIII gadsimta otrajā pusē carienes Katrīnas II (1729.-1796.) laikā. Lasīt vairāk |
|
|
|
|
|
| I Pilsētas slimnīca (4.daļa) |
|
| 2007. gada 29. novembris |
|
| Kategorija: Dzīvesstāsti > Iestādes |
|
 |
|
XIX gadsimta otrā puse atnāca ar savu noskaņu, ar saviem notikumiem, ar izmaiņām daudzās dzīves jomās. Latviešiem tā atnesa pirmo atmodu no gadsimtiem ilgā snaudiena. Tā atspoguļojās alkās pēc gaismas, pēc zināšanām, pēc izglītības, pēc nacionālās pašapziņas un nacionālās kultūras izpausmēm. Ekonomikā XIX gadsimta otrajā pusē sākās strauja kapitālisma pāreja uz augstāku attīstības pakāpi, kas savukārt nozīmēja ievērojamas pārmaiņas gan pilsētu, gan lauku dzīvē. Viena no raksturīgākajām šī laikmeta iezīmēm bija krass iedzīvotāju skaita pieaugums pilsētās. Latvijā tas galvenokārt attiecās uz Rīgu, kur iedzīvotāju skaits auga galvu reibinošā ātrumā. Ja 1852. gadā Rīgā bija 53 000 iedzīvotāju, tad 1881. gadā iedzīvotāju skaits pieauga līdz 169 000, 1897. gadā tas sasniedza 282 000, bet 1914. gadā Rīgā bija jau 520 000 iedzīvotāju. Lasīt vairāk |
|
|
|
|
|
| I Pilsētas slimnīca (3.daļa) |
|
| 2007. gada 27. jūnijs |
|
| Kategorija: Dzīvesstāsti > Iestādes |
|
| XIX gadsimta 30. gados Pilsētas slimnīcas attīstībā iezīmējās jauns posms. Sākot ar 1833. gadu tās darbība paplašinājās. Vietu skaits slimnīcā sasniedza 113, bet dzemdību namā – 10 vietas. Līdz ar to slimnīca saņēma līdzekļus papildus aprīkojumam un ārstu darba reorganizācijai, piesaistot slimnīcai vairāk ārstu kā līdz šim. Lasīt vairāk |
|
|
|
|
|
.jpg)
.jpg)
